Kardināls Zens dodas uz Romu, lai satiktu pāvestu, kurš viņam atsakās veltīt laiku

Ceturtdiena, 01 Oktobris 2020 23:46

Pirms atkārtota slepena līguma parakstīšanas starp komunistisko Ķīnas valdību un Vatikānu, kardināls Zens devās uz Romu, lai satiktu pāvestu. Publicējām Marko Tosati sarunu ar veco kardinālu, kuram pāvests atteicās veltīt laiku. 

/Marko Tosati/

Vakar (27.sept) es satiku kardinālu Jozefu Zenu, kurš no Honkongas ieradās Romā ar mērķi satikt valdošo pāvestu un runāt par Baznīcu Honkongā, viņa apmeklējuma laiks bija ierobežots – 120 stundas.

88 gadus vecais kardināls šorīt atstāja Romu, neguvis audienci pie pāvesta. Ja cilvēka būtība saskatāma detaļās, es nezinu, kā būtu jāspriež par kādu, kurš ir priekšnieks, kas četrās dienās nevar atrast pusstundu, lai tiktos ar padzīvojušu priesteri, kurš, neskatoties uz dažādām veselības problēmām mīlestības pret Baznīcu dēļ devies ceļojumā no citas pasaules malas. Es saprotu, ka var būt cilvēki, kurus pazīst kā apgrūtinošus, pat kaitinošus utml. Bet es, šķiet, neskaidri atceros, ka žēlsirdības darbu vidū ir arī tāds, kas mūs aicina mīlestībā paciest kaitinošos cilvēkiem. Vai pat tādus, kurus par tādiem citus uzskata tikai subjektīvi. Bet acīmredzot šajās dienās valdošais pāvests bija pārāk aizņemts ar savu līdzstrādnieku novākšanu (kard. Beču), lai uzņemtu vienu no uzticīgākajiem un vecākajiem padomdevējiem.

Esam savākuši dažas lietas, ko kardināls minēja, satiekoties ar dažiem draugiem un kolēģiem Romā. Viņš nav optimistisks sakarā ar situāciju Ķīnā un Honkongā: “Mēs esam pašā apakšā”, tā viņš sacīja un baidās, ka tuvākajā nākotnē sagaidāmi  daži dramatiski notikumi.

“Es atbraucu vienas lietas - Honkongas dēļ. Ar lūgumu par mūsu nākamā bīskapa iecelšanu.

- Vairāk nekā pusotru gadu mēs Honkongā esam bez bīskapa. Sākumā bija laba doma izveidot palīgbīskapu, kurš paliktu, kad bīskaps nomirs; patīkams franciskānis, arī  drosmīgs: Monsinjors Džozefs Ha Šišings ... Viņš kritizēja valdību pieklājīgi un bez kliegšanas.

- Šis palīgbīskaps bija uzskatīts par turpinātāju. Taču tagad tiek runāts, ka ir vajadzīgs kāds ar Pekinas svētību, un tiek izvirzīts priesteris Pīters Čoi. Daudzi no mums neredz to kā labu kandidātu. Sabiedrība ir sadalījusies.

- Vienā brīdī viņi sapratuši, ka Čoi nav ērta izvēle, un vēlējās meklēt trešo kandidātu. Šodien es redzu, ka otra grupa cenšas likt atkalt to pašu Pīteru Čoi uz spēles.

- Atbraucu ar vēstuli Svētajam tēvam, lai pateiktu, ka, ja tas notiks, tā būs katastrofa Honkongas Baznīcai, gadu desmitiem ilga katastrofa. Es teicu viņam, ka esmu šeit uz 3-4 dienām, ja viņš vēlētos mani saukt…bet mani neaicināja. Nodevu savu pāvestam rakstīto vēstuli viņa personīgajam sekretāram Gonzalo Emiliusam.

Saprotu, ka viņš droši vien ir ļoti aizņemts...

Gaidīju četras dienas, bet mani neuzaicināja. Tā nu es šodien dodos atpakaļ uz Honkongu.

Būs šausmīgi, ja viņi nozīmēs Piteru Čoi par bīskapu.

Smieklīgi būtu dot viņam priekšroku tikai tāpēc, ka viņš būtu piemērots Pekinai. Pekina ir tirāns.