Svētais Jans Nepomuks
Svētais Jans Nepomuks piedzima mūsdienu Čehijas teritorijā ap 1340. līdz 1350. gadu. Viņš kļuvis par pirmo oficiāli atzīto mocekli, kurš atdevis dzīvību, aizstāvot grēksūdzes sakramenta noslēpumu.
Kalpojot par Prāgas arhidiecēzes ģeneralvikāru, sv.Jans Nepomuks saskāries ar karaļa Vaclava IV dusmu un greizsirdības lēkmēm. Turot savu sievu aizdomās laulības pārkāpšanā, valdnieks pavēlējis garīdzniekiem ziņot, par kādiem grēkiem viņa stāsta biktskrēslā. Priestera atteikums izraisīja monarha dusmas, piedraudot viņam ar nāvi.
Tāpat priesteris kļuva par ķēniņa dusmu upuri, apstrīdot Vaclava IV radinieka tiesības strīdā par īpašumu. Sv.Jans atteicās izpildīt karaļa vēlmi, norādot, ka attiecīgais īpašums pieder Baznīcai.
1393. gadā Vaclavs IV pakļāva garīdznieku spīdzināšanai un tad lika iemest viņu Veltavas upē, kā rezultātā priesteris kļuva par mocekli.
Svētais Matejs Korrea Megajaness
Šis meksikāņu priesteris tika pakļauts vajāšanām „Kristeros” sacelšanas laikā. Tēvs Matejs atteicās pārstāstīt varas pārstāvjiem apcietināto revolucionāru grēksūdzes saturu.
1927. gadā priesteri arestēja Meksikas armija ģenerāļa Eulogio Ortiza vadībā. Pēc dažām dienām viņu nozīmēja sniegt grēksūdzi personām, kurām tika piespriests nāvessods. Pēc grēksūdzes ģenerāls pieprasīja priesterim atklāt revolucionāru stāstīto. Megajaness atteicās izpildīt noziedzīgo pavēli, par ko viņu nogalināja.
2000. gadā pāvests Jānis Pāvils II iecēla priesteri svēto kārtā.
Tēvs Filips Kiskars Puigs
Priesteris no Valensijas, kurš kļuva par mocekli pilsoņu kara un ticīgo vajāšanu laikā Spānijā.
Pilsoņu kara laikā par revolucionāru un republikāņu upuriem kļuva daudzi katoļi. Dokumenti liecina, ka priesteri Filipu arestēja 1936. gadā. Par viņa mocekļa nāves liecinieku kļuva klosterbrālis Andres Ivars. „Pēc grēksūdzes no viņa centās izvilkt informāciju. Kad viņš atteicās, milicists piedraudēja ar nāvi. Tēvs Filips uz to atbildēja: dariet, ko gribat, tomēr es neko neatkāšu. Labāk es miršu”, atceras brālis Andress.
Svētīgais Fernando Olmedo Reguera
Arī priesteris Reguera kļuva par pilsoņu kara upuri Spānijā, izvēloties saglabāt grēksūdzes noslēpumu.
Reguera piedzima 1873. gadā Santiago de Compostela un tika iesvētīts par priesteri Mazo kapucīnu brāļu ordenī 1904. gadā. Kara laikā Regueru arestēja un piekāva viņa cellē. Nemiernieki lika viņam atklāt grēksūdzes sakramenta noslēpumu, tomēr viņš atteicās. Pēc tiesas sprieduma 1936. gadā Madrides apkaimē priesteri nošāva.
2013. gadā tēvs Fernando tika beatificēts.
Avots: 4 kapłani, którzy zginęli za ukrycie tajemnicy spowiedzi, deon.pl
Publicitātes foto
Tulkoja Marks Jermaks
