Par pastāvīgo ārkārtējo stāvokli

Sestdiena, 07 Augusts 2021 21:12

Publicēju itāliešu filozofa un politiķa Masimo Kačari otrās atklātās vēstules tulkojumu, kurā viņš paskaidro publikācijas motīvus, nepieciešamību pievērst demokrātiskās sabiedrības uzmanību “bīstamam signālam”, kas izskan līdz ar zaļās caurlaides ieviešanu, kas diskriminē cilvēkus, nemotivēti liedzot viņu pamata tiesības uz brīvību.

Kačari, bijušais un ilggadējais Venēcijas mērs, vadot slaveno Itālijas pilsētu un reģionu kopumā divdesmit divus gadus, ir ironisks un nav saudzīgs pret Veselības ministru un valdošajiem medijiem, kas “pārvērš drupās jebkuru pretējo viedokli”. Itāliešu domātājs rosina lasītāju domāt, uz kurieni sabiedrību aizvedīs jaunās sanitārās normas, kuras pieņem bezkritiski: “Ja mēs pakļausimies kādiem priekšrakstiem vai noteikumiem, nejautājot iemeslu un neapsverot iespējamās sekas, demokrātija tiks reducēta līdz vistukšākajām formām, līdz ideālai mirāžai.

Kačari apsvērumi pārsniedz Itālijas sabiedrības kontekstu, jo nepietiekami motivētās ārkārtējas situācijas pastāvēšanas turpinājums pasaulē ir “pandēmisks”, kas skar arī mūs, kas dzīvojam Latvijā.

Lai ir saistoša un pārdomām bagāta lasāmviela!

 

Aleksandrs Stepanovs



*****




/Masimo Kačari/

Mēs ar Džordžo Agambenu esam nolēmuši publicēt īsu tekstu par tā dēvēto green pass ne tikai un ne tik daudz pašas normas smaguma dēļ, bet gan, lai pievērstu demokrātiskās sabiedrības uzmanību tās paustajam "bīstamības signālam". Mēs to publicējām vietnē, kas nav saistīta ne ar vienu politisko frakciju, un bez nodoma to padarīt par "dokumentu" vai "manifestu”.

Jau vairāk nekā divdesmit gadus mēs dzīvojam izņēmuma stāvoklī, kas laiku pa laikam dažādu iemeslu (kas var šķist arī pamatoti un saprātīgi) dēļ, iespaido, vājina, ierobežo brīvību un pamattiesības. Un tas notiek kompleksajā kontekstā, kurā pieaug pašas reprezentācijas idejas krīze, un mūsu valstī jau veselu gadu desmitu politiskā un parlamentārā dialektika nespēj patstāvīgi izteikt valdības vadību.

Šādus apsvērumus var uzskatīt par veltīgiem tikai aklie un kurlie, vai nu arī cilvēki, kuri neredz ne centimetru tālāk par savu "kompetenču" degunu. Tādējādi neatliek nekas cits, kā nonākt no vienas ārkārtas situācijas otrā, neapzinoties, ka pastāv krīze, un bez skaidras gribas iziet no tās politiski un kulturāli. Adekvātas informācijas vietā mums tiek dots trauksmes signāls un diktāts. Tā vietā, lai celtu situācijas apzināšanos un līdzdalību, tiek radīta apjukušu, pretrunīgu un bieži vien bezspēcīgu noteikumu pārprodukcija.

