Lai pilnībā izprastu Baznīcas skaistumu, vispirms aplūkosim vārda „reliģija” nozīmi. Vārda „reliģija” izcelsme ir meklējama latīņu valodas vārdā „religare”, kas nozīmē „saistīt”. Kristus nodibināja Baznīcu kā līdzekli, lai visus cilvēkus piesaistītu Sev. Vārds „saistīt” neviļus liek domāt par „sasaistīšanu pret paša cilvēka gribu”, bet tas notiek Kristus dēļ. Faktiski, ar Baznīcas palīdzību Kristus ir izveidojis žēlastību ceļus un kanālus, kas palīdzēs veidot ticībā balstītas saites ar Viņu; savukārt mūsu brīvā izvēle – būt katoļiem, būt daļai no Baznīcas – sniedz mums visu nepieciešamo, lai sekotu Jēzum gan šajā dzīvē, gan arī mūžībā.

Mūsdienās daudzi cilvēki cenšas būt garīgi – veidot pārdabisku saikni ar kaut ko, kas viņus pašus pārsniedz, - tomēr nesaistot to ar kādu konkrētu reliģiju. Sakārtotu reliģisko sistēmu viņi uzlūko kā draudu savai brīvībai, vai arī kā cilvēku izveidotu, nomācošu dažādu noteikumu kopumu. Tomēr tie ir maldi. Piederēt Katoliskajai Baznīcai, nozīmē brīvu piekļuvi sakramentālajām žēlastībām, Svētā Gara vadībai caur apustuļu pēcteču kalpojumu, kā arī apsolījumu, ka pat elles vārti nespēj mūs uzvarēt. Katoliskā Baznīca visiem cilvēkiem sniedz brīvību, dzīvību un pestīšanu.

Bet kas ir Baznīca? Jēzus sacīja Pēterim: „Tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es celšu Savu Baznīcu.” Vai tā ir celtne? Vai tā ir institūcija? Katehisms mums māca:

Kristiešu valodā vārds „Baznīca” apzīmē ne tikai liturģisku sapulci, bet arī vietējo draudzi un visu ticīgo universālo kopienu. Tomēr šīs trīs nozīmes nav šķiramas. „Baznīca” ir tauta, kuru Dievs sapulcina visā pasaulē. Tā pastāv vietējās draudzēs un īstenojas kā liturģiska, īpaši euharistiska, sapulce. Tā dzīvo no Kristus Vārda un Miesas un tādējādi pati kļūst par Kristus Miesu. (n. 752)

Tālāk Katehisms turpina:

„Mūžīgais Tēvs ir radījis pasauli saskaņā ar pilnīgi brīvu un noslēpumainu savas gudrības un labestības nodomu un nolēmis cilvēku pacelt līdz pat līdzdalībai dievišķajā dzīvē”, uz kuru Viņš aicina visus cilvēkus savā Dēlā: „Visus tos, kas tic Kristum, Tēvs ir gribējis aicināt, lai tie veidotu svēto Baznīcu.” Šī „Dieva ģimene” saskaņā ar Tēva nodomu cilvēces vēstures gaitā veidojas un īstenojas pakāpeniski. (n. 759)

Būdami Baznīca, mēs esam ģimene, kas ir dzimusi no Tēva mīlestības, Kristus iedibināta, un Svētā Gara dzīvināta, lai mēs kļūtu Kristus Miesa virs zemes un līdzdarbotos Trīsvienības dievišķajā dzīvē. Lieliski!!! Cik gan liela ir Tēva mīlestība, ja Viņš mums sniedz tik pārsteidzošu dāvanu!

Ilgu laiku es esmu piedalījies Steunbenvilles sanāksmēs, kas darbojas Franciskāņu Universitātes paspārnē, un mūsu misija ir Svētā Asīzes Franciska garā: „Ej, un atjauno Manu Baznīcu.” Mēs vēlamies pamācīt un iedrošināt visus katoļus dzīvot kā patiesiem Kristus mācekļiem un palīdzēt būvēt Baznīcu caur evaņģelizācijas darbu, kalpošanu un lūgšanu. Mēs ceram, ka ikviens, kurš ierodas Steunbenvilles sanāksmēs izdzirdēs šo personisko aicinājumu „būvēt savu vietējo Baznīcu”.

Esmu runājis ar daudziem ļaudīm par to, ka Baznīcai ir ļoti nepieciešamas iepazīšanas vietas, kur tie cilvēki, kuri nav katoļi, varētu saskarties ar Baznīcas skaistumu tādā mērā, ka viņi pēc tam vēlētos kļūt par katoļiem. Apustuļu darbos mēs lasām, ka tā bija pirmo kristiešu savstarpējā mīlestība un liecināšana, kas apkārtējos cilvēkos radīja vēlmi pievienoties Baznīcai. Un es neticu, ka tas kopš tā laika ir mainījies.

Esmu novērojis, kā katoļiem izmainās dzīve pēc satikšanās ar Kristu šajās Steubenvilles sapulcēs, jo viņus ir uzaicinājis draugs. Mums ikvienam ir iespēja kļūt par šādu cilvēku saviem apkārtējiem ļaudīm – par Baznīcu, kas veido ticības un mīlestības kopienu, kas savukārt spēj dalīties saņemtajās žēlastībās jau plašākā sabiedrības mērogā.

Ikvienam no mums ir aicinājums un pienākums būt par gaismu tumsībā. Ikvienam no mums vajag būt iemiesotajai mīlestībai, kas radīja Baznīcu. Ja mēs pieņemam šo aicinājumu, tad mēs būvēsim Baznīcu. Mēs arvien vairāk cilvēku sapulcināsim savā mīlestības ģimenē. Mēs būvēsim Dieva Valstību virs zemes.

Avots: John Beaulieu, What it Means to Be the Church, catholicexchange.com

Tulkoja Agnese Strazdiņa