Šī gada 30. oktobrī Vatikāna valsts sekretariāts nosūtīja visiem pasaules nuncijiem vēstuli, lai tā tiktu iesniegta visām bīskapu konferencēm, ar norādījumiem, kā interpretēt slavenos pāvesta Franciska vārdus par homoseksuālo pāru tiesisko regulējumu.
Daži katoļu mēdiji, kā Aleteia.org, ir publicējuši rakstus ar nosaukumu: “Vatikāns paskaidro pāvesta apgalvojumus par civilajām savienībām starp tā paša dzimuma personām”. Taču mums šķiet, ka nekas nav paskaidrots, gluži pretēji, problēma kļūst vēl smagāka.
Vēstule atgādina nu jau visiem zināmas lietas par frāzēm, ko pāvests saka dokumentālajā filmā “Francesco”. Tiek arī atgādināts, ka filmā pāvesta frāzes ir izrautas no konteksta un patvaļīgi samontētas kopā. Tāpat tiek uzsvērts, ka frāzes par homoseksuālo personu “tiesībām uz ģimeni” attiecas uz ģimenēm, kurās viņi piedzima, nevis uz homoseksuālo pāri.
Visbeidzot, tiek paskaidrots, ka frāze, ar kuru pāvests atbalsta tiesisko regulējumu un par kuru viņš saka, ka bija par to iestājies, tika paņemta no citas intervijas, kas notika dažus gadus iepriekš, un ka pāvests toreiz atbildēja uz jautājumu par likuma projektu “tā paša dzimuma pāru līdzvērtību laulībai”, ko pirms desmit gadiem bija plānots ieviest Argentīnā un kam pretojās toreizējais Buenasairesas bīskaps (taču aizmirstot pateikt, ka tas pats Bergolio bija labvēlīgs homoseksuālo personu civilajām savienībām).
Uz šo jautājumu pāvests atbildēja ar plaši pazīstamu apgalvojumu, ka “runāt par homoseksuālām laulībām ir neatbilstoši”, piebilstot, ka “tas, kas mums ir jādara, ir jārada likums par civilo kopdzīvi. Viņiem ir tiesības būt tiesiski aizsargātiem. Es to aizstāvēju.” Kur tad ir paskaidrojumi? Gluži pretēji, var redzēt tikai apstiprinājumus: pāvests toreiz bija izteicies, lai atzītu civilo kopdzīvi starp viena dzimuma personām.
Īstais jaunums, ko atnes šī vēstule, ir atgādinājums par citu citātu, kas ir paņemts no 2014. gada intervijas, kurā lasām: “Laulība ir starp vīrieti un sievieti. Laicīgās valdības vēlas attaisnot civilās savienības, lai reglamentētu dažādas kopdzīves situācijas, kas izriet no nepieciešamības sakārtot ekonomiskos aspektus starp personām, piemēram, garantētveselības aprūpi. Runa ir par kopdzīves līgumiem, kam ir cita daba [nekā laulībai] un kuru dažādās formas es nezināšu uzskaitīt. Ir nepieciešams izpētīt atsevišķus gadījumus, un tie jāvērtē to dažādībā.”
Bet kā šie vārdi var mazināt iepriekšējā paziņojuma smagumu? Pilnīgi pretēji, tie padara situāciju vēl smagnējāku.
Vispirms jāsaka, šie vārdi izkliedē visas šaubas, ka jautājuma objekts ir nevis indivīdi, bet homoseksuālie pāri, jeb civilās savienības vai kopdzīves līgumi. Dažādas ekonomiskās un veselības aprūpes situācijas, ko pāvests vēlējās tiesiski sakārtot, neattiecas uz indivīdiem kā tādiem, bet uz indivīdiem, kas savienoti pārī. Tādējādi tas implicēti paredz homoseksuālā pāra juridisku atzīšanu.
Nav iespējams to attaisnot no vesela saprāta un katoļu redzes viedokļa, nedz apgalvojot, ka šeit nav skarta laulība, nedz apgalvojot, ka tiek kārtotas indivīda tiesības, nevis pāra tiesības. Nepietiek atšķirt homoseksuālo pāri no laulības starp vīrieti un sievieti, lai tas būtu pieņemami. Teikt, ka “runāt par homoseksuālām laulībām ir neatbilstoši”, nav pietiekami, lai attaisnotu omoseksuālo pāru atzīšanu, pat ja to nesauc par laulību.
Ir maldinoši apgalvot, ka jāgarantē individuālās tiesības, kad runa ir par pāra tiesībām. Paziņojumā, ko tikko redzējām, pāvests pamato, kāpēc nepieciešams paredzēt tiesisko regulējumu, iesakot to darīt, izvērtējot “atsevišķus gadījumus”.
Šis “atsevišķu gadījumu kritērijs” arī ir ļoti smags, jo veic revolūciju katoļu morāles mācībā. Tas tiek citēts kā glābiņš, bet īstenībā ir smags balasts. Gadījumi atšķiras pēc apstākļiem, kuros notiek. Apstākļiem ir gadījuma raksturs, un tie nevar izmainīt darbības morālisko dabu. Dažos gadījumos tie var izmainīt darbības specifiku, to pasliktinot, piemēram, zogot baznīcā, ne tikai tiek izdarīta zādzība, bet arī svētzādzība, taču apstākļi nekad nevar pārvērst sliktu darbību par labu. Ja kopdzīves līgums starp homoseksuālām personām ir netaisnīgs, nekādi apstākļi to nevar pārveidot par taisnīgu un darīt iespējamu tiesisku regulējumu, kā to turpretī apgalvo pāvests.
Tas ir būtisks punkts katoļu morālteoloģijā.Pateicoties “atsevišķu gadījumu” paņēmienam, tiek noliegta iespēja atzīt homoseksuālās attiecības kā objektīvi amorālu situāciju, neatkarīgi no apstākļiem, un tiek apgalvots, ka apstākļi var kļūt par izņēmumu, proti, pārveidot netaisnīgu darbību par taisnīgu. Ievērosim, ja apstākļiem ir gadījuma raksturs, izņēmumi pieprasa jaunu likumu, jo maina darbības specifiku. Tās, kā ir zināms, ir izmaiņas, ko paveica Amoris laetitia, kas tieši tāpēc izdarīja revolūciju katoļu morālteoloģijā. Tāpat bija teikts, ka šķirtiem laulātajiem nav iespējams saprast viņu objektīvo situāciju un ka jāizpēta gadījums pēc gadījuma ar slavenās atpazīšanas metodes palīdzību. Šeit mēs esam tajā pašā līmenī.
Izdarīsim secinājumus. Vatikāna valsts sekretariāts apstiprina pāvesta teiktās frāzes, tāpat apstiprina, ka viņš ir pret homoseksuālām laulībām, bet nav pret civilajām savienībām, kā arīapstiprina, ka viņš aizstāv nevis individuālās tiesības, bet homoseksuālā pāra tiesības. Bez tam apstiprina, ka, pielietojot metodi “gadījums pēc gadījuma”, nav iespējams atzīt objektīvi netaisnu situāciju, kas veic revolūciju katoļu morālajā mācībā.
“Vatikāns paskaidro pāvesta apgalvojumus par civilajām savienībām starp tā paša dzimuma personām” – tā ir taisnība, Vatikāna valsts sekretariāta vēstule paskaidro, kā tas viss tagad jāsaprot.
Avots: Stefano Fontana, Papa e unioni gay, la Segreteria di Stato peggiora le cose, lanuovabq.it
Foto: lanuovabq.it