Puvušais auglis
Kā es no Vatikāna II aizstāvja kļuvu par kritiķi? Pirmkārt, ļaujiet man atzīmēt, ka “kritiķis” ir plašs termins un var nozīmēt daudzas lietas. Tas varētu nozīmēt, ka viņš domā, ka koncils ir nederīgs vai ķecerīgs. Tas varētu nozīmēt, ka viņš domā, ka Vatikāns II bija neskaidrs vai neapdomīgs. Bet patiesībā tas nozīmē, ka esat gatavs kritizēt pašu koncilu, ne tikai tā ieviešanu. Manā gadījumā es nedomāju, ka Vatikāns II bija nederīgs; es arī neticu, ka tas ir ķecerīgs (lai gan atsevišķas vietas var interpretēt tādā veidā, kas atbalsta ķecerību). Es apgalvoju, ka koncila teksti reizēm ir apzināti neskaidri, nepārdomāti un īsti nesaskan ar katoļticības vēsturisko izpratni.
Tātad, kas man lika kļūt kritiskam pret pašu Vatikānu II un ne tikai pret tā ieviešanas veidu? Manas domas mainīja vairāki faktori. Pirmais bija vienkārši praktisks. Gadu desmitiem es esmu strādājis katoļu evaņģelizācijā personīgā, draudzes un diecēzes līmenī. Esmu izlasījis visas mūsdienu katoļu grāmatas par to, kā vislabāk piesaistīt cilvēkus ticībai, un apskatījis dažādas “Jaunās evaņģelizācijas” kustības un programmas, kas mūsdienās veicina katolicismu. Mēs tērējam daudz enerģijas, cenšoties cilvēkus aizvest uz Baznīcu, taču, ja godīgi skatāmies uz skaitļiem, Jaunā evaņģelizācija, kas dibināta uz II Vatikāna, ir bijusi galīga neveiksme. Tas nedarbojas, vismaz ne katrā makro līmenī. Es pat uzrakstīju grāmatu par šo parādību.
Konservatīvie II Vatikānu atbalstošie katoļi norāda, ka liberālie II Vatikāna katoļi nepiesaista konvertītus, taču konservatīvie II Vatikāna atbalstītāji katoļi, lai arī dažus ieved Baznīcā neaizkavē Katoļu straumes, kas pamet baznīcu. Neatkarīgi no tā, kā jūs prezentējat Vatikāna II katolicismu, rezultāts ir strauji sarūkošā Baznīca.
Vai var nolaupīt pats sevi?
Bet mana īstā atklāsme, kad runa par II Vatikānu, bija atziņa (kas ir atskatā diezgan pašsaprotama), ka II Vatikāna īstenotāji bija paši koncila tēvi. Šis punkts nav pārvērtējams. Standarta līnija konservatīvajiem II Vatikāna aizstāvjiem ir tā, ka īstenošana tika "nolaupīta". Ar to viņi saprot, ka daži Baznīcas spēki izmantoja Vatikānu II, lai īstenotu savu programmu, kas varēja būt pretrunā ar pašu koncilu.
Taču šis arguments, kaut vispārēji atbalstīts, ir stipri apšaubāms. Galu galā, kas bija šie it kā negodīgie īstenotāji? Vatikānu II īstenoja Baznīcas kardināli un bīskapi, tie paši, kas bija atbildīgi par Koncila dokumentu rakstīšanu un apstiprināšanu. Kā var būt, ka 99% no šiem Koncila tēviem nepareizi interpretētu paši savus dokumentus? Vai viņi nesaprata, par ko balso? Vai, tiklīdz Koncils beidzās, episkopātā radās masveida maldi, secinot, ka dokumentos ir teikts tas, ko viņi nekad nedomāja?
Tas ir acīmredzams absurds. Patiesība ir tā, ka tie, kuri rakstīja, apsprieda un apstiprināja 16 Vatikāna II dokumentus, bija tie paši, kuri atgriezās savās diecēzēs un izpildīja šos lēmumus. Un tikai ar dažiem izņēmumiem viņi visi tos īstenoja tieši veidā, kas noveda pie 1970. gadu pēc Vatikāna II “tumšajiem viduslaikiem”, kas joprojām ir mūsdienu vidusmēra katoļu draudzes pamats. Viņi visi pieņēma Jauno Misi; viņi visi pieņēma ekumenisko kustību; viņi visi pieņēma reliģiju dialogu; viņi visi pieņēma katoļu baznīcas pārvēršanu par vēl vienu protestantu konfesiju.
Man liekas, ka tā ir augstākā mērā iedomība no mūsdienu katoļu puses, ja viņi domā, ka Koncila īstenošana ir "nolaupīta". Ja jau tā, tad to nolaupīja likumīgie īpašnieki - Koncila tēvi. Kāpēc tieši nolaupīšana? II Vatikāna īstenošana ir paša Koncila daļa; tā ir Koncila iezīme, nevis defekts. Kritizēt tā ieviešanu nozīmē kritizēt tās pamatu: Koncila dokumentus.
Kā nomainīt čīkstošos pamatus
Gadu desmitiem plosās sīvas debates par brūkošās |Katoļu Baznīcas turpmāko ceļu starp tiem, kuri vēlas turpināt Vatikāna II īstenošanu, kā tas notiek jau vairāk nekā 50 gadus, un tiem, kuri vēlas, lai II Vatikāns tiktu pārskatīts no jauna. Tomēr ļoti nedaudzi Baznīcas hierarhijā vēlas atzīt, ka varbūt jautājums nav II Vatikāna īstenošana, bet gan pats Koncils. Katoļiem šodien ir jāsaņem drosme un jāatzīst, ka modernās Baznīcas sabrukšanas galvenais iemesls ir tas, ka tā ir uzbūvēta uz drūpoša pamata: Vatikāna II koncila. Kamēr mēs neatzīsim šo faktu, nevarēsim virzīties uz priekšu un atjaunot sairstošo Baznīcu.
Avots: Eric Sammons, How I Went from a Defender of Vatican II to Its Critic, ericsammons.com
