Dažās valstīs šī polemika ir vainagojusies ar konkrētiem Baznīcas vadības lēmumiem. Piemēram, oktobra sākumā Polijas Bīskapu konference oficiāli aizliedza celebrēt Svēto Misi un citus dievkalpojumus, lūdzot dziedināšanu no iepriekšējo paaudžu grēkiem vai ievainojumiem.

Komentējot šo lēmumu, priesteris Mihals Olševskis norāda, ka „starppaaudžu dziedināšanas” atbalstītāji nepareizi interpretē Katoļu Baznīcas mācību par grēka sekām un gandarīšanu par grēkiem.

Saskaņā ar katehismu katrs atsevišķais grēks ievaino ne tikai mūs pašus, bet arī visu Baznīcu. Līdz ar to eksistē katra grēka sekas (galvenokārt garīgas), par ko nepieciešams gandarīt. Ja neizdarīsim to šeit, virs zemes, tad tas mūs gaida šķīstītavā.

„Arī pats vairākkārt esmu pārliecinājies, ka grēka sekas var būt brutālas un ļoti smagas. Esmu to novērojis, sniedzot atbalstu apsēstām personām, kuri piedzīvoja savu ģimeņu noslēgto paktu un grēku konsekvences. Tomēr pēdējais vārds vienmēr pieder nevis konsekvencēm, bet gan Dievam.

Pēdējā laikā daudzas personas, kuras visai aktīvi piedalās Baznīcas dzīvē, bija padevušās bailēm, ka viņu dzimtas grēki izraisījuši sekas, no kurām viņi spēj atbrīvoties tikai pateicoties pārdabiskai Dieva intervencei, speciālām lūgšanām, novennām, Misēm dzimtas dziedināšanas nodomā un pat eksorcismiem. Dažreiz tiek uzskatīts, ka vecāku vai vecvecāku grēki tiek pārnesti no paaudzes un paaudzi, aplipinot kārtējos ģimenes locekļus.

Reiz saskāros ar situāciju, kad pēc aizbildnieciskas lūgšanas kāds priesteris teica sievietei, ka viņai nav bērnu, jo viņas māte bija agrāk veikusi abortu. Garīdznieks rekomendēja sievietei pieteikt 30 Mises savas dzimtas dziedināšanas nodomā..."

Grēkam nav kāju

Patiesībā jāatzīst, ka grēkam nav kāju, un tas nevar pāriet no paaudzes un paaudzi. Katrs no mums (tāpat kā mūsu ģimenes) izjūt nevis grēku, bet tā sekas. Protams, rezultātā mēs varam atkārtot tos pašus vai līdzīgus grēkus, taču tie ir mūsu pašu, nevis mūsu dzimtas grēki. Ja ģimenē ir noticis grēks, piemēram, tēvs bijis alkoholiķis, tad tā sekas var būt arī bērnu nosliece uz alkoholismu. Tomēr dēlam vai meitai par spīti visām sekām piemīt prāts, brīva griba un Dieva žēlastība, tādēļ viņiem nav obligāti jāatkārto tēva kļūdas.

Šajā kontekstā der atcerēties par gandarīšanas ideju Baznīcā. Daudzos gadījumos tiek organizēti gandarīšanas dievkalpojumi, pastāv arī kongregācijas, kuru harisma ir cieši saistīta ar gandarīšanu. Baznīca dod mums iespēju izmantot atlaidas, kas izdzēš sodu par izdarītiem grēkiem. Pastāv arī citas formas – gandarīšanas akti, svētceļojumi u. tml. Daudzi katoļi praktizē sv.Komūnijas pieņemšanu pirmajās mēneša piektdienās vai sestdienās tieši gandarīšanas nodomā. Būtu vērts atgriezties pie tradicionālajām praksēm, kas saskaņā ar mūsu ticību, ir gan lūgums Dievam pēc piedošanas, gan iespēja tikt dziedinātam un atbrīvotam no grēkiem un to sekām.

Žēlsirdības gads

8. decembrī Baznīcā tiks izsludināts Žēlsirdības gads, kas ir lielisks iemesls, lai atdotu savus grēkus Dievam kopā ar visām to konsekvencēm. Pāvests Francisks vēstulē arhibīskapam Rino Fisichelli raksta: „Es lūdzu, lai šajā jubilejas gadā Baznīca atklātu dārgumu, ko ietver sevī žēlsirdības darbi par labu miesai un dvēselei. Žēlsirdības pieredze kļūst redzama konkrētās zīmēs, kā mums ir mācījis pats Jēzus. Ticīgajam izdarot vienu vai vairākus žēlsirdības darbus, viņš noteikti saņem jubilejas atlaidas. Tas ir saistīts ar dzīvi žēlsirdībā, lai saņemtu dziļas un pilnīgas piedošanas žēlastību no mīlošā Tēva, kurš nevienu neatraida. Līdz ar to tās būs pilnīgas jubilejas atlaidas, paša notikuma auglis, kas tiek svinēts un izdzīvots ticībā, cerībā un mīlestībā.”

Par atlaidu praktizēšanu Baznīcā lasi CIVITAS.LV rakstu „Kā palīdzēt dvēselēm šķīstītavā”

Avots: Michał Olszewski SCJ, „Grzechy nie mają nóg - komentarz do uchwały KEP nt. grzechu pokoleniowego”

Foto: Emily Flores, flickr.com