“Kā apustuļu pēcteči mēs arī uzsākam šo kustību pienākuma pēc – mums jātop sadzirdētiem, jo uz spēles liktas vissvētākās Baznīcas jautājumi un mūžīgā dvēseļu glābšana,” trīs bīskapi min savā “Aicinājumā uz lūgšanu”, kas tika laists klajā 18. janvārī.

Visi trīs bīskapi nāk no Kazahstānas – Tomašs Peta (Tomash Peta), Astanas Svētās Marijas arhidiecēzes metropolīts arhibīskaps Jānis Pāvils Lenga (Jan Pawel Lenga), Karagandas arhibīskaps – bīskaps emeritus, un Atanāzijs Šneiders (Athanasius Schneider), palīgbīskaps Astanas Svētās Marijas arhidiecēzē.

Savā 3000 vārdu garajā vēstulē bīskapi runā par nepareizas izpratnes radītiem pārkāpumiem, kuri radušies dažādās diecēzēs visā pasaulē pēc tam, kad pagājušajā gadā tika publicēts Pāvesta pretrunīgais apustuliskais pamudinājums ģimenēm Amoris Laetitia.

Šo apustulisko pamudinājumu kritizējuši kardināli, bīskapi, laju teologi un katoļticīgā tauta, jo dokuments ir neskaidrs attiecībā uz nesaraujamajām laulības saitēm, tas nevieš skaidrību par atbilstošu rīcību attiecībā uz Svēto Komūniju un sidsapziņas lomu tiesisku morālu lēmumu pieņemšanā. Šīs neskaidrības ir mudinājušas liberālus bīskapus uz rīcības brīvību, atļaujot civili šķirtajiem un no jauna precētajiem katoļiem saņemt Komūniju, kā San Djego bīskapa Roberta Makelroja (Robert McElroy) un Maltas bīskapu gadījumos.

Trīs Kazahstānas bīskapi savā vēstulē skaidri norāda, ka Dieva doto sesto bausli, kurš aizliedz laulības pārkāpšanu, nekādos apstākļos nedrīkst atvieglināt. Priesteri, kuri atzīst grēcīgu savienību un atļauj šādam pārim pieņemt Komūniju, ir līdzdalīgi “tālākejošā pārkāpumā pret laulības sakramentālo saiti, Kristus laulības saiti ar Baznīcu un laulības saiti starp Kristu un individuālu dvēseli, kura saņem Viņa Euharistisko Miesu”.

“Iepriekš minētās pastorālās vadlīnijas ir pretrunā ar Katoliskās Baznīcas universālo tradīciju, kura ar nepārtrauktu pāvestu Pēterim uzticētu kalpošanu bez šaubu vai neskaidrības ēnas vienmēr bijusi uzticīgi ievērota gan doktrīnā, gan praksē, neapšaubot laulības nesaraujamo dabu,” min bīskapi.

Bīskapi raksta, ka Dieva baušļi, kuri attiecas uz laulību, nekādā gadījumā nedrīkst tikt atvieglināti, piemetinot, ka jebkuram katolim  jāseko Dieva gribai, kas atklāta Viņa baušļos, tajā skaitā arī bauslī, kurš aizliedz laulības pārkāpšanu, tādējādi aizsargājot laulības nesaraujamo dabu.

Bīskapi raksta, ka Dieva griba, kāda tā atklāta Viņa baušļos, neievērošana nes sev līdzi mūžīgās pazušanas draudus.

 “Tas ir pienākums, kuru Dievs pats ir nepārprotami mums nodevis – tas attiecas uz uzticības principu laulībā, pat ievainotā laulībā – un, šī pienākuma ignorēšana saskaņā ar Dieva Vārdu nes mūžīga nosodījuma nastu. Teikt ticīgajiem pretējo nozīmētu maldināšanu vai iedrošināšanu nepakļauties Dieva gribai, tādā veidā apdraudot viņu mūžīgo glābšanu.”

