Par to vienisprātis ir lielie masu mēdiji, kas it visur pasaulē devuši precīzu interpretāciju pāvesta vārdiem ar nepārprotamiem virsrakstiem, kā piemēram: “Pāvests pauž atbalstu homoseksuālu pāru civilajām savienībām”. Par to nemaz nešaubās arī jezuītu priesteris Džeimss Mārtins, kas ir pazīstams ar saviem centieniem iedzīvināt Baznīcā LGBT ideoloģiju. Novērtējot viņa ieguldījumu, 2017. gadā pāvests iecēla Mārtinu par Vatikāna Komunikācijas sekretariāta konsultantu. 

Jezuītu priesteris cildināja pāvesta paziņojumu kā “lielu soli uz priekšu Baznīcas atbalstā LGBT kopienas cilvēkiem”, jo viņaprāt, “pāvesta pozitīvie izteikumi par civilajām savienībām pauž spēcīgu vēstījumu tām vietām, kur Baznīca ir opozīcijā šādiem likumiem”.

Vienīgie, kas par to šaubās, ir tie katoļi, kas jau septiņus gadus nemitējas attaisnot Franciska neveiklos vai neprecīzos vārdus, apgalvojot, ka pāvestu nesaprata, ka pāvesta vārdus pārgrozīja un ar tiem manipulēja. Taču man ir radies gluži pretējs priekšstats, ka manipulācija gan notiek, taču ne ar pāvesta vārdiem, bet ar katoļiem un Baznīcas mācību.

Protams, ir jau pierādīts, ka “Francesco” filmas režisors Eugēnijs Afinejevskis ir manipulējis ar nepublicētās intervijas daļu, kur Francisks, sarunājoties ar meksikāņu žurnālisti Valentīnu Alazraki 2019. gada maijā, runāja par homoseksualitāti. Veicot rūpīgu montāžas darbu, Afinejevskis izcēla nianses, ko toreiz Francisks gluži nav uzsvēris. Tas ir ļoti nekrietns darbs. Šī intervijas daļa bija izgriezta, nebija publicēta un glabājās Vatikānā, taču tika laipni iedota Afinejevskim, jo, iespējams, tam ir pienācis īstais laiks, liekot Franciskam runāt tieši pirms pēdējām debatēm Itālijas parlamentā par Alessandro  Dzana (Zan) virzīto likumprojektu, kas uzspiedīs valstī likumu pret homofobiju, padarot par noziegumu viedokli par dabisko ģimeni, jebkurš, kurš nopublicēs petīciju pret bērnu adopciju vai surogasiju no homoseksuālo pāru puses, var būt krimināli vajāts.

Atcerēsimies vēlreiz, ko pāvests Francisks teica prasmīgi samontētajā intervijā:

“Homoseksuālām personām ir tiesības būt ģimenē; viņi ir Dieva bērni; viņiem ir tiesības uz ģimeni. Nevienu nedrīkst izstumt no ģimenes vai radīt apstākļus, ka viņa dzīve šī iemesla dēļ kļūtu neiespējama. Tas, kas mums ir jādara, ir jārada likums par civilo kopdzīvi. Viņiem ir tiesības būt tiesiski aizsargātiem. Es par to iestājos”.

Lai gan tā ir montāža, pāvests Francisks tomēr šos vārdus ir teicis un nav atsaucis. Nav jāstudē teoloģija, lai saprastu, ka šie vārdi ir pretrunā ar Katoliskās Baznīcas mācību. Ja pāvesta vārdi tomēr ir pārprasti un manipulēti, tad kāpēc joprojām nav izskanējis neviens oficiāls Vatikāna paskaidrojums? Pāvesta, kā jebkuras valsts galvas, rīcībā ir ļoti plaši mediju resursi: Vatikāna televīzija, Vatikāna radio, prese, interneta mājaslapas, preses dienests un, galu galā, ja pāvests uzskata, ka viņu pārprata, viņam katru dienu ir iespēja to labot sprediķī Svētās Mises laikā. Bez tam, arī šo svētdien pāvests teica uzrunu “Kunga eņģelis” lūgšanas laikā svētā Pētera bazilikas laukumā Romā, taču ne ar vienu vārdu nepieminēja interviju, kas ir izsaukusi postošo vētru visā pasaulē, kuru bez jokiem var nodēvēt par “Francesco”. Viņš neko nav paskaidrojis.

