1. Līdzatkarīgas attiecības

Šī grāmata cildina seklas un slimīgas attiecības, kuras balstītas vienīgi uz savstarpēju fizisko pievilcību, vajadzību pēc partnera un seksa. Šīs lietas tiek idealizētas līdz absurdam līmenim. Kristiāns vēlas iedabūt Anu savā gultā. Anai viņš šķiet ļoti pievilcīgs. Tik dziļi sniedzās viņu attiecības. Viņi pavada kopā katru iespējamo nomoda stundu, bet tad, kad viņi nav kopā, viņi sazvanās, kā apsēsti sūta viens otram e-pasta vēstules, un sapņo viens par otru. Taču tās nav romantiskas attiecības. Tās līdzinās vidusskolēnu nenobriedušajai vajadzībai pēc partnera.

2. Meli

Jebkuras attiecības, kuru dēļ nākas melot savai ģimenei un draugiem, nav veselīgas attiecības. Tomēr tieši to Ana dara visas grāmatas garumā.

3. Neieklausīšanās iekšējā balsī

Nebeidzamie iekšējie monologi, kas plosās Anas prātā, atklāj, ka viņa ir dziļi apjukusi. Viņai ir jautājumi par attiecību iespējamību ar izmantotāju un izsekotāju, kaut viņai vajadzētu steigšus bēgt prom no viņa. Kādā brīdī viņa apzinās, cik bīstams ir Kristiāns. Viņa nodēvē viņu par "Zilbārdi" - kādas franču tautas pasakas varoni, vardarbīgu psihopātu, kurš nogalina savas sievas. Ja reiz Anai prātā bija ienākusi doma, ka Kristiāns varētu būt Zilbārdis, tad tā ir ļoti skaidra norāde uz to, ka viņai ir jābēg prom.

4. Ļaunprātīgas izmantošanas ignorēšana

Pusaudža vecumā Kristiāns Grejs bija ticis seksuāli izmantots un iepazinis sadomazohistu pasauli. Šajā pasaulē viņš guva prieku, nodarot sāpes citiem un pats tās izbaudot. Kristiāns ir kontrolējošs, manipulējošs, dominants un bīstams izsekotājs, kas fiziski, mentāli un emocionāli izmanto Anu. Vai tādas ir skaistas, romantiskas attiecības? Nav nozīmes tam, ka viņš vēlāk izmainās. Veselīgi domājoša sieviete jau no paša sākuma neielaidīsies izmantojošās attiecībās.

5. Jaunavības (nevainības) noliegums

Kristiāns domā tikai par vienu - seksu. Sadomazohistisku seksu. Pēc tam, kad viņš ir pavedis Anu, visnevainīgāko meiteni, Kristiāns uzzina, ka viņa vēl ir jaunava. Viņš uzreiz nolemj nekavējoties "izlabot" viņas jaunavības situāciju. Atņēmis Anai jaunavību, kuru viņš uztvēra kā slimību, Kristiāns turpina viņai atņemt, jeb sabojāt Dieva doto seksualitātes dāvanu. Tam ir tikai viens iemesls: Viņš vēlas iesaistīt Anu "tumšajās lietās" savā "Rotaļu istabā." Šādai ainai lasītājus vajadzētu ārkārtīgi šokēt un izbiedēt. Tomēr pārsteidzošā kārtā, daudzas sievietes ir gatavas uz to pievērt acis, tāpat kā uz citām acīmredzamām problēmām.

