Cik nāvējoši bīstama ir „kompetenta” persona, kura vēlas nopelnīt uz otra rēķina. Cik tāda persona prot otru „kompetenti” apmānīt! Cik tādu apmānīto ir zaudējuši pamatu savai dzīvei, meklējot laimi atkarībās, sektās vai „atļautās” seksuālajās darbībās. Bet tam bija jābūt ceļam uz pilnīgu brīvību, uz pilnīgu laimi. Bīstami ir uzticēties arī personai, kas tiešām sirsnīgi vēl mums labu, bet nav pietiekoši kompetenta.

Cik daudz laulību ir izjukušas labsirdīgu, bet kļūdainu padomu dēļ, ko bieži ir snieguši viņu mīlošie vecāki!... Tik tiešām vajadzētu pilnībā ticēt vienīgi perfekti mīlošai personai (kas vēlas labumu) un ir absolūti kompetenta, tas ir nemaldīgi zina, kas ir vislabākais mums. Vai ir kāds tāds? Starp cilvēkiem - nē! Tas ir vienīgi Dievs, kas Pats ir Mīlestība un kurš mīl mūs „līdz neprātam”. Dievs, kurš kā Radītājs nemaldīgi zina, kas ir vislabākais Viņa radībai. Apsvērsim konkrēti un racionāli, kam patiešām ir vērts ticēt, uz kādiem pamatiem celt savu laimi „šeit un tur”. Vislielākā gudrība un piesardzība ir ticēt Dievam. Viņa ieteikums ir vienkāršs: „Tev būs mīlēt Dievu un tuvāko.” Tas ir vienīgais un vienlaicīgi drošais ceļš uz laimi. Viņa ieteikumu paplašinātai versijai ir desmit punkti. Sākas ar vārdiem: „Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā”. Tas ir viss!

Laulības solījums

Protams, Dievs dod vēl citus norādījumus, kā iet ceļu līdz pestījošajai laimei. Baznīca tulko Dieva gribu, dodot vēl stingrākus ieteikumus, atkarībā no izvēlētā dzīves aicinājuma. Laulātajiem par tādu nekļūdīgu padomu var būt laulības solījuma saturs. Pirms līgava un līgavainis saka solījuma vārdus, priesteris viņiem Baznīcas vārdā uzdod trīs jautājumus:

- Vai jūs vēlaties brīvprātīgi un bez jebkādas piespiešanas salaulāties?

Pilna izpratne par brīvprātīgu savienības noslēgšanu baznīcā viennozīmīgi izbeidz visas diskusijas (Cik bieži aizkustinošas!) par Baznīcas izvirzītajiem noteikumiem un prasībām.

Bezjēdzīga kļūst runāšana : kāpēc ne aborti, kāpēc ne kontracepcija, kāpēc ne šķiršanās…

- Vai jūs vēlaties izturēt šajā savienībā veselībā un slimībā, labā un sliktā liktenī līdz mūža beigām?

Tas, ka līgava un līgavainis brīdī, kad jāiet pie altāra, domā tikai par labu likteni, ir normāli un psiholoģiski saprotami. Tomēr nopietns apgalvojums un stipra griba, ka izturēs pat sliktajā liktenī līdz galam, pasargā no kārdinājuma aizbēgt brīdī, kad parādās grūtības. Tas ir laulības nešķiramības fundaments.

- Vai jūs vēlaties ar mīlestību pieņemt un katoliski audzināt pēcnācējus, ko Dievs jums dos?

Tas ir skaidrs apgalvojums, dzīvības civilizācijas atbalsts. „Ar mīlestību” – tas ir, ar godīgām rūpēm par bērna labumu, bet ne par savām ērtībām. Cilvēks, kas izteicis šos vārdus, ir apsolījis pašam Dievam, ka nekad nepieļaus domas par ieņemta bērna nogalināšanu – pat vairāk, ka bērns tiks uztverts kā dāvana, bet nekad kā „šķērslis mīlestībā”.