Secinājumi ir vienkārši. Ja pāvests un Vatikāna amatpersonas klusē, tas nozīmē, ka tas, kas tika pateikts samontētajā intervijā, bija pateikts ar nodomu. Francisks iekrita bedrē, ko pats bija ilgi racis.

Šos nopietnos apsvērumus pastiprina arī citi fakti.

Ir zināms, ka vēl pirms filmas pirmizrādes režisors bija parādījis pāvestam šo filmu savā mobilajā ierīcē. Bez tam vienu dienu pirms Romas filmu festivāla Eugēnijs Afinejevskis tika pieņemts pāvesta privātajā audiencē kopā ar vairākām citām personām, kas ir pazīstami LGBT ideoloģijas aktīvisti. Kā tas ir iespējams, ka cilvēks, kurš tik negodīgi manipulē ar vārdiem, tika pieņemts ar godu un sarkano tepiķi pie pāvesta?

Šīs audience laikā, kas notika par godu Afinejevska dzimšanas dienai, Francisks pateicībā personīgi pasniedza viņam torti ar degošu pirotehnikas sveci. Šo mirkli iemūžināja foto, kur pāvests, kā oficiants, pasniedz torti kā balvu režisoram, kurš filmā viņu izceļ kā superzvaigzni. Pilnīgi sirds lūst skatoties, kā tiek degradēts pāvesta kalpojums! Turklāt Romas filmu festivāla noslēgumā Afinejevskis saņēma Kineo godalgu Vatikāna dārzos.

Bez tam Bergolio vārdi par “homoseksuālām savienībām” tiek pavadīti ar attēliem, kur pāvests parādīts tuvu Andrea Ruberam un viņa dzīvesbiedram Dario Di De Gregorio. Šie abi ir karojoši homoseksuālā lobija aktīvisti, kuri ir izmantojuši kriminālo un Itālijas likumā sodāmo praksi iegūt bērnus ar surogasijas palīdzību un lepojas ar trijiem bērniem savā “ģimenē”, kā to var redzēt pievienotajā foto. Vai pāvests nezināja, kādiem cilvēkiem viņš iesaka iesaistīties vietējā draudzē? Manuprāt, mēs drīzāk atņemsim pāvestam cieņu, attēlojot viņu kā naivu un manipulējamu, nekā tādu, kas, atbilstoši savam domāšanas veidam un pieredzei, rīkojas pēc savas pārliecības, pilnībā apzinoties, kas notiek.

Tomēr šie pretrunīgie pāvesta izteicieni nav radušies tukšā vietā, tie drīzāk atspoguļo viņa domāšanas veidu. Francisks to ir apliecinājis kopš sava pirmā pontifikāta gada. Pietiek atcerēties vārdus, ko viņš teica saistībā ar savu homoseksuālo līdzstrādnieku monsinjoru Riku (Ricca), ar ļoti pretrunīgu pagātni, vārdus, kas nu jau ir kļuvuši par spārnotu frāzi: “Kas esmu es, lai tiesātu?” Tāpat – daudzus geju pārus, ko viņš ir pieņēmis audiencēs, kā arī atziņas, ko paudis grāmatā “Politika un sabiedrība” (Politica e società, 2017), kurā apgalvoja, ka, ja šīs savienības nevar saukt par “laulību”, tad “sauksim tos par civilām savienībām”.

Taču šie Franciska apgalvojumi ir klajā pretrunā ar Baznīcas mācību, par ko skaidri savā paziņojumā raksta kardināls Bērks (sk. šeit).Te pieminēšu tikai vienu Katoliskās Baznīcas dokumentu, kas par to runā ar dimanta precizitāti. 2003. gadā Ticības mācības kongregācija publicēja dokumentu, ko apstiprināja svētais pāvests Jānis Pāvils II – “Apsvērumi par priekšlikumiem tiesiski atzīt homoseksuālo personu savienību”:

“Homoseksuālo savienību legalizācijas priekšā [..] katoļiem ir pienākums pretoties tam skaidrā un noteiktā veidā. Ir jāatturas no jebkādas formālas sadarbības šo tik netaisnīgo likumu izsludināšanā un ieviešanā. [..] Likumdošana, kas ir labvēlīga homoseksuālām savienībām, ir pretrunā ar veselo saprātu, jo piešķir tiesiskas garantijas viena dzimuma personām analoģiskā veidā, kā tas ir paredzēts laulības institūcijai. Apsverot vērtības, kas tiek apdraudētas, valstij nevajadzētu legalizēt šādas savienības, ja tā nevēlas degradēt savu pienākumu aizsargāt un atbalstīt laulības institūciju, kas ir būtiska kopējam labumam. [..]

