Jaunajam katoļu priesterim, kuram patīk mūzika repa stilā, ir ko teikt par ticību un savu mūziku: jaunības gados viņam nepatika katoļu Baznīca, un viņš nevēlas, lai tagad viņu pazīst vienkārši kā “priesteri-reperi”. Bet ir droši, ka viņa popularitāte ir saistīta ar viņa prasmi repa mūzikas stilā, ko viņš turpina izkopt katoļu radio hiphopa programmā “Pasaki to pasaulei”.

Vairākus gadus Džonsons izvairījās no priestera aicinājuma, kamēr beidzot 2014. gadā viņš tika ordinēts par priesteri Luiziānas štata Kristus Karaļa universitātes baznīcā.

Te ir viņa liecība, ko viņš izstāstīja 600 afroamerikāņu jauniešu priekšā.

“Es biju audzināts kā katolis, bet katoļu Baznīca man nepatika. Tā man šķita garlaicīga, un es to neizpratu”, – skaidroja jaunais priesteris. Viņa galvenā problēma bija saistīta ar Euharistiju: “Es neticēju, ka tā ir Kristus Miesa un Asinis, kā to māca Baznīca”.

Paradoksāli, ka Džošuas atgriešanās iesākās tieši ar to, kas viņam nav paticis: sakramentālo Jēzu. Tas notika pēdējā ģimnāzijas mācību gadā 17 gadu vecumā rekolekciju laikā tuvajā Aleksandrijas pilsētā, uz kurieni viņu aicināja doties kāda draudzene.

Mīlestība par spīti grēkam

“Tajā vakarā adorācijas laikā, kad bīskaps bija uzstādījis pielūgsmei Jēzu Kristu Euharistijā, viss ko varu teikt – Dieva žēlastība mani uzvarēja”, atceras jaunais priesteris Džošua.

“Uzlūkojot konsekrēto maizi, es sapratu, ka tas bija Dievs, ka tas bija Jēzus Kristus. Tas bija kā iemīlēšanās no pirmā acu uzmetiena. Es sāku raudāt. Es biju nokritis uz ceļiem Dieva pielūgsmē, un pirmie vārdi, ko es izjutu Viņu man sakām, bija: “Es tevi mīlu”. Tas aizkustināja manu sirdi un turpina to darīt joprojām, jo Viņš man teica, ka mani mīl, pat ja es atrados smaga grēka stāvoklī”.

Pēc šī iekšējā notikuma, kā Džošua stāstīja kādā intervijā, viņš bieži pavadīja garas stundas nemitīgās adorācijas kapelā. “Ap Tevi, Kungs, ir tik daudz miera!” sarunā ar Kristu sacīja priesteris.

Bieži vien jaunais cilvēks aizmuka no draugu ballītēm un tusiņiem, lai dotos tieši uz adorācijas kapelu. Džošua stāsta, ka viņam bija viena dziļi ticīga katoļu meitene, taču randiņu laikā viņš sevī juta neatvairāmu vēlmi doties uz adorācijas kapelu. Viņš ar humoru stāsta, ka pamanījis, ka ik reizi, kad viņš atstājis meiteni, lai dotos uz pielūgsmes lūgšanu, viņš dzirdējis pa radio atskanam Riannas (Rihanna) dziesmu “Neuzticīgs” (Unfaithful), kur viņa dzied par neuzticību starp puisi un meiteni. Priesteris smejas, ka, skrienot no randiņa uz adorācijas kapelu pie Jēzus, brīžiem juties “neuzticīgs” savai meitenei.

Otrais aicinājums

Tajā vakarā Džošua saņēma arī otru aicinājumu – kļūt par priesteri. Taču viņš nebija tam gatavs, tāpēc iestājās universitātē: “Es nevēlējos kļūt par priesteri, centos no tā aizbēgt”.

Bēgšana neturpinājās ļoti ilgi: “Man neizdevās pārstāt domāt par priesterību. Visu to laiku, kad es studēju Southern University, es zināju, ka īstā vieta, kur man būtu jābūt, bija priesteru seminārs.”

