Pēdējā drāma notika 18. janvārī, kad svarīgā Sīrijas naftas iegūšanas centrā Dair ez Zauras (Deir ez-Zor) pilsētas nomalē tika masveidā nogalināti 300 civilie iedzīvotāji, starp kuriem 150 cilvēkiem nocirstas galvas, bet pārējie piesisti krustā, bez tam gūstā ir paņemti 400 ķīlnieki. Kamēr nav atrasta vienota militārā stratēģija, janvāra beigās tiek gatavota diplomātiskā tikšanās Ženēvā starp valdības un opozīcijas delegācijām.
Vatikāna Radio žurnāliste Roberta Džisoti (Roberta Gisotti) intervēja Alepo kaldeju bīskapu Antoinu Audo (Antoine Audo), kas vada Sīrijas Caritas.
Varam apgalvot, ka šodien aktuālākā un briesmīgākā lieta Sīrijā ir vardarbības loģika, ko leģitimē ikviens grupējums. Domāju, ka daudz ir to cilvēku, kuri grib šo vardarbību turpināt, it īpaši tagad, gaidot 28. janvāra tikšanos Ženēvā. Domāju, ka viņi grib izmantot šo iespēju, lai vēl vairāk palielinātu vardarbību. Tādā veidā viņi vēlas pateikt, ka nepastāv nekāds politisks problēmas risinājums, bet ka ir jāturpina karot un īstenot vardarbības loģiku. Ja neatradīsies neviena starptautiska autoritāte, kas būs spējīga apstādināt karu, domāju, ka viss turpināsies tāpat kā iepriekš.
Ko Jūs domājat par tām iniciatīvām, ko starptautiskā kopiena īstenoja līdz šim, lai ieviestu mieru Sīrijā? Kas ir pietrūcis, lai sasniegtu pozitīvus rezultātus?
Domāju, ka starptautiskajā līmenī tās nācijas, kas ir iesaistītas šajā konfliktā, meklē savas intereses. Viņi runā par mieru, bet patiesībā viņus saista augstākā līmeņa ekonomiskas intereses, bruņojuma pārdošanas intereses. Tādējādi karš turpinās! Domāju, ka nav izteiktas gribas panākt mieru. Tādi ir mūsu iespaidi, dzīvojot Sīrijā. Kā ticīgie, kā kristieši, mēs lūdzamies un darām visu iespējamo, lai izturētu, lai iedrošinātu cilvēkus meklēt izlīgšanu un mieru. Bet pēdējos piecus gadus šeit notiek šausmīgas lietas...
Vai, situācijai attīstoties tik tālu, Jūs vairs neticat, ka risinājums var nākt no valsts iekšējiem spēkiem?
Jā, bet tikai pateicoties starptautiskai un reģionālai palīdzībai. Domāju, ka šī cīņa starp sunītiem un šītiem reģiona līmenī slēpj daudzas Sauda Arābijas un Turcijas, kā arī Irānas intereses. Mūsu reģionā ikviens cenšas īstenot savas intereses, kas tiek atbalstītas starptautiskā līmenī.
Pagājušajās dienās Apvienoto Nāciju Drošības padomē tika runāts par humanitāro situāciju Sīrijā, un pēc līdzekļu vākšanas uzsaukuma tika savākta liela summa – 8 miljardi dolāru, lai sniegtu palīdzību vairāk nekā 20 miljoniem sīriešu, kas atrodas ārkārtīgi smagā situācijā gan pašā Sīrijā, gan ārpus tās robežām. Bet neviļus nāk prātā, ka ir jārīkojas ļoti ātri, ja gribam palīdzēt cilvēkiem, kas mirst katru dienu, nereti barbariskā veidā…
Ir divi iemesli, kāpēc nav iespējams dzīvot normālu dzīvi un strādāt: tā ir vardarbība un drošības trūkums. Šo iemeslu dēļ visi cilvēki ir kļuvuši nabadzīgi, galvenokārt tie, kas dzīvo Sīrijā. Viens ietekmīgs inženieris, kuram ir uzticēts atbildīgs amats, man lūdza, vai es kā Caritas vadītājs varētu sagādāt basket food (‘pārtikas grozu’) Alepo pilsētas 200 inženieru ģimenēm, kurām vairs nav nekādu iztikas līdzekļu, nav darba, nav naudas... Un ja pat inženieriem vairs nav no kā dzīvot, ko tad var teikt par nabadzīgām ģimenēm bez izglītības un bez līdzekļiem. Un tas notiek visā Sīrijā.
Turpretī, kas attiecas uz kristiešiem, ir zināms, ka viņi ir starp tiem, kuri ir piedzīvojuši visvairāk uzbrukumu un kuri pa lielākai daļai ir aizbēguši...
No vienas puses, mēs, kristieši, esam tādi paši kā visi pārējie: mūs skar tās pašās drošības un darba trūkuma problēmas. Taču, no otras puses, bruņotās grupas drīkst uzbrukt kristiešiem, jo tie ir pilnīgi neaizsargāti. Tas ir palīdzējis šiem fanātiskajiem grupējumiem iegūt svarīgu uzvaru valsts iekšējā un reģiona līmenī. Cita problēma ir tāda, ka kristieši pārstāv brīvās sirdsapziņas balsi starptautiskajā līmenī, un piespiest kristiešus izbraukt no Sīrijas šiem bruņotajiem grupējumiem nozīmē uzvarēt. Tādā veidā viņi apspiež morālo pretošanos un dara neiespējamu kopdzīvi, kas pieņem cita cilvēka atšķirības. Sīrijā kristiešu nav daudz, un tāpēc ir ļoti viegli darīt jebko, lai piespiestu viņus izbraukt no valsts.
Avots: Siria. Mons. Audo: troppi interessi per proseguire la Guerra, it.radiovaticana.va
Foto: Foreign and Commonwealth Office, flickr.com