Civitas
Portāls pārdomām
Civitas
Portāls pārdomām
/Daiga Kaša/
2016.gada Nobela Miera prēmija literatūrā tika piešķirta leģendārajam amerikāņu dziedātājam, dziesmu autoram Bobam Dilanam (Bob Dylan). Apbalvojuma pārstāvji min, ka mākslinieks ‘radījis jaunas dzejas izpausmes plašajā amerikāņu dziesmu tradīcijā’.
Brīnišķīgs notikums: šovasar tēvs Bils Mateni (Bill Matheny) ir vinnējis ārkārtēju naudas summu televīzijas viktorīnā “Kas vēlas kļūt miljonārs”! 61 gadu vecais priesteris, kas kalpo Visu Svēto baznīcā Bridžportas pilsētā Rietumvirdžīnijā (ASV),
mēģināja ņemt dalību šajā šovā 17 reizes pēc kārtas. Viņam dalība šajā viktorīnā kļuva par personīgu mērķi, jo viņš zināja, ka mīlestība pret zinātkāri viņam dāsni atmaksāsies.
Hyper Reality ir futūristiska īsfilma. Dizainers un filmas veidotājs Keiči Matsuda (Keiichi Matsuda) to raksturo, kā “provokatīvu un kaleidoskopisku jaunu nākotnes redzējumu, kurā fiziskā un virtuālā realitāte saplūst kopā un kurā pilsētu caurstrāvo mēdiji”.
Multiplikācijas filma “Uzkodas uzbrukums” (Snack attack) ir 5 minūšu gara īsfilma, ko, iespējams, iedvesmoja atgadījums kādā Eiropas pilsētā. Tas ir šarmants impulss pārdomām par attiecībām starp cilvēkiem, paaudzēm, un aicinājumu būt piesardzīgam spriedumos. Tas ir vienkāršs stāsts par večiņu, kura ceļā uz vilcienu iegādājās uzkodām cepumus, izcīnot pirkumu no stūrgalvīga tirdzniecības automāta, kā to darīja padomju laikā ar gāzētā ūdens aparātiem, uzšaujot ar dūri, ja tas kavējās ieliet dzirkstošo šķidrumu. Viss, ko vēlas vecā sieviņa, ir mierīgi pamieloties ar gardumu. Taču gadījuma pēc uz tā paša stacijas soliņa ir apsēdies arī jauneklis ar austiņām ausīs. Pilnībā pārņemts ar mūziku, viņš tomēr ir pamanījis gardās uzkodas uz soliņa. Te arī sākās īsfilmas lielākā intriga un cīņa par cepumiem.
Adriana Macias ir meksikāniete, pasaulē pazīstama konferenču vadītāja. Viņa ir juriste, kas ierosināja likuma projektu, labvēlīgu cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa ir arī māte, kā arī liels dzīves piemērs, ko ir vērts atdarināt.
Pasaules jauniešu dienu visvairāk gaidītā tikšanās notika netālu no Krakovas “Campus Misericordiae” laukumā, kur pulcējās vairāk nekā miljons jauniešu. Pēc pāvesta Franciska aicinājuma šis milzīgs cilvēku daudzums vienu minūti lūdzās klusumā. Tā bija lūgšana par mieru pasaulē, kas aizsniedza Dieva sirdi. Pēc Sīrijas jaunieša liecības par traģisko kara situāciju Alepo pilsētā pāvests ievadīja jauniešus šajā spēcīgajā lūgšanā ar šādiem vārdiem:
Kas ir jādara klostermāsām, gaidot Vispasaules Jauniešu dienas? Viņām jādejo! Žēlsirdības Dieva Mātes kongregācijas māsas, tās pašas kongregācijas, kurai piederēja svētā Faustīna Kovaļska, no Mislibožas (Mysliborz) klostera izplatīja video, kurā aicina jauniešus doties uz Jauniešu dienām. Žēl to māsu, kurām dejas laikā bija jātur posteris un kuras tādēļ nevarēja pievienoties priecīgajai dejai.
Sociālais eksperiments, ko veica UNICEF (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds), notika Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Maza, simpātiska sešgadīga meitene vārdā Anano, pārģērbta dārgās un pēc tam nabadzīgās drebēs, bija atstāta viena Tbilisi ielās. Cilvēku attieksme mainījās atkarībā no viņas ārējā izskata.
Ģērbta glītās drēbēs, meitene izraisīja garāmgājēju interesi un iesaistīšanos viņas situācijā. Cilvēki viņai pievērsa uzmanību un uzdeva dažādus jautājumus: “Cik tev gadu?”, “Kā tevi sauc?”, “Vai tu dzīvo kaut kur netālu?”, “Vai tu esi pazaudējusies?” – Anano simpātiski smaidīja pretī. Bet, kad meitene tika pārģērbta nabadzīgās un netīrās drēbēs, garāmgājēju reakcija bija pilnīgi pretēja – vienaldzīga.