Repojot seminārā... un vēlāk

No tā brīža Džošua nav šķīries no nemitīgās adorācijas kapelas, un 2006. gadā uzsāka studijas Svētā Jāzepa seminārā Kovingtonā. “Tie bija labākie gadi manā dzīvē”, skaidroja priesteris. “Tas bija ļoti dziļas tuvības laiks ar Jēzu, jo man bija daudz laika lūgšanai un studijām.”

Vienīgā lieta, ko viņš turpināja darīt tāpat kā pirms atgriešanās, bija reps: “Es uzaugu repojot, lai izklaidētos, un es turpināju tāpat izklaidēt sevi un citus seminārā”. Ļoti ātri Džošua atklāja hiphopa mūzikas evaņģelizējošo potenciālu, un šobrīd pakārto savu veco ieradumu šim mērķim.

“Kad jaunieši dzird manu repu, tas piesaista viņu uzmanību. Es repoju vienmēr par Jēzu Kristu un par to, ko Viņš ienesa manā dzīvē. Daži cilvēki mani uzmeklē pēc tam, kad ir dzirdējuši manu mūziku yuotube vai facebook, un man saka: “Es tev zvanu, jo noskatījos tavu video un vēlos veltīt savu dzīvi Kristum”.

Priesteris reperis, melnais priesteris

Cik ilgi viņš vēl turpinās repot? Priesteris Džošua atbild: “Zinu, ka man jāfiksē skatiens uz Dievu un uz visu to, ko Dievs mani aicinās darīt. Darīšu visu to, ko Viņš man teiks, lai svētdarītu cilvēkus, kuriem kalpot esmu sūtīts.”

Priesteris paskaidroja, ka dzied nevis, lai patiktu cilvēkiem, bet lai patiktu Dievam: “Pats par sevi reps nav negatīvs, nav grēks. Tas ir vienas kultūras sastāvdaļa. Mēs varam to izmantot. Mums nav jāatmet kultūra, mums jābūt tajā iegremdētiem un jāattīsta to, kas ir labs”.

Tēvs Džošua sevi pieskaita melnādaino kultūrai, no kuras, kā viņš atzīst, nenāk daudz priesteru. “Pirms tam es nekad nebiju par to domājis, jo nebiju redzējis savā apkārtnē nevienu melno priesteri, tāpēc ticu, ka tas, ka jaunieši mani redz kā melnādaino priesteri, atvērs viņiem acis.”

Dzīve ir grūta

Pašreiz priesteris Džošua veic savu pastorālo darbu Luiziānas Valsts universitātes (Louisiana State University) studentu pilsētiņā, kur mācās 14 000 katoļi.

“Man patīk strādāt ar pieaugušiem jauniešiem, jo viņiem ir dedzīgas ilgas kļūt svētiem. Mani iedvesmo darbs ar cilvēkiem, kuri virzās uz savu pirmo tikšanos ar Jēzu, kā arī ar tiem, kuri jau ir satikuši Viņu.”

Viņš pamana arī grūtības: “Daži cilvēki domā, ka vienīgais, kas ir jādara – jāuzaicina Jēzus savā dzīvē, un tad viss būs viegli un svētums būs kā saldas tortes gabals. Taču reāli pieaugt tikumos un kļūt par svēto ir grūti. Debesis ir ārkārtīgi vērtīga lieta, tāpēc Jēzum vajadzēja cīnīties, vajadzēja ciest, un arī mums ir jācīnās. Būs brīži, kad mēs paklupsim, bet Dieva žēlastība tieši tur mūs gaidīs, lai no jauna mūs pieņemtu”.

Kā atzīst jaunais priesteris: “Mums jāiegremdējas Dieva Vārdā, lai Viņš varētu runāt caur mums”. Arī ar repa ritma palīdzību.

Sagatavoja Aleksandrs Stepanovs