*****
Atklāta vēstule, atbildot Vatikāna varas iestādēm, tās augstākajam vadītājam Svētajam Tēvam pāvestam Franciskam, Vatikāna Valsts sekretariātam, pilsētas iestādēm, Šveices Pontifikālās gvardes komandai.
Pagājušā gada 20. augustā, saņemot ierakstītu vēstuli no Šveices Pontifikālās gvardes, kas sekoja Valsts sekretariāta 2021. gada 10. augusta vēstulei, kuras tēma bija pret COVID-19 vakcinācija, es vēlos atbildēt tā, kā man tas tika prasīts, t.i. tāpat kā arī visām nevakcinētām personām līdz šai dienai.
Līdz 15. septembrim "ieinteresētajām personām" tika lūgts sazināties ar atbildīgo personālu, lai organizētu vakcināciju vai, iespējams, nosūtītu medicīnisko izziņu, kas apliecinātu viņu nespēju vakcinēties. Man ir svarīgi pēc savas sirdsapziņas sekot šim “Aicinājumam vakcinēties pret COVID”. Kas attiecas uz manu fizisko stāvokli, tad šobrīd pēc ārstu domām man nav iemeslu nevakcinēties – attiecīgi, man nav neviena attaisnojoša medicīniskā izziņa, ko uzrādīt un tādējādi vajadzētu, pieteikties vakcinācijai. Tomēr man ir jāpārdomā šī izvēle, bet nebalstoties uz aizspriedumiem "par vai pret" vakcīnu kopumā. Priekš manis tas nozīmē saprast, ka man ir jābūt "par šādu vakcīnu, kas tiek ievadīta konkrētos apstākļos, konkrētiem iedzīvotājiem, konkrētā vietā".
1)
Faktiski, tas ir vakcīnācijas pamatojuma princips: slimības profilakse, sagatavojot pacientu imunitātes iegūšanai, ņemot vērā riskus un ieguvumus. "Šaubas ir zināšanu sākums".
2)
Katra vakcīna ir saistīta ar riskiem un prasa piesardzību, īpaši, ja tā nav pietiekami pārbaudīta atbilstoši steidzamībai situācijai vai pacienta stāvoklim. Diemžēl mums jāatzīst realitāte, jāņem vērā nelabvēlīgi notikumi.
Nāves gadījumu skaits pēc vakcinācijas ir "nepietiekami novērtēts", uzskata Heidelbergas universitātes direktors Pīters Širmahers (Peter Schirmacher), kurš piebilst: "Pēc nesen veikto vakcinēto cilvēku sekcijām, vakcīna ir bijusi nāves cēlonis 30-40% gadījumos." Bet "pieņemams risks ir tas, kas tiek akceptēts".
3)
Bez šaubām, lielāka labuma vārdā vajadzētu pieņemt briesmas, kā tas varētu būt vispārējās imunitātes gadījumā.
Tomēr pēc Marseļas veselības dienesta direktora Didjē Febvrela (Didier Febvrel) teiktā, "nodrošināt, ka vakcīna nerada nekādas briesmas un ka tā ir izšķirošais ierocis cīņā pret vīrusu, izriet no pagājušā gadsimta utopiskas un militāras komunikācijas, kas sakrīt ar propagandu".
4)
Diemžēl neraugoties uz nelaimes gadījumiem vēsturē, kas ir notikuši tieši vakcinācijas kampaņu politizācijas dēļ, piemēram, ar B hepatītu, masaliņām Anglijā, H1N1 krīzi, POR Walkefield lietu, pazudušajām vējbakām, mēs turpinām vakcinēties ar letāliem riskiem...
Un šajā visā vienīgā problēma būtu tā, ka tiek izraisīta slikta vakcīnas reklāma! Tātad – nepiekāpīgo kļūst arvien vairāk, un no dažām vakcīnām, kuras tiek uzskatītas par svarīgām, cilvēki cenšas izvairīties…
Un vakcīnas aizsardzību noteikti negarantē universāls pienākums – pienākums, par kuru jau tika lemts 2019. gada 12. septembrī (pirms "pandēmijas") Vispasaules vakcinācijas samitā. Tātad, mums tiek teikts, ka mēs iegūtu kolektīvu imunitāti ar vakcinācijas segumu līdz 75% starp vakcinētajiem iedzīvotājiem, "bet tā nav zinātne. Vienam un tam pašam mikrobam, lipīgums starp vienu un otru celmu ir atšķirīgs. Patiesībā pati ideja, acīmredzot ļoti loģiska, ka, jo vairāk iedzīvotāju tiek vakcinēti, jo mazāk vīruss cirkulē, nav pilnīgi pareiza”, sacīja dr. Didier Raoult no IHU Marseļā, viens no vadošajiem infekcijas slimību speciālistiem.
5)
Pat saskaņā ar šo ideoloģiju, daļu iedzīvotāju varētu atstāt brīvus, lai izvēloties nevakcinēties, bet gluži tā tas nav - vakcinācijai ir jābūt kaut kam globālam, bez ierobežojumiem un veselā saprāta. Bet kā mēs varam cerēt uz imunitāti, ja paši vakcinētie pārnēsā vīrusu?
