Lielais gavēnis ir garīgais ceļš, gatavojot mūs Lieldienām, tas ved uz iekšējo brīvību, tuvāk Dievam, tuvāk līdzcilvēkiem. Ja atskatos atpakaļ un pārdomāju iepriekšējā gada gavēni, vai varu secināt, ka tas atstāja iespaidu uz manu dzīvi, vai tas kaut kādā veidā palīdzēja man mainīties, atstāt kādu grēcīgu ieradumu, attīstīt kādu tikumu, pieaugt Dievā? Tāpat kā sportā, darbā vai studijās, cilvēki izvirza mērkus, uzdevumus, apņemšanās, lai sasniegtu vēlamus rezultātus, tā arī attiecībā uz Dievu un garīgo dzīvi viss nav jāatstāj pašplūsmā. Kā katrs īsts ceļš, šis “stiprais laiks”, kā Baznīca dēvē Lielo gavēni, mudina spert konkrētus soļus, atstājot sen iesēdētas vietas, ieradumus un grēkus, kurus jau sen uzskatām par savu otro dabu. Gavēnis ir “labvēlīgs laiks” (2. Kor 6,2), kad Dievs darbojas un palīdz mainīt sirdi. Ar ko iesākt?

1997. gada 25. decembrī Holivudas kino producentu Marino Restrepo nolaupīja Kolumbijas mafija un aizveda viņu Amazones džungļos, lai pieprasītu izpirkumu. Gaidot izpirkumu, viņa piedzīvotais lika saprast, kas notiek tiesas dienā, ko piedzīvos katrs cilvēks nāves brīdī...

Kam šodien ticēt?

Katram no mums jāuzdod sev šis fundamentālais jautājums: kam es izvēlos ticēt? Var, protams, ticēt zīlniecei, horoskopam vai daudziem šajā laikā reklamētajiem padomdevējiem, kuri gan dažkārt paši nav spējuši godīgi nodzīvot un uzvarēt savu dzīvi. Ja gadās, ka par padomdevēju laulātajiem ieteiktā autoritāte bērnu audzināšanas jautājumos pats ir vairākas reizes šķīries un izrādās arī pedofils, bet par tiesu ekspertu pornogrāfijas jautājumos tiek atzīta persona, kas nepārtraukti raksta dzeltenajā presē, tad rodas jautājums: kam ticēt? Pirmkārt, jāizvirza droši kritēriji. Tai jābūt personai, kura patiesi no sirds vēl tev labu, ir kompetenta (tas ir, zina, kas tev ir tiešām labs).