“Lūgsimies, lai sinodes tēvi ieklausās Dievmātes vārdos, ko viņa teica Kānas kāzās: Dariet to, ko Viņš jums teiks”. Ar šādiem vārdiem 8. oktobrī bīskaps Marks Aje (Mark Aillet) noslēdza savu homīliju svētās Terēzes no Bērna Jēzus dzimtajās mājās Alansonā, kur devās svētceļojumā. Kamēr Vatikānā turpinās bīskapu sinode, nākamsvētdien Baznīca altāra godā tiks iecelts viens laulāto pāris. Šis svētuma oreols ir kopīgs abiem svētās Terēzes vecākiem: laulātajiem Luī un Zēlijai Martēniem. Tā ir pretstraumes realitāte pasaulē, kur visa uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta indivīdam, un mīlestības jēdziens ir izplūdis.

Piedošanas māksla iekļauj sevī arī piedošanu sev pašam. Šis ceļš sākas ar lēmumu piedot, kam seko emocionālo ievainojumu pārvarēšana.

Iespējams, tu teiksi: „Esmu izgājis cauri visiem pieciem etapiem, taču nejūtu nekādu atvieglojumu.” Reizēm tā mēdz būt piedošanas sākumposmā, kad mūsu sirds vēl piepildīta ar sāpēm un atmiņām par ievainojumu.

Visdrīzāk tev ir gadījies iedomāties: „Cik es esmu stulbs! Kā varēju izdarīt kaut ko tādu?!” vai „Ārprāts, kāpēc es atļāvu ievilt sevi šajā situācijā?” Šādi izteicieni norāda uz vēlmi sodīt sevi pašu. Iespējams, tu tomēr atbrīvo sevi no vainas nastas, domājot: „Tāda ir dzīve, esmu tikai cilvēks. Ceru, ka Dievs man piedos...” Taču sirds dziļumos tu jūties slikti un centies apspiest tieksmi pēc sevis nosodīšanas. Patiesībā tu domā, ka atšķirībā no citiem cilvēkiem, tu neesi piedošanas vērts.

/Dželsomino Delgverčo/

“Kādā kompānijā es gribētu ēst savu pēdējo maltīti? Gardu spageti šķīvi es gribētu apēst kopā ar Jēzu”, saka 86 gadus vecs itāliešu aktieris Bads Spensers (Bud Spencer), īstajā vārdā Karlo Pedersoli (Carlo Pedersoli). Pirms aktiera karjeras viņš nopietni nodarbojās ar sportu, 20. gs. 50. gados septiņas reizes kļuva par Itālijas čempionu brīvajā stilā un divas reizes piedalījās Olimpiskajās spēlēs – Helsinkos 1952. gadā un Melburnā 1956. gadā, kur izcīnīja attiecīgi 5. un 11. vietu.