Intervija ar kardinālu Valteru Bradmilleru, publicēta jezuītu žurnāla “La Civilta Cattolica” 2017. gada oktobra izdevumā.

Par kādiem aizspriedumiem ir runa? Vai Lutera ekskomunikācija post mortem ir atcelta? Vai Luters varētu tikt nosaukts pa “Baznīcas doktoru, kas realizējis autentisku reformu”? Vai reformāciju var nosaukt par “Svētā Gara darbības brīdi”, kā ir izteicies viens no Itālijas bīskapu konferences pārstāvjiem? Vai pāvests un Baznīca kopā ar Tridentas koncilu ir grēkojuši, pasludinot luterānismu par bīstamu herēzi?

Kardināls Brandmillers: Nebija vajadzīgs nekāds speciāls “Lutera gads”, lai nonāktu pie nepieciešamības pārskatīt konfesionāli- polemistiskos vēstures traktējumus, kas ir radušies vēl pirms Pirmā Pasaules kara. Vismaz kopš tā laika, kad pasaule ir atbrīvojusies no nacistu diktatūras, no kuras cieta gan katoļi, gan luterāņi, abas puses ir atradušas Reformācijas vēstures aprakstos vietas, kuru avotus un interpretāciju ir nepieciešams pārskatīt. Runāt par Lutera pārvērtēšanas nepieciešamību katoļu baznīcā – tas nozīmē vienkārši nepārzināt vēstures faktus un atbilstošo literatūru.

(Turpinājums sekos)

Tulkoja Kristīne Jākabsone