/Marks Jermaks/
Par masturbāciju, jeb onānismu, tiek saukta rīcība, uzbudinot dzimumorgānus ar mērķi sasniegt baudu, kas saistīta ar seksuālās dziņas izlādi. Šī parādība ir diezgan izplatīta starp jauniešiem, taču bieži tā skar arī pieaugušos. Lai gan ticamas statistikas par šo jautājumu nav, tiek uzskatīts, ka ar masturbēšanu biežāk nodarbojas zēni un vīrieši,
Jāatzīst, ka daļa autoru nepamatoti uzskata par masturbāciju arī pieskārienus saviem dzimumorgāniem, kas raksturīgi maziem bērniem, pētot savu ķermeni. Šis vispārinājums ir nekorekts, jo viens ir sava ķermeņa izpēte, kas ir pilnīgi normāls process, bet kaut kas cits ir apzināta dzimumorgānu uzbudināšana ar mērķi sasniegt orgasmu.
Lai saprastu, kāpēc masturbācija tiek uzskatīta par morāli nevēlamu rīcību, ir jānodala šīs parādības garīgie, psihiskie un fiziskie aspekti. Runājot par fizisko dimensiju, medicīnas speciālisti pārsvarā uzskata, ka masturbācija nav kaitīga un nerada nekādus draudus cilvēka veselībai.
Psihiskie aspekti
Kas attiecas uz psihi, masturbācija var būt raksturīga gan cilvēkam ar normālu psihi, gan cilvēkam, kurš cieš no psihiskām novirzēm. Pievērsīsim uzmanību pirmajam gadījumam, jo otrais gadījums tiek vērtēts kā neirotiskais autoerotisms un tas jāuztver kā noteikta psihiska defekta sekas. Līdz ar to tas netiek pakļauts morālam vērtējumam.
Izslēdzot patoloģiskus gadījumus, jauniešu autoerotisms ir sarežģīta emocionāla parādība, kas var būt saistīta ar vairākiem iemesliem. Piemēram, cilvēks var koncentrēties tikai uz savu ķermeni un fantāzijām, kas perspektīvā var kļūt par stabilu seksuālas reakcijas tipu. Šādā gadījumā cilvēkam, kurš masturbē, nākotnē var rasties būtiskas problēmas laulāto dzīvē. Runa ir par priekšlaicīgu ejakulāciju un impotenci. Kādēļ tik dramatiskas sekas? Reāla intīma tuvība var likties pārāk „neuzbudinoša” salīdzinot ar seksuālām fantāzijām un pornofilmām.
Ir situācijas, kad masturbācija ir veids, kā izlādēt spriedzi, kas saistīta ar bailēm, vainas sajūtu. Un šo spriedzi savukārt izraisa pati masturbācija. Tātad, rodas apburtais loks: cilvēks masturbē, lai izlādētu spriedzi, taču pēc kāda laikā spriedze atkal pieaug baiļu un vainas dēļ un tas prasa kārtējo autoerotisma aktu.
Masturbācijas iemesls var būt arī grūtības un stress, ar ko jaunietis vēl neprot tikt galā savādāk. Taču ir skaidrs, ka pats onānisma akts neatrisina viņa problēmas un neatbrīvo no stresiem.
Reizēm jaunieši masturbē, sajūtot stipru seksuālu spriedzi, ko izraisa ārējie apstākļi (tiem ne vienmēr piemīt seksuāls raksturs). Tās var būt reklāmas, televīzijas raidījumi. Tomēr bieži ir tā, ka cilvēks mērķtiecīgi meklē seksuāla rakstura informāciju, kas pamudina viņu masturbēt. Un tas jau ir saistīts ar morālu atbildību.
Morālais vērtējums
Tas fakts, ka masturbācija ir diezgan izplatīta, nedod pamatu „atcelt” tās morālās sekas. Tomēr jābūt piesardzīgiem ar jebkādiem spriedumiem, jo jāzina konkrētā situācija, ko cilvēks var atklāt, piemēram, savam biktstēvam.
Kas attiecas uz Katoļu Baznīcas nostāju, tā paliek nemainīga: „Masturbācija ir nopietns iekšējas nesakārtotības akts” (Ticības mācības kongregācija, deklarācija „Persona Humana”). Šāds vērtējums izriet no priekšstata, ka autoerotisms ir atdalīts no mīlestības, un līdz ar to seksualitāte zaudē savu cilvēcisko raksturu. Mīlestība izpaužas cilvēku attiecībās. Savukārt laulāto mīlestība ir nesaraujamā veidā saistīta ar auglību. Tātad, masturbācijas gadījumā cilvēks atdala seksualitāti gan no mīlestības, gan no auglības.
Kaut gan „Persona humana” dēvē onānismu kā „smagu morālu pārkāpumu", tas automātiski nenozīmē, ka katrs masturbācijas akts ir smags grēks. Jāņem vērā gan brieduma trūkums, gan iegūtie paradumi, kas mazina cilvēku kontroli pār savu rīcību. Turklāt eksistē kāds svarīgs noteikums, kas attiecas uz cīņu ar atkarībām. Ja cilvēks cenšas atbrīvoties no atkarības, viņa morālā atbildība par kārtējiem „kritieniem” tiek samazināta vai pat atcelta.
Daudzu ticīgo pieredze liecina, ka atkarība no masturbācijas ir faktors, kas neļauj cilvēkam praktizēt uzticību laulībā, samazina viņa spējas kontrolēt savu rīcību arī citās dzīves situācijās. Katrā ziņā konkrētu situāciju būtu vērts pārrunāt ar savu patstāvīgo biktstēvu.