"Lai gan vakcinācija progresē arvien straujāk, vīruss nepazūd, un pacientiem būs nepieciešama droša un efektīva ārstēšana”, sacīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stelle Kyriakides.
6)
Vēlos atzīmēt, ka šī gada laikā, visi Šveices gvardes locekļi, kuriem bija pozitīvs COVID-19 tests, dažus mēnešus pims, bija tikuši vakcinēti. Un ko lai domā par Izraēlu, vienu no visvairāk vakcinētajām valstīm pasaulē, kas ir ļoti kritiskā pandēmijas situācijā?
7)
Cienījamās varas iestādes, reaģējot uz spiedienu, kas uz mums ir ticis izdarīts, es būtu varējis aizstāvēties ar medicīniskām izziņām, paziņojot, ka pagājušā gada beigās pārslimoju un esmu imūns pret šo slimību.
Viens ir skaidrs – mēs nevaram būt labāk imunizēti, kā izārstējoties no slimības pašas. Tātad, es būtu varējis pilnīgi loģiski pamatot, ka man nav nepieciešama vakcīna: taču pat tas netiktu pieņemts!
Un jebkurā gadījumā, dodu priekšroku neliekuļojot liecināt visu patiesību par to, kas ir mans pienākums, tādējādi atbalstot visus tos, kas uzdrīkstas domāt citādi – reaģēt gudri un ar pārliecību izvairīties no tā, kas nav saprātīgi.
Cik daudzi no maniem dārgajiem kolēģiem diemžēl ir pakļāvušies medicīniskai aprūpei, kurai viņi, piespiedu kārtā, nav devuši pilnīgu piekrišanu, lai atgūtu savu brīvību? Man ir svarīgi ar pārliecību aizstāvēt brīvību.
Kāpēc man varētu uzlikt par pienākumu darīt ko tādu, par kā absurditāti apzinos? Kurš man to varētu uzlikt par pienākumu?
8)
Šajā sakarā es citēju Ticības mācības kongregāciju, kas 2020. gada 21. decembrī rakstīja: “Tas ir skaidrs, ka veselajam saprātam vakcinācija nav morāls pienākums un ka tāpēc tai jābūt brīvprātīgai ".
Kas mums jāsaprot? Vai šī nav norāde, kas mums tiek dota no Katoļu baznīcas?
9)
Katrā ziņā un galvenokārt cilvēkus nobiedēja liekulīgos veidos, aizbildinoties ar profilaksi. Kas patiešām biedē, ir tie, kuri izmanto šo "iespēju logu", iepriekš negaidīdami neko citu, lai pārbūvētu pasauli, likvidējot kaimiņattiecību sabiedrību, cilvēku sugas denaturalizāciju, izplatot īpašus likumus priekšlaicīgi aborti, cilvēku / dzīvnieku embriju himēras, PMA / GPA).
Tas, kas biedē vēl vairāk, ir aizmirst par dzīvību, kur tā būtu jāaizstāv! Tik dramatiskā situācijā cilvēki negaidītu neko citu kā garīgu atbalstu – šādā krīzē tikai ticība varētu ļaut viņiem pieņemt situāciju.
Diemžēl vislielākais skandāls ir tieši tas, jo esam nonākuši tādā situācijā, kad tiek apspiests garīgais un sakramentālais atbalsts un cilvēki tiek pamesti savās vajadzībās. Situācija noteikti bija grūti pārvaldāma, pastāvēja draudi no valdībām, bet daudzviet rīcība ir bijusi daudz ātrāka, un pašas Baznīcas autoritātes atteicās sniegt pārdabisku palīdzību cilvēkiem, kam tā bija nepieciešama. Vatikāns ir devis piemēru! Šeit būtu tik daudz anekdotisku gadījumu, ko izstāstīt, kas pierādītu pieņemto lēmumu absurdumu no \baznīcas cilvēku puses ar mazu ticību.
Daudz reižu, apmācību laikā Baznīcas vēstures skaidrojumos, mums stāstīja par Tēvu ticību, svētās Baznīcas iesaistīšanos lielo sērgu laikā, nespējot attaisnot pašreizējās situācijas absurdu.
Cik reižu mēs sev paši esam uzdevuši šos jautājumus, apbrīnojot tik daudzas konkrētas epizodes Romas un visas Itālijas vēsturē. Dīvainā kārtā morāles jautājumi ir noklusēti, un šķiet, ka ārkārtas situācijas gadījumā viss ir atļauts.
10)
Un ko lai saka par iepriekš minēto Ticības mācības kongregācijas dokumentu? Vai tam Vatikānā nav nekādas nozīmes, pat juridiskas?
Kā ir ar šo pienākumu pret godīgu cilvēku sirdsapziņu?
Kā ir ar Pontifikālās dzīves akadēmijas 2005. gada 5. jūnija dokumentu?
