Un tāpēc ģimenes plānošanas kustība, kuru pāvests dēvē par “nāves kultūru”, kā kontracepcija, aborts u.tml., kas ierobežo cilvēka eksistenci, ir pretīgi āfrikāņiem, un lielākā daļa āfrikāņu ir pret to. 
Pirms divām dienām Romā uz ielas redzēju kādu āfrikāni, kas pārdod somas, un sasveicinājos ar viņu. Viņš pienāca un iedeva man nelielu bruņurupuci, ko bija izgrebis, un sacīja: “Tā ir dāvana no manas valsts. (…) Āfrikānim dzīvība ir vissvarīgākā lieta.”


Ja 30 cilvēkiem būs nepieciešams palikt vienā istabā, tad viņiem visiem arī atradīsies vieta. Āfrikāņi kaut kādā veidā to izkārtos. Bet Rietumos cilvēki sāks teikt: “Šajā telpā nevar būt vairāk par diviem cilvēkiem. Kur dosies pārējie? Viņiem jāmeklē patvērums citur.” Tas nav āfrikāņu pasaules uzskats. Un es domāju, ka visi mēģinājumi panākt, lai āfrikāņi pieņem to, kas viņiem nav pieņemams, ir amorāli un absolūti nepieņemami. 
Rietumu pasaule apgalvo, ka jebkuras tiesības ir cilvēktiesības, un ka katrai uzvedībai ir cilvēktiesību statuss.

Mēs sakām “nē”. Ne katrai uzvedībai ir cilvēktiesību statuss. Ir cilvēktiesības un ir cilvēku uzvedības veidi. Bet ne katrai uzvedībai jāpiešķir statuss. Āfrikānis tā uzskata, jo viņš vienmēr sāk ar augstāko stāvokli. Dievs vienmēr ir līdzās un viņam ir vieta āfrikāņa dzīvē. 
No otras puses, Rietumos dažādu iemeslu dēļ vairs nepastāv vajadzība pēc Dieva. Viss ir kārtībā – laba dzīve, un viss ir kļuvis izskaidrojams.

Bet āfrikānis neuzskata, ka ir spējīgs visu izskaidrot. 
Es domāju, ka Rietumos ir bijusi pārspīlēta attieksme pret cilvēka brīvību. Tā ir brīvība, kurai nav robežu, kurā indivīds ir pilnīgi brīvs. Bet pilnīga brīvība kļūst par patvaļību. Un āfrikānis uz pasauli tā neskatās. Āfrikānis tic, ka viņa dzīvība ir dāvana, un līdz šim Āfrikā tas labi funkcionēja. Tāpēc mums joprojām ir spēcīga ģimenes izjūta. Tāpēc mums vēl joprojām ir spēcīga cilvēcības sajūta. Ģimene nebeidzas ar jūsu tēvu bērniem vai mātes bērniem, bet ietver visus, kuriem ir jebkāda radniecība savā starpā. Un tas labi redzams Āfrikā.

Bet ir pārspīlēta bezatbildīgas brīvības sajūta, kura, iespējams, nāk no plašajām ANO tiesībām. Tagad ir visaptverošas tiesības bērniem, bet es neredzu tur atbildības nastu. Tāpēc tas ir pilnīgi citāds dzīves uzskats, un es domāju, ka tas ir izprovocējis individuālismu, relatīvismu, materiālismu, patērētāju sabiedrību Rietumos, kas ir stipri zemākā līmenī izplatījies Āfrikā. Es domāju, ja cilvēki parakstās zem dažādiem lobijiem, kas pieprasa jebkurai uzvedībai cilvēcisko tiesību statusu, tad ir arī jāatceras, ja es tā nedomāju, tad man arī ir tiesības to teikt. Kāpēc kādam būtu jāuzspiež man cits viedoklis. Es domāju, ka tas ir amorāli.


Vai es drīkstu jautāt jums kā āfrikānim un bīskapam, kāds ir jūsu viedoklis par to, ka daži, kas veicina geju tiesību jautājumus, ir pielīdzinājuši savu cīņu cilvēktiesību kustībām 60.gados un afroamerikāņu cīņai par vienlīdzību?



Melnādainie cīnījās, jo gribēja, lai viņus uzskata par cilvēkiem. Geji cīnās, lai viņu uzvedība tiktu atzīta kā cilvēktiesības. Tas nav viens un tas pats. 
Melnādainie vēlējās, lai viņus uztver tāpat kā baltādainos. Un tās ir cilvēktiesības. Bet cilvēki, kas ielaižas neauglīgās attiecībās, tā nav tā pati lieta. Tā ir uzvedība, kas vēl ir jāpierāda, pat zinātniski, lai to varētu pieņemt. Bet es nevaru sevi padarīt par baltādainu. 



Atgriežoties pie Ģimenes sinodes, kas ir svarīgi Āfrikas bīskapiem? Un cik norūpējušies viņi ir par mēģinājumiem mainīt pastorālo praksi tādos strīdīgos jautājumos, kā šķiršanās un atkārtota laulība, homoseksualitāte, kopdzīve bez laulības u.tml.?