Katoļu audzināšanas apsolījums pirmkārt ir apņemšanās būt par nobriedušas kristīgas attieksmes un uzvedības paraugu.

Paskatīsimies, cik brīnišķīgu laulības laimes aizsardzību dod pienākumu īstenošana, kas izriet no doto apgalvojumu pildīšanas – un tie ir tikai iesākuma jautājumi, sagatavošanās svarīgākajam!

Laulības solījuma tekstā teikts:”…apsolu, ka būšu tev uzticīgs kā laimē, tā nelaimē, kā veselībā, tā slimībā, lai tevi mīlētu un cienītu visās sava mūža dienās”; šo vārdu pildīšana ir laimīgas laulības uzticama garantija. „Apsolu Tev mīlestību,” – šie vārdi ir apsolījums par beznosacījuma rūpēm laulātā labā un vienlaicīgi atteikšanās no egoisma. Un tā kā vislielākais labums ir pestīšana, tad mīlestības apsolījums vienlaicīgi ir rūpes par laulātā svētumu. Starp citu, tas ir arī atteikšanās no jebkādām grēcīgām prasībām.

„Apsolu Tev uzticību,” – tā ir visskaistākā laulības dziļas vienotības drošība: Tev mani nav jāpieskata, jo es pats(i) izlemju sevi pieskatīt. Tas neesi tu, kas man kaut ko aizliedz, bet es pats(i) savā brīvībā Tev to dāvinu. Vienmēr kad es esmu bez vīra (sievas),es uzvedos tā, it kā viņš (viņa) stāvētu man blakus. „Apsolu Tev laulātā cieņu (godīgumu),” – vispār godīgums ir uzņemto pienākumu pildīšana. Šādi izprastais godīgums savāc un apkopo visus pienākumus, kas izriet no solījuma. Tomēr „laulības godīgums” papildus norāda uz specifisku jomu, uz dzimuma un auglības jomu. Caur mūsu seksuālajām attiecībām es gribu Tev izrādīt cieņu, bet neizmantot, nepatērēt, neizlietot… Cik tā ir skaista aizsardzība laulības šķīstībai! „… ka tevi nepametīšu līdz pat nāvei,” – tā ir beznosacījuma apņemšanās, kas turpinās līdz mūža beigām. Tikai laulāto mīlestība līdz mūža beigām ir izpildīta, izdzīvota līdz galam, uzvaroša, gribētos teikt – triumfējoša mīlestība!

Laulības dzīve, kas pilnībā ir saskaņā ar Radītāja plānu, ir laulības šķīstības virsotne, tā ir laimes virsotne jau te, uz zemes, un vienlaicīgi vienkāršs un drošs ceļš uz mūžīgo laimi. Apbrīnosim, cik skaists ir Dieva plāns laulības mīlestībai! Vēlēsimies īstenot to savā dzīvē un rādīt to citiem!

Laulāto šķīsto siržu kustības uzsākšana ir mēģinājums salauzt muļķīgas un kaitīgas tendences, kā arī priekšlikums ieviest pasaulē gudru modi uz šķīstību, tā ir dzīve saskaņā ar Radītāja domām – un tā ir visvērtīgākā, vispilnīgākā, viscilvēciskākā, vislaimīgākā gan zemes mērogā, gan mūžības perspektīvā. Kā pirmais solis ir jāpieņem lēmums būt par liecinieku – nekautrēties no pašu šķīstības: „Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs” (Mt 10, 32), otrais – būt par laulības šķīstības apustuli. Sirsnīgi aicinām pievienoties kustībai, kas vedīs cilvēkus uz laimes pilnību, saskaņā ar Kristus vārdiem: „Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu.” (Mt 5, 8)

Jaceks Pulikovskis

Avots: žurnāls „Mīliet viens otru”, 2014, nr. 3 (7)