Šī gada 3.novembrī Ticības mācības dikastērijs ir publicējis Santo Amaro diecēzes (Brazīlija) bīskapam Žozē Negri adresētu atbildi, "kurā ietverti daži jautājumi par transseksuāļu un homoseksuāļu iespējamo dalību Kristības un laulības sakramentos", un kas ir kārtējais pierādījums dikastērija prefekta kardināla Viktora Manuela Fernandesa vēlmei iet pašam savu, un nevis Katoliskās Baznīcas ceļu.

Pretēji līdz šim apliecinātajai Katoliskās Baznīcas mācībai jaunajam prefektam ar pāvesta piekrišanu nebūtu nekādu problēmu nedz kristīt transseksuāļus, nedz homoseksuālistu kopdzīves partnerus, nedz arī atļaut viņiem būt par krustvecākiem vai kāzu lieciniekiem. Vienīgais, kas uztrauc, ir "neradīt publisku skandālu vai dezorientāciju ticīgajos", kas tomēr ir plaši noticis līdz ar šī dokumenta publikāciju.

Kā izvērtēt šo katoliskās Baznīcas Vatikāna institūcijas jauno, heterodoksālo magistēriju? Laplatas (Argentīna) emeritētais arhibīskaps Hektors Aguers (Héctor Aguer) bez aplinkiem to sauc “par kļūdu, neskaidrību un divdomību iekļaušanu pretstatā lielajai un vienprātīgajai Baznīcas tradīcijai”.

Zemāk publicējam viņa izvērtējumu.

*****