7.decembra rītā svētceļnieki no vairākām Latvijas pilsētām, kā arī viena Rīgā dzīvojoša franču ģimene, ar diviem busiem devās Tallinas virzienā. Mūsu pirmais ceļojuma mērķis bija senais Piritas sv. Brigitas klosteris, kas bija lielākais konvents senajā Livonijā. Tas uzsāka savu darbību 1407.gadā, pateicoties laju tirgotāju iniciatīvai, vairāki no tiem vēlāk kļuva par klostera mūkiem. Klosteris cieta Reformācijas grautiņos, bet pilnībā tika iznīcināts Ivana Bargā karaspēka uzbrukuma laikā 1577. gadā. Klostera drupas un 35 metru augstais gotiskais baznīcas portāls joprojām klusi liecina par klosterbrāļu un klostermāsu paaudzēm, kas tur gandarīja un lūdzās teju divus gadsimtus. Stāvot klostera drupu vidū, nodziedājām Dievmātei veltītu dziedājumu Alma Redemptoris Mater un mums sķita, ka svēto dvēseles, kas jau skata Dievu vaigu vaigā, pievienojās mūsu Pestītāja Mātes slavinājumam.

Livonijas laikā Piritas klosteris bija svētceļojuma sākums uz Vastselīnas bīskapa pils kapelu, kur tika godināts ar žēlastībām apveltīts baltais krusts (sk. šeit). Mūsdienās šo svētceļojuma maršrutu ir atjaunojuši Igaunijas tradicionālie katoļi. Nākamgad arī svētceļnieku grupa no Latvijas plāno viņiem pievienoties.

Savienojuma gredzens starp seno un jauno ir atjaunotais, 1996.gadā celtais, sv. Brigitas māsu klosteris, kura kapelu mēs apmeklējām pirms doties uz senā klostera drupām.

Vakara tumsai nolaižoties pār pilsētu, pēc klostera drupām devāmies uz komunisma terrora upuru piemiņas memoriālu, ko veido divi augsti melnie mūri ar iegravētiem represēto vārdiem un to vidū izgaismotu eju, kas ved uz dārzu.

Pēc tam mūsu ceļš veda pie pieminekļa, ko dēvē par “Nāriņu” un kas bija uzstādīts 1902.gada 7.septembrī par piemiņu vētrā bojā gājušajai kreisera “Русалка” 177 jūrnieku un virsnieku komandai. Masīvo pieminekļa pamatni vainago eņģeļa bronzas figūra, kas labajā rokā tur krustu pār Tallinas līci, it kā nomierinot sabangojošās ūdens stihijas viļņus.

Vakara noslēgumā apmeklējām Tallinas vecpilsētas skaisti izgaismotu rātslaukumu, kur Ziemassvētku tirdziņa kņadā vērīgai acij nepaslīdēja garām tradicionālās Betlēmes instalācija.

Naktsmītnē nodziedājuši kompletoriju, devāmies pie miera.

8.decembra svētdienas rītu uzsākām ar Dziesmu svētku estrādes apmeklējumu un pastaigu majestātiskajā Kadriorg parkā. Mūsu kultūras programmu kuplināja profesionālā gida vadīta ekskursija vecpilsētas ielās. Ar pārsteigumu atklājām, ka 1255.gadā Tallinas dominikāņu konventu bija apmeklējis sv. Alberts lielais, izcils viduslaiku filozofs un teologs, 1931.gadā izsludināts par Baznīcas doktoru. Albertus Magnus bija sv. Akvīnas Toma skolotājs.

Svētceļojuma kulminācija bija Tradicionālās latīņu mises svinības Tallinas Romas katoļu sv. Pētera un Pāvila katedrālē. Svēto misi svinēja pr. Tomašs Materna. Sakrālos dziedājumus latīņu valodā izpildīja sv. Miķela katoļu skolas zēnu koris. Pateicoties katoļu laju iniciatīvai un pūlēm Sv. Miķeļa skola pastāv kopš 2013.gada. Privātās katoļu skolas mājaslapa skaidro, ka skola balstās uz Katoļu Baznīcas mācībā sakņotu pedagoģiju un audzināšanu. Bērnu kora sniegums sakrālajā mūzikā liecina, ka sv. Miķela skola ir rītdienas Igaunijas katoļu inteliģences kalve.

Svētdien 8.decembrī Tradicionālā latīņu Mise Tallinas katedrālē bija kupli apmeklēta. Ticīgie nāca svinēt Vissvētākas Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus, kas saskaņā ar Tradicionālo liturģisko kalendāru netiek pārcelti, pat, ja iekrīt svētdienā. Pēc Svētās Mises notika sadraudzības brīdis ar Igaunijas katoliem, ko pavadīja priecīga bērnu kņada.

Šis svētceļojums bija priecīgs un brīnišķīgs garīgs notikums. Mēs tikam stiprināti, satiekot līdzīgi domājošus katoļus. Mūsu ceļojums norisinājās saskaņā ar teicienu: nav ļaunuma bez labuma. Tradicionālās latīņu Mises aizliegums Latvijā mudina mūs būt radošiem un meklēt kontaktus ar tradicionāliem katoļiem ārpus Latvijas robežām.

Tiem, kas vēlas piedalīties senajā liturģijā to ir iespējams darīt visās valstīs, ar kurām Latvijai ir zemes robeža, proti, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā. Par spīti striktiem pāvesta Franciska ierobežojumiem Tradicionālās latīņu Mises joprojām notiek visās Austrumu un Rietumeiropas valstīs (trūkst ziņas par Bulgāriju un Rumāniju), tai skaitā visās Baltijas jūras baseina valstīs: Polijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. Pat tādā valstī kā Čehija, kas līdzās Igaunijai tiek uzskatīta par vienu no ateistiskākajām valstīm Eiropā, Tradicionālā latīņu mise notiek 24 vietās (sk. latinmassdir.org).

 Uz šī fona vienīgais izņēmums ir Latvijas Romas katoļu Baznīca. Kāpēc?

Kāpēc Latvijas Romas katoļu bīskapi, neskatoties uz vairākkārtīgiem lūgumiem, liedz katoļiem iespēju piedalīties Tradicionālajā katoļu Misē, jo īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā ir kompetenti priesteri, kuri spēj ar lielu dievbijību svinēt pēc 1962. gada misāles rubrikām? Kāpēc Latvijā labie gani aizliedz avīm, kuras Kristus viņiem ir uzticējis, doties uz labām un treknām ganībām?