1. Izvairieties no sarkasma; tas ir pretstats žēlsirdībai: „Pasargi, ak, Kungs, manu muti un sargi manas lūpas!” (Ps 141,3).

2. Dalieties tajā, kas jums pieder: palīdziet trūcīgajiem.

3. Piezvaniet kādam, kurš ir vientuļš, pat ja jūs saprotat, kāpēc viņš tāds ir. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ziniet šo iemeslu.

4. Uzrakstiet kādam vēstuli, kurā jūs lūdzat piedošanu. Ja jūs nevarat to nosūtīt, tad vienkārši apslaciniet to ar svētīto ūdeni, vienlaikus lūdzot, lai Jēzus Kristus apžēlojas par jums abiem, bet pēc tam šo vēstuli sadedzini vai arī to aproc.

5. Iemācieties praktizēt šo lūgšanu: „Mīļais Kungs, svētī [kaitinošā cilvēka vārds] un apžēlojies par mani!”

6. Ieplānojiet nelielu svētceļojumu uz vietējo svētnīcu; pacentieties šī ceļa laikā praktizēt fizisko žēlsirdības darbu – „uzlūkojot svešinieku” kā Kristu.

7. Esiet laipns un izpalīdzīgs pret kādu, ar kuru jums ir grūti saprasties, vai kurš jūs ir aizvainojis.

8. Izvērtējiet savu rīcību sociālajos tīmekļos. Vai šis jūsu paustais komentārs kalpo tam, lai sevi cildinātu... un pazemotu citus? Vai jūs kritizējat cilvēkus tādēļ, lai paustu savu sarūgtinājumu un vienkārši pazemotu viņus?

9. Svētajā Misē lūdzieties par dzīvajiem: par saviem draugiem un ģimenes locekļiem, arī par svešiniekiem, par cilvēkiem, kuri – kā esiet lasījis vai dzirdējis – pašlaik piedzīvo grūtības.

10. Esiet pietiekami augstsirdīgs, lai ļautu, ka kāds cits jums palīdz; cilvēkiem ir nepieciešams justies vajadzīgiem.

Turpinājums sekos

Avots: aleteia.org

Tulkoja Agnese Strazdiņa