Tas, ka green pass ir viens no tiem, ir acīmredzams. Ir ne tikai sirreāli, ka tas tiek pieprasīts [Itālijā] nākamajā dienā pēc tam, kad tās pašas iestādes ir atļāvušas Eiropas futbola čempionāta laikā uzstādīt mega ekrānus visos Itālijas laukumos un pat sarīkojušas masu manifestāciju Azzurri [Itālijas nacionālās futbola komandas] triumfam (cik šie priecīgie notikumi izmaksāja inficēšanās ziņā un vēl sliktāk?), bet kā ir iespējams nepajautāt sev par šīs ārkārtējās steidzamības iemeslu, ja jau vakcinācijas kampaņa norit tādā tempā, kādu mums stāsta pats premjers Dragi? Saskaņā ar viņa teikto visiem itāliešiem, izņemot bērnus, vajadzētu būt vakcinētiem līdz septembrim. Un tātad, vai ar vakcīnām nepietiek? Jeb jūs uztraucaties, ka tās nedarbosies?

Tādējādi zaļā caurlaide kļūtu ne par ko citu, kā tikai par slēptu līdzekli, lai pagarinātu līdz bezgalībai - iespējams, ar atkārtotām vakcinācijām - sava veida mikro lockdown. Tas mums izklausās nepatīkami, bet mūsdienu pasaules realitāte mums to uzspiež: ar samta cimdiem un gandrīz nesāpīgā veidā iznākums ir sabiedrība, kas "kontrolē un soda".

Tā ir sabiedrība, kurā kontroles un uzraudzības formas, kas piemīt tehnoloģijām, ko mēs visi izmantojam, arvien vairāk saskaņojas ar politiskajiem režīmiem. Demokrātija ir trausla, delikāta - un tā, ko mēs pazīstam, ir ļoti jauna, kas nepastāvēja pirms 1945. gada. Jebkurš rīkojums, kas diskriminē pilsoņus, grauj tās principus - un it īpaši tad, ja tas izklausās nemotivēts vai nepietiekami motivēts. Demokrātijas ideja ietver labi informētu sabiedrības viedokli, kas apzināti, tas ir, kritiski piedalās tās pārstāvju lēmumos. Bet vai nav tā, ka mēs pat vairāk neapzināmies šīs idejas un prasības, visi drīzāk meklējot “apdrošināšanu neatkarīgi no apstākļiem”?

Ja tā tas ir, tad tiešām ir pienākuši slikti laiki, ņemot vērā, ka šeit nav runa par no-vax, neonatūristu ideoloģijām un citām muļķībām un ka turpretī - un tas ir ļoti nopietni - saskaņā ar šiem apzīmējumiem lielākā daļa preses un plašsaziņas līdzekļu pārvērš par drupu kaudzi jebkādu kritisku viedokli (šeit gan būtu nepieciešams "diskriminēt").

Un mēs ar lielu pazemību vaicājam zinātnei: vai pilsonim pirms vakcinācijas nevajadzētu izlasīt un parakstīt tās pašas Veselības ministrijas izsniegto informāciju?

Ko zinātne domā par Pfizer pilno dokumentu, kurā atklāti teikts, ka nav iespējams paredzēt vakcīnas ietekmi ilgtermiņā, jo nav bijis iespējams ievērot paredzētās procedūras (tikai 12 mēnešu eksperimenti salīdzinājumā ar gadiem, kas bija nepieciešami normālai gripai)?

Vai tas ir patiesi, vai nē, ka pārbaudes, lai noteiktu genotoksicitāti un izmantoto vakcīnu kancerotoksicitāti, beigsies tikai 2022. gada oktobrī? Šis informācijas avots ir “European medicine” (taču tie varētu būt maskēti “no vax”). Vai ir patiesi, vai nē, lai gan tā pati Veselības ministrija ir paziņojusi, ka vakcīnas ievadīšana ir atkarīga no veselības nosacījumiem un pagaidu kārtā, protokols vēl nav izveidots attiecībā uz pacientiem ar imūndeficītu vai ar smagām alerģijām? Astrazeneca paziņojusi, ka gala ziņojumu par šiem jautājumiem publicēs 2024. gada martā.

