Video, kuru piedāvājam jūsu uzmanībai, ir jauna plašsaziņas līdzekļu kompānijas SoulPancake iniciatīva. Seši pāri pieņēma interesantu izaicinājumu, kas viņiem palīdzēs novērtēt savstarpējās attiecības. Video iesākas ar paziņojumu, ka “4 minūšu nepārtraukta skatīšanās viens otram acīs ieved dziļākā intimitātē”.

Viens pēc otra eksperimentā piedalās seši pāri, kas atšķiras pēc vecuma un laika, ko ir pavadījuši kopā. Pirmais pāris ir pilnīgi savā starpā nepazīstami. Otrais pāris satiekas tikai ceturto reizi, trešais pāris kopā ir vienu gadu, ceturtais pāris ir kopā ar savu dēliņu, precēti jau piecus gadus. Piektais pāris ir precēts divus gadus, visbeidzot – simpātisks vecīšu pāris, kas ir precēts 55 gadus.

Katrā sabiedrībā eksistē viens dominējošs dzīvesveida un seksualitātes izpausmes modelis, kas visiem jāatkārto, un ko neviens nedrīkst kritizēt.

Daudzviet saglabājies šovinistiskais modelis, kad vīrietim tiek atļauti pirmslaulību sakari, toties no sievietes tiek prasīta nevainība. Arī pēc laulībām uz vīrieša neuzticību acis tiek pievērtas, tomēr sievietes neuzticība tiek plaši nosodīta. Tas pats modelis propagandē pēc iespējas lielāku dzimumaktu skaitu, kas it kā apliecinot vīrieša seksuālo spēju. 

Diemžēl tā ir bieža prakse jaunu meiteņu un zēnu vidū, un tā ir viena no galvenajām problēmām, ar kuru saskaras kristīgi jaunieši.

Jums jāzina, ka masturbācija nav personības vai garīgu problēmu signāls. Tā ir ļoti sena problēma; par to runāja jau ēģiptiešu Mirušo grāmata ap 1550. gadu pirms Kristus. Seno ebreju morāles kodeksā tas bija nopietns grēks.

Es pazīstu precētus vīriešus, kuri turpina masturbēt, kaut arī viņiem ar sievu ir regulāra seksuālā dzīve. Tas norāda, ka jaunības netikums turpinās un grauj laulību.

Tamāra Rajakariar

Pagājušajā nedēļā, runājot par bērniem, mana brāļa sieva minēja interesantu aspektu: lielākās pārmaiņas nav tās, ka jums tagad ir bērns, bet gan visas bažas, kas ar to saistītas. Cik patiesi tas skan?! Es dažreiz jūtos aizkaitināta par to, ka mātes bērnu patur visu sev un ka viss, ko viņas dara, varbūt neapzināti – sargā savu bērnu, kā vien prot.

Tā es nonācu pie temata “pārlieka vecākošanās” (over-parenting): jo, uh, vecāki, tā tik ir tēma – vismaz saskaņā ar pēdējo stuff.co.nz publicēto rakstu. Un man ir jāpiekrīt! Tāpat kā vairumā lietu, vecāki nebūt neapzinās, ka viņi to dara. Tāpat kā vairumā lietu, būtu jāizvairās no galējībām, un audzināšanā būtu jācenšas panākt veselīgs līdzsvars starp bērna vadīšanu un ļaušanu tam brīvi attīstīties.

Diskusija par “homoseksuālu laulību” ir kļuvusi tik juceklīga, ka jāatgriežas pie pamatiem, lai saprastu iemeslu, kāpēc Baznīca nostājas pret šīm attiecībām. Daudzi nesaprot iemeslus, kāpēc Baznīca māca, ka homoseksuālas attiecības ir “dziļi nepareizas”.

Problēma ir tā, ka liela daļa sabiedrības nepieņem, ka pastāv dabas likums, kas ir šī sprieduma pamatā, un labāk izvēlas domāt, ka nav nekā, kas būtu ierakstīts mūsu dabā, un ka priekšroka jādod tam, ko izvēlamies paši.

/Marks Jermaks/

Amerikas organizācija International Planned Parenthood Federation (IPPF) ir galvenais abortu un kontracepcijas lobijs visā pasaulē. Pēdējā laikā plašu rezonansi izraisīja šokējoši fakti par IPPF klīniku ikdienas aizkulisēm, kas nemaz neatbilst organizācijas deklarētajām rūpēm par cilvēka brīvību, veselību un cieņu.