6. Jēdzienu “mīlestība” un “sekss” sajaukšana

Būsim godīgi! Šī grāmata ir par seksuālajām fantāzijām, kuru tās autore E. L. Džeimsa, kā viņa pati atzinusi, ir sarakstījusi pusmūža krīzes laikā. Kristiāna un Anas attiecības pilnībā ir autores fantāzija. Tās ir attiecībās, kuru vienīgais saturs ir sekss un spēcīgās, seksa izraisītas emocijas. Acīmredzot, Kristiāna vēlēšanās viņu sist, žņaugt, iepļaukāt, pātagot, pērt, tiklīdz viņa nerīkojas saskaņā ar norunāto, neattur šo izmisīgi naivo, pēc partnera izslāpušo meiteni no attiecībām ar viņu. Iegūtās seksuālās pieredzes dēļ Anas hormoni un emocijas vairs nepakļaujas kontrolei. Sekss nav mīlestība. Lai arī cik lielu sajukumu šajos jēdzienus nebūtu radījusi rakstniece Džeimsa, tas nevar izmainīt lietas būtību. Kristiāna un Anas attiecības nav veselīgas jau no paša sākuma, un tās ir balstītas uz bērnišķīgām jūtām. Neskatoties uz milzīgo sajukumu šo jēdzienu starpā, ko ir radījusi rakstniece Džeimsa, tas nevar izmainīt lietas būtību.

7. Jēdzienu mīlestība un iekāre sajaukšana

Šajā grāmatā abas lietas: mīlestība un iekāre ir attēlotas kā labas, kaut gan patiesībā tās vienmēr ir pilnīgi pretēji jēdzieni. Iekāre ir varena mīlestības sagrāvēja. Mīlestība pēc definīcijas ir nesavtīgi dodoša un kalpojoša, un ir gatava nest upurus. Kamēr iekāre ir egoistiska un meklē tikai savu baudu, un ir gatava izmantot otru cilvēku. Turklāt, šīs grāmatas lasītājs tiek bombardēts ar faktisko pornogrāfiju. Pornogrāfija ir fundamentāli nepareiza, jebkurā tās izpausmes formā - kā vizuālā, tā rakstītā. Cilvēkiem savas dvēseles ir jāpatur tīras Dieva priekšā, nevis jāpiepilda ar dubļiem.

8. Nepareizi priekšstati par mīlestību

Ana nonāk pie secinājuma, ka "mīl" Kristiānu, par spīti tam, ka bieži baidās no viņa, lavierē un nevar būt godīga ne pret viņu, ne savu ģimeni. Viņa mīl, neskatoties uz to, ka viņš viņu izmanto, soda, per, pazemo un tamlīdzīgi. Vissliktākais ir tas, ka bieži vien Kristiānam ir vienalga, kā viņa jūtas. Vai tāda var būt mīlestība? Lai ko arī Ana pati nedomātu par savām jūtām pret Kristiānu, šādas attiecības nav mīlestība.

9. Izsekošana un izmantošanas pieņemšana

Grāmatas gaitā Kristiāns izseko Anu, pēc mobilā telefonā ierīkotas ierīces nosaka viņas atrašanās vietu, uzdod citiem viņai sekot, ierodas pie viņas iepriekš nebrīdinājis, nopērk firmu, kurā viņa strādā, iegādājās visas viņas fotogrāfijas, lai neviens uz tām nevarētu skatīties un tā tālāk. Atkal jāsaka, ka šādas attiecības mīlestībai pat tuvu nestāv, tā drīzāk ir apsēstība.

10. Fantāzijas un realitātes pretnostatījums

Sievietes ģībst (ir sajūsmā) par to, ka beigās Kristiāns izmainās, un tas padara šīs izmantojošās attiecības pieņemamas. Tomēr, ir jāatceras, ka šāda veida attiecības nekad nevar būt pieņemamas, un turklāt, šeit attēlotās attiecības tik un tā ir izdomātas. Reālajā dzīvē sievietēm vienmēr iesaka bēgt no izsekotājiem, izmantotājiem, kontrolētājiem. Bet pats galvenais ir tas, ka sievietes ir pelnījušas, lai pret viņām izturētos ar godu un cieņu gan grāmatās, gan reālajā dzīvē.

Kopsavilkums: Nevar būt tāda iemesla -- fantāzija, izdoma, vai kas cits, kura dēļ cilvēkiem vajadzētu atslēgtu savu domāšanu un noliegt morāli. Tiem, kurus tas var interesēt, es varu atbildēt: "Jā, es pats esmu šo grāmatu izlasījis."

Briāns Mersjē (Bryan Mercier) ir viesautors Catholic-Link portālā. Viņš ir katoļu runātājs un rekolekciju vadītājs. Viņa mājaslapa ir catholicbryan.org.