Vai ir patiesi, vai nepatiesi, ka jauniešiem, kuri saņēmuši vakcīnu, ir ievērojami pieaudzis agrīnā miokardīta gadījumu skaits? Jeb melo Center for disease control (CDC)? Vai tā ir viltus zņa, ka Izraēlā un Lielbritānijā daudzi nāves gadījumi  pēdējā laikā tieši skāra cilvēkus, kuri jau bija saņēmuši dubulto vakcīnas devu? Ko tas viss nozīmē? Ka vakcīna ir bezjēdzīga, ka mums nav jāvakcinējas? Noteikti nē; tas nozīmē, ka tai ir jābūt brīvai izvēlei, un izvēle ir brīva tikai tad, kad tā ir apzināta. Mēs esam brīvi tikai tad, kad izlemjam, pamatojoties uz precīziem datiem un racionāli aprēķinot riskus un ieguvumus mums un citiem.

 Tāpēc es to izdarīju un vakcinējos, vienlaikus ignorējot jebkādu ilgtermiņa kaitējumu un zinot, ka joprojām varu saslimt vai inficēt citus, kuri nav vakcinēti (jo es saprotu, ka tā var notikt, vai zinātne to noliedz?). Zinātnieks, R.W. Malone, kuru uzskata par vienu no vadošajiem zinātniekiem ģenētikas jomā (bet varbūt tā nav taisnība - es neizteikšos, gaidot apstiprinājumu no Veselības ministra Sperancas), rakstīja: “Valdība (norādot uz ASV valdību) nav atklāta attiecībā uz [vakcinācijas] riskiem. Taču cilvēkiem ir tiesības izlemt - pieņemt vai noraidīt vakcīnas.

Identiski tas pats ir rakstīts Eiropas Parlamenta oficiālajā laikrakstā šīgada 15. jūnijā: "Ir jāizvairās no tiešas vai netiešas diskriminācijas cilvēkiem, kuri nav vakcinēti, kā arī pret tiem, kuri ir izvēlējušies to nedarīt." Un šeit jautājums skar juristus un konstitucionālistus. Ar tādu pašu pieticību, ar kādu es apelēju pie zinātnes viedokļa (pat, ja līdz šim brīdim tā īsti nav izcēlusies ar vienprātību), es tagad apelēju pie likuma jomas kopējiem.

Vai ir tiesiski uzspiest, jo runa neapšaubāmi ir par veselības aprūpes uzspiešanu, un šajā gadījumā tā ir veselības aprūpe, kurā ir saredzamas ēnas zonas, šaubas, problēmas, kuras es kodolīgi minēju? Pastāv daudzas citas infekcijas slimības - vai zaļā caurlaide būs paredzēta arī masalām, skarlatīnai, garajam klepum?

 Un līdz ar to priekšraksts, kas aizliedz iekāpt vilcienā ar drudzi, būs spēkā no šī brīža līdz mūžībai? Vai mēs pasludināsim drudzi ārpus likuma, neatkarīgi no tā, vai tas notiek mēra vai gremošanas traucējumu dēļ? Vai mēs ierakstīsim savu veselības stāvokli personas apliecībā? Ko domā tiesību zinātne? Ja mēs pakļausimies kādiem priekšrakstiem vai noteikumiem, nejautājot iemeslu un neapsverot iespējamās sekas, demokrātija tiks reducēta līdz vistukšākajām formām, līdz ideālai mirāžai.

 

Avots: ariannaeditrice.it

 

 

****** 

 

 

Vai esat civitas.lv lasītājs?

Vai domājat, ka tas ir noderīgs un dara labu darbu?

Civitas.lv publikācijas nefinansē neviena organizācija un tas arī nepārdod maskas, lai gūtu peļņu. Vienīgais, kas to uztur, ir privātie ziedojumi. Ja vēlaties to atbalstīt, variet ziedot, izmantojot šo kontu: LV86HABA0551026342796 

Saņēmējs: Aleksandrs Stepanovs



Pēdējo reizi rediģēts Sestdiena, 07 Augusts 2021 21:28