Es jau sacīju, ka Āfrikā ir atsevišķas vērtības, kuras, manuprāt, neieviesa kristietība. Dzīvība svēta ir bijusi vienmēr. Ģimene pat pirms kristietības ir vienmēr tikusi godāta. Ģimenes sinodi mēs redzam kā iespēju palīdzēt apturēt pret ģimeni vērstās vērtības, kas nāk no Rietumiem un tā dēvētās modernās civilizācijas, un medijiem. 


Mēs uzstājam uz mūsu iespējām paust savu attieksmi, kas nav tā pati, kā Rietumos. Taču mēs nesakām, ka Rietumi nevar paust savu viedokli. 
Āfrika vēlas, lai tai būtu iespēja būt āfrikāņiem un kristiešiem, āfrikāņiem un katoļiem. Āfrikā attiecībā uz ģimeni un laulību ir svarīgi tādi jautājumi, kas attiecas uz poligāmiju, nepilngadīgo laulību, sieviešu lomu. 
Mēs vēlamies, lai šiem jautājumiem uzmanību pievērstu visa Baznīca. Rietumos rūpes ir par šķirtām un atkārtotām laulībām, bet mums jāiekļauj arī Āfrikas rūpes un citu rūpes. Sinodes loma ir likt kopā mūsu rūpes un veiksmes. 


Ko Āfrikas Baznīca var piedāvāt universālajai Baznīcai, kā nav un ko nevar piedāvāt Rietumi?

Mēs domājam, ka Āfrika var atgādināt par ļoti būtiskām lietām – cilvēcību, dzīvības svētumu, ģimenes skaistumu, bērna kā Dieva dāvanas nevis sloga pieņemšanu. 
Āfrika noraida individuālistisku, egoistisku kultūru, kas domā tikai par dzīves kvalitāti, nevis dzīvības svētumu.

Āfrika noraida tādu kultūru, kas runā tikai par brīvību un nevis atbildību. Mēs noraidām Rietumu seksuālo audzināšanu, kas patlaban dominē un uzbrūk bērniem, kas cenšas viņus “atbrīvot” un dāvāt viņiem “iespējas” viņu seksuālajā uzvedībā. ANO cenšas padarīt bērnus brīvus no vecāku un reliģisko organizāciju ietekmes jau 5-6 gadu vecumā. Kāpēc bērniem un jauniešiem kaut kas jāzina par ģimenes plānošanu? Viņiem vēl nav ģimenes. Ko viņi var plānot? 
Tam visam aizmugurē stāv intereses. Varbūt ekonomiskas. Es to skaidroju ļoti vienkārši: jo es vairāk jauniešu būs pārliecināti, ka prezervatīvi viņus padarīs laimīgus, jo vairāk naudas tiks nopelnīts. Kāpēc lai to nedarītu, ja nav vērtību sistēmas? Bet āfrikāņi saka, ka cilvēka dzīvība nav pārdodama, un arī mūsu vērtības tādas nav.



Sinodes laikā kardināls Kaspers no Vācijas sacīja, ka āfrikāņiem “nevajadzētu norādīt pārāk daudz, ko mums darīt”. Kā to uztvēra Āfrikā?

Es domāju, ka kardināla komentārs bija tieši tāds, kāds tas izklausījās – augstprātīgs. Kardināls var runāt par savu valsti, un āfrikāņi arī ir spējīgi runāt par savām valstīm. Nigērijas Bīskapu konferences prezidents sinodē spēcīgi runāja par ģimenēm. Sinodes ir domātas, lai dažādos viedokļus un pārliecības “liktu uz viena galda”. (...)
 Es ticu, ka Vācijā ir daudzas lietas, no kurām āfrikāņiem būtu jāmācās. Bet attiecībā uz dzīvību un ģimeni, es domāju, ka Āfrikai pašai jāļauj nolemt, ko tā vēlas paturēt, no kā - atteikties. 



Vai jūs domājat, ka Āfrikas bīskapi pretosies jebkuriem mēģinājumiem mainīt Baznīcas mācību vai praksi attiecībā uz šķiršanos, atkārtotu laulību vai homoseksualitāti? 



Es esmu Āfrikas bīskaps un es varu pateikt, ja es došos uz Sinodi, es pastāvēšu uz to, ko Baznīca vienmēr ir mācījusi. Homoseksualitāte nav pieņemama. Šie cilvēki ir jāpieņem kā cilvēki, bet ir jānošķir cilvēka tiesības un uzvedība. Man nav jāpieņem homoseksuāla uzvedība tāpat kā man nav jāpieņem narkotiku atkarība, laupīšana, terorisms. Bet es pieņemu cilvēkus, un es domāju, ka tas ir galvenais. 


Avots: Diane Montagna, US Won't Help Fight "Boko Haram" Until Nigeria Accepts Homosexuality, Birth Control, Bishop Says, www.aleteia.org

Foto: morguefile.com