Vajadzētu ņemt vērā atšķirību starp privātu homoseksuālu uzvedības veidu un to pašu uzvedību kā sociālās attiecības, ko tiesiski paredz un apstiprina likums. [..] Otrais variants ir ne tikai smagāks, bet arī daudz dziļāk un plašāk iespaido visu sociālo iekārtu, pretēji kopīgam labumam. [..] Tādējādi homoseksuālo savienību legalizācija sekmēs būtisko morālo vērtību aptumšojumu un laulības institūcijas vērtības panicināšanu.”

Pāvesta atbalsts homoseksuālajam lobijam lai pamodina arī tos katoļus un labas gribas cilvēkus, kas līdz šim sevi pieskaitīja mērenajiem. Par to nešaubās profesors Antonio Kaponeto (Antonio Caponnetto), Argentīnas vēsturnieks un filozofs, daudzu publikāciju autors, kurš ir docētājs dažādās privātās un valsts augstskolās un zinātniskais pētnieks Nacionālajā tehnisko un zinātnisko pētījumu padomē. Profesors Kaponeto raksta bez aplinkiem:

“To paziņojumu kodols, kas izskanēja trešdien, 21. oktobrī, par homoseksuālo savienību tiesisko regulējumu, kā arī vispār viņa labvēlīgā politika sodomijas attaisnojumam, – to Bergolio publiski apliecināja jau tad, kad dzīvoja Argentīnā. Es par to rakstīju sava darba “Nodotā Baznīca” (La Iglesia Traicionada) 11. nodaļā gandrīz četrus gadus pirms Bergolio ievēlēšanas par pāvestu.

Kamēr rakstīju šīs rindkopas, man kļuva zināms, ka Laplatas bīskaps Fernandes (Víctor Manuel Fernández), ko dēvē par Tučo (Tucho), liels Bergolio draugs un līdzgaitnieks, ir publicējisrakstu ar precīzu nosaukumu: “Bergolio vienmēr ir paturējis šo viedokli”. Bergolio un Fernandes, katrs savā zemiskuma pakāpē, iemieso drūmo pretliecību. Viņi ir parodiju sejas lex credendi un lex vivendi. [..]

Apzinoties to nodevības pakāpi, kas notiek Baznīcā, Antonio Kaponeto mudina: “Mums, uzticīgajiem katoļiem, atbilstoši un proporcionāli ir jāreaģē. Mazākais, ko varam darīt, mums par to jārunā bez maigiem komplimentiem un eifēmismiem. Ir jau diezgan bijis “dubbi”, “brālisko aizrādījumu” vai diplomātiskās valodas. Nepieciešams lūgties, lai atrodas labie eksorcisti, kas spētu izpildīt savu kalpojumu bez bailēm pret aizdomās turēto (par demonisku iedarbību uz Bergolio) un tajā vietā, kur viņš dzīvo. Mazākais, kas no mums šodien tiek prasīts, ir atmaskot un izmest ārā Bergolio kā Nodevēju baznīcas galvu. Bez tam ir jālūdzas par viņa atgriešanos un par atbrīvošanu no demoniskām saitēm, kas viņu sasaista. [..]

Draugs, es tevi aicinu vienoties ar mani šajā vienkāršajā un patiesajā lūgšanā: “Kungs, nepieļauj, ka Tava māja tiek nesodīti sagrauta. Neļauj mums atteikties no Paradīzes iegūšanas. Neļauj mūsu sirdīm pārstāt degt par Tavu mīlestību. Nepieļauj, ka labā cīņa kļūst tikai par skaistām atmiņām”.

Avoti:

Andrea Zambrano, Papa e gay, il giallo dell'inedito dell'intervista tagliata, lanuovabq.it

Andrea Zambrano, La "torta" avvelenata: la marcia gay studiata a tavolino, lanuovabq.it

Antonio Caponnetto, Epístola a un amigo, adelantelafe.com

Andrea Zambrano, Quel papa con le élite che non si china sulle famiglie, lanuovabq.it

Foto: lanuovabq.it