Šis dokuments skaidri apstiprina, ka pret nelikumīgām vakcīnām, kas, izmantojot abortēto bērnu augļa šūnu izejvielu, ir jācīnās, vienlaikus atzīstot, ka nepieciešamības gadījumā to lietošana var tikt pieņemta.
"Ārstiem un ģimeņu tēviem ir pienākums izmantot alternatīvas vakcīnas (ja tādas ir) (sal. Jānis Pāvils II, Evangelium vitae, n.74), izdarot apzinātu spiedienu uz politiskām autoritātēm pret vakcīnu izmantošanu, kas ražotas, izmantojot cilvēka augļa abortēto šūnu celmus."
Tāpēc saskaņā ar Svētā Krēsla doktrīnu, dažas vakcīnas ir skaidri definētas kā nelikumīgas, vismaz attiecībā uz to ražošanu, un, lai gan ir pieļaujama to lietošana nepieciešamības gadījumā, tiek teikts, ka ir jācīnās pret valdībām. kas izplata šādas vakcīnas.
"Tāpat viņiem ar visiem līdzekļiem (rakstiski, izmantojot dažādas asociācijas, plašsaziņas līdzekļus utt.) jāiebilst pret vakcīnām, kurām vēl nav alternatīvu bez morālām problēmām, izdarot spiedienu, lai tiktu sagatavotas alternatīvas vakcīnas, kas nav saistītas ar cilvēka augļa abortu, sagatavojot un lūdzot stingru juridisko kontroli farmaceitiskās ražošanas nozarēs».
Pat Akadēmijas 2017. gada 31. jūlija dokuments, kas ir daudz pielaidīgāks attiecībā uz šo produktu lietošanu, tomēr nevilcinās atgādināt nepieciešamo "kopīgo apņemšanos nodrošināt, ka nevienai vakcīnai nav nekādas saistības ar tās iespējamu sagatavošanu uz abortu izcelsmes materiālu bāzes".
Baznīcas institūcija, Vatikāns, ir izvēlējusies vakcīnu Pfizer, kas testēta uz abortētu šūnu līnijām. Ko par to domāt? Vatikāns pat uzspiež vakcīnu visiem saviem darbiniekiem, lai gan kā suverēnai valstij, tai būtu iespēja izvēlēties produktus, kas nav aptraipīti ar abortu – produktus, kas patiešām pastāv.
Vai man kā katoļticīgajam, kurš seko Baznīcas mācībai, būtu pienākums cīnīties pret Vatikāna vakcinācijas izvēli? Ja jūs lasāt citētos dokumentus, jums jāatbild ar “jā”.
11)
Jā, esmu sekojis šo ierobežojumu, obligātās vakcīnas attīstībai, un līdz šim kā upuris, esmu izturējis visu, kas mums ir bijis jāpiedzīvo.
Esmu izjutis spiedienu, kas tika izdarīts pakāpeniski un graujoši, lai pārliecinātu cilvēkus uzņemties atbildību, ko viņi nemaz nevēlas.
Esmu bijis liecinieks netaisnīgām situācijām, lai cik nomācošām, tik daudz vairāk to smagums gulsnējās uz cilvēkiem ar grūtāku likteni nekā manējais, pat esot pašam izsmeltam. To visu izturēju līdz galam, cenšoties kalpot ar vislabāko sirdsapziņu.
Savas sirdsapziņas intuīcijas un lūgšanas pavadīts, saņēmu pamudinājumu saprast lietas šādā veidā, kādā tās izklāstu, un, pārliecināts par savu pienākumu, tādējādi aizstāvu brīvību un atbalstu cilvēkus, kuri ir pārcietuši smagu pārbaudījumu.
Tas, kas šajā visā ir skaidrs, – to, ko mēs pašlaik piedzīvojam, tajā nav vairs nekā cilvēciska, vēljomazāk – kristīgā, un ir patiešām neciešami redzēt, kā Vatikāna pilsēta ir nonākusi līdz šim punktam!
Lai svētais erceņģelis Mihaels apņemas vienmēr sargāt un aizstāvēt Svēto pilsētu!
Acriter et fideliter
Pierre-André Udressy
Bijušais Šveices gvardes un pašreizējais Vatikāna necienīgs pilsonis
Avots: Lettera aperta di una guardia svizzera che ha resistito alla vaccinazione obbligatoria in Vaticano, www.renovatio21.com
Foto: wikimedia.org
*****
Vai esat civitas.lv lasītājs?
Vai domājat, ka tas ir noderīgs un dara labu darbu brīvās informācijas un diskusijas apritē?
Civitas.lv publikācijas nefinansē neviena organizācija un tas arī nepārdod maskas, lai gūtu peļņu. Vienīgais, kas to uztur, ir privātie ziedojumi. Ja vēlaties to atbalstīt, variet ziedot, izmantojot šo kontu: LV86HABA0551026342796
Iespējamaiis maksājuma mērķis: ziedojums civitas.lv
Saņēmējs: Aleksandrs Stepanovs
