/Kirstena Andersena/

Pirms mūsu vecākais bērns bija dzimis, mans vīrs un es nolēmām, ka mūsu bērniem nebūs Ziemassvētku vecīša. Kā jau pedantiska naivuma apskurbinātie, jaunie vecāki, mēs pieņēmām, ka izslēdzot jautro apaļīgo vīru sarkanā tērpā no mūsu svētku tradīcijām, mēs aizsargātu mūsu bērnus no ieraušanas materiālismā un virzītu viņus uz Ziemassvētku patieso nozīmi — Jēzus Kristus piedzimšanas svinēšanu.

Pēc divpadsmit gadiem un vēl pāris bērniem, esam iemācījušies, ka nav nozīmes, vai zem eglītes paslēptās dāvanas parakstījis vecais labais vīriņš vai vecie, garlaicīgie vecāki, jo jebkurā gadījumā bērnu uztverē tipisks Ziemassvētku rīts tiek sagaidīts ar visai daudzām... dažādām mantām. Pat iztiekot bez Ziemassvētku vecīša tēla, mani bērni ir tikpat apsēsti ar dāvanām kā visi pārējie (uz rezultāta tablo: materiālisms: vecāki 1:0)

/pr. Adams Martina/

Vakari kļūst garāki, un tumsa iestājas arvien agrāk, vairāk sajūtams ziemas aukstums. Tā ir zīme, ka sākas Adventa laiks. Vārds adventus latīņu valodā nozīmē ‘atnākšana’. Adventa laiks ik gadus sākas novembra beigās vai decembra sākumā. Pirmā Adventa svētdiena ir tā, kura ir tuvāk 30. novembrim – svētā apustuļa Andreja svētku dienai.

Šajā liturģiskajā laikā Baznīca sv. Mises lasījumos bieži izmanto pravieša Isaja grāmatu, kurā daudz runāts par Kunga Dienas atnākšanu vai par Pēdējo Tiesu, jo Adventa galvenais mērķis ir sagatavoties otrreizējai Kunga atnākšanai.