Abortu sniegšanas pakalpojumi Amerikas Savienotajās Valstīs veido milzīgu tirgu, kas ļauj iesaistītām pusēm labi nopelnīt. Piemēram, 2005. gadā ASV bija 1787 iestādes, kas nodarbojās ar grūtniecības pārtraukšanu. Puse no tām piedāvāja klientēm farmakoloģisko abortu, bet puse veica arī ķirurģisko abortu. Bērna nogalināšana līdz 3. grūtniecības mēnesim ASV izmaksā no 300 līdz 500 dolāriem. Otrajā trimestrī samaksa pieaug līdz 1000-1500 dolāriem. Savukārt aborts 7.-9. mēnesī maksā jau vairākus tūkstošus. Pēdējās dekādēs tieši Planned Parenthood kļuvusi par galveno abortu sniedzēju visā Ziemeļamerikā.

11. Es nesaprotu, ko priesteris saka

Pasaulē ir vairāk nekā 412 000 priesteru. Katrs šis vīrs ir unikāls savās intelektuālajās spējās, runas stilā un attieksmē. Dažiem no mums ir tā svētība atrasties draudzē, kur priesteris iedvesmo mūs ar savu sprediķi un mums ir izaicinājums pieaugt ticībā. Iespējams, citi ir sarežģītākā situācijā, kad priesteris runā pāri mūsu izpratnei un nav pārāk interesanti klausīties. Neatkarīgi no tā, kāds priesteris ir mūsu baznīcā, mums jāatceras, ka ne jau priestera dēļ ejam uz Misi. Mums jāiet uz Misi, lai būtu kopā ar Kristu Euharistijā. Ir daudz noderīgu tīmekļa vietņu, kur var izlasīt un pārdomāt evaņģēliju pirms došanās uz dievkalpojumu. Iesakām Dr. Skota Hāna (Dr. Scott Hahn) mācību http://www.salvationhistory.com/homily_helps.

/Portaluz/

Eimijai (Amy) bija tikai 19 gadi, kad viņa nolēma veikt abortu, taču, kad nonāca klīnikā, zālē, kurā viņa bija jāsagatavo operācijai, viņa sajuta nespēku un, pirms vēl paspēja attapties, paģība. “Atrodoties uz aukstās grīdas un asarām pār vaigiem ritot, man likās, ka pasaule ir sašķīdusi sīkos gabalos.”

Tik spilgti portālā Life news par tām stundām stāsta sieviete, kas šodien ir kustības “Par dzīvību” aktīviste un dibinājusi organizāciju Embrace Grace, kas palīdz grūtniecēm, kas nonākušas sarežģītā situācijā.

Eimija, kas ir dzimusi kristīgā ģimenē, stāsta, ka jutusies emocionāli un morāli nospiesta, apzinoties, ka gatavojas veikt nepareizu rīcību. “Es zināju, ka veikt abortu ir slikti. Jau bērnībā kopā ar savu ģimeni biju lūgusies abortu klīniku priekšā, taču es ļāvu bailēm sevi uzvarēt un noticēju meliem, ka aborts ir vienīgā izeja.”

/Benedikts XVI sarunā ar Pēteru Zēvaldu/

Slavenais “Fatimas trešais noslēpums” tika publicēts tikai 2000. gadā – to Jāņa Pāvila uzdevumā īstenoja kardināls Racingers. Teksts stāsta par baltā tērptu bīskapu, kurš sabrūk zem karavīru lodēm – aina, kas tika tulkota kā paredzējums par atentātu pret Jāni Pāvilu II. Nule kā Jūs paudāt: “Ja kādam liekas, ka Fatimas pravietiskā misija ir pabeigta, tas maldās”. Kas ar to ir domāts? Vai Fatimas vēstījuma piepildīšanās patiesībā vēl nav notikusi?

Fatimas vēstījumā savstrapēji ir jānodala divi aspekti. No vienas puses, konkrētais notikums, kas attēlots vizionārās formās, no otras puses – fundamentālais aspekts, par ko tiek vēstīts. Runa jau nebija par ziņkāres apmierināšanu. Tad mums šo tekstu būtu vajadzējis publicēt daudz agrāk.

/Džūlija Tanela/

Itāļu aktrise Beatriče Faci (Beatrice Fazi) nesen publicēja grāmatu “Un cuore nuovo – Dal male di vivere alla gioia della fede” (“Jauna sirds – No dzīves ļaunumā līdz ticības priekam”). Šajā grāmatā aizraujošā veidā viņa pastāsta par atsevišķiem savas dzīves pēdējo gadu piedzīvojumiem, kas viņu aizveda pie satikšanās ar Kungu.

No Martini mājas kalpones [Beatrises loma iemīļotā itāļu TV seriālā] līdz Jēzus apustulei. Interesantas pārmaiņas...

Jā, tā ir. Taču kaut kas ir palicis nemainīgs – vēlme kaut nedaudz saglabāt kalpošanas garu. Pirmajos savas karjeras gados, lai nodrošinātu iztiku, strādāju par oficianti, un tagad – to bieži saku kā joku – man vienmēr liek tēlot oficianti. Paliek vienmēr šis nemainīgais pienākums kalpot. Filmā kalpoju ģimenes vectēvam, dzīvē – Baznīcai un Kristum otrā cilvēkā.