Nostājoties pret liberālo bīskapu ideju, ka laulības pārkāpšana var kaut kādā veidā tikt skatīta caur “žēlastības” vai “pastorālās pavadības” prizmu, bīskapi skaidri apgalvo, ka “seksuāls akts ārpus derīgas laulības, konkrēti – laulības pārkāpšana, visos gadījumos ir objektīvi smags grēks un nekādi apstākļi vai iemesli nevar to Dieva acīs padarīt pieņemamu vai patīkamu.”

“Tāda prakse būtu pretrunā Dievišķajai patiesībai un sveša gadiem ilgi koptajai Katoļu Baznīcas attieksmei, prakse, kura pieļauj civili šķirtajiem un otrreiz precētajiem saņemt grēku nožēlas Sakramentu un Euharistiju, neņemot vērā to nodomu nākotnē turpināt pārkāpt sesto bausli un savu sakramentālo laulības saiti,” tie raksta.

Tāda rīcība “katra racionāla un saprātīga cilvēka acīs būtu nepārprotams pārrāvums daudzus gadus koptajā apustuliskajā Baznīcas praksē; tā nesekmētu šo nepārtrauktības principu,” bīskapi piebilst. 

Bīskapi neatstāj šos Dieva likumu pārkāpējus tumsā; tie piedāvā “žēlastības” un “pavadības” vīziju, kas sevī ietver sirds transformāciju un grēcinieka atgriešanos.

Viņi raksta, ka “patiesa pavadība” smagā grēkā esošajam visā mīlestībā nevar neatklāt pilnīgo Dieva gribu, lai šis nomaldījies cilvēks no visas sirds nožēlotu savu grēcīgo darbību.

Ja Baznīca vēlas palikt uzticīga Kristum un Viņa Vārdam, šķiršanās, tāpat kā jaunas grēcīgas savienības izveide nekad nevar tikt pieņemta vai atbalstīta.

 “Bīskapi uzsver, ka Baznīcas pastorālā prakse, kas attiecas uz laulību un Euharistisko Sakramentu, ir tik vitāli svarīga un tik ļoti var ietekmēt ticību un ticīgo dzīvi, ka Baznīcai šajā sakarā strikti jāizvairās no jebkādas šaubu vai apjukuma ēnas. Baznīcai ir jāpaliek uzticīgai atklātajam Dieva Vārdam. Plaši izplatītā šķiršanās sērga Baznīcā ir patiesas briesmas, kas, diemžēl, ir netieši atbalstītas apustuliskajā pamudinājumā Amoris Laetitia minētajās normās un to lietojumā.”

Šie trīs bīskapi mudina uzticīgos katoļus katru dienu lūgties šo seno Baznīcas lūgšanu vai Rožukroni, lai pāvests Francisks “nepārprotamā veidā atceļ iepriekš minētās pastorālās vadlīnijas”, kuras ir attālinājušās no katoliskās mācības par laulību un Sakramentiem:

Lūgsimies par Francisku, mūsu pāvestu, lai Kungs viņu pasargā un dāvā tam dzīvi, padara viņu svētītu šeit, virs zemes, un nenodod viņu ienaidnieku rokās. Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es uzcelšu Savu Baznīcu, un elles vārtiem nebūs to uzvarēt.

 “Mums jāuzsāk kruseida,” bīskaps Šneiders paziņoja portālam LifeSiteNews.

Triju bīskapu lūgums radies divus mēnešus pēc tam, kad četri kardināli publiskoja savus piecus stingri slēgtos jautājumus (Dubia), vaicājot pāvestam, vai viņa apustuliskais pamudinājums atbilst katoliskajai mācībai par laulību, sakramentiem un sirdsapziņu. Šie četri kardināli norāda uz iespējamu “oficiālu Dubia labojumu” kaut kad šajā gadā, ja pāvests turpinās ignorēt viņu jautājumus.

Avots: Pete Baklinski, Three bishops launch ‘spiritual crusade’ urging Pope to rebuke Communion for adulterers, lifesitenews.com