3 simboli sv.Mises sākumā, ko varēji nepamanīt

Ceturtdiena, 08 Februāris 2018 08:54

Piedalīšanās Svētajā Misē katru svētdienu var kļūt par ikdienišķu, pat garlaicīgu notikumu. Lai padziļinātu savu garīgo dzīvi, der uzzināt dievkalpojuma simboliku. Šoreiz pievērsīsimies Mises sākumam.

Kāpēc altāris? 

Kā jau daudzas darbības, žesti un vārdi, altāra izcelsme Baznīcā saistīta ar senajiem laikiem. Kādreiz pagānu dievkalpojumos uz altāriem salika cita veida upurus. Droši vien tā tas notika visā pasaulē, shēma visur bija līdzīga: cilvēki uz altāra atstāja augļus un dārzeņus, kā arī dzīvniekus. Dažās reliģijās tika praktizēta arī cilvēku upuru salikšana, t.i. cilvēku nogalināšana „dievu godam”.

Vecajā derībā varam izlasīt, kā izskatījies upuru salikšanas rituāls Noasa laikos: 

„Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra. Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.” (Rad 8, 20-22)

Kādas funkcijas pildījis altāris katrā no pasaules reliģijām? Tās bija trīs: dievības „iemiesošanās”, upuru salikšanas vieta, visa reliģiska kulta centrs. 

Kristietībā uz altāra tiek salikts Kristus upuris. Šī ir Kunga pēdējo vakariņu piemiņa, kad Kristus upurē sevi Tēvam pie krusta. Šo upuri mēs saucam par „bezasiņainu”. Jēzus asiņainais upuris reiz jau ticis salikts. Savukārt mēs piedalāmies šī notikuma piemiņā, kas gan neaprobežojas vienīgi ar simboliem, jo Kristus ir reāli klātesošs zem maizes un vīna zīmēm. 

3 priestera žesti pie altāra

Kristieši piešķir altārim īpašu nozīmi, tādēļ jau Svētās Mises sākumā priesteris veic vairākus īpašus žestus. 

Tā priesteris paklanās altāra priekšā, paužot cieņu šai vietai, kas ir Kristus simbols. Parasti garīdznieks dziļi un izteikti pieliecas, demonstrējot cilvēka attieksmi pret Dievu un noslēpumu, kas norisinās tieši uz altāra. 

Tad priesteris altāri noskūpsta. Līdzīgas kulta izpausmes tikušas praktizētas arī pagānu reliģijās, piemēram, skūpstot priekšmetus, kas tika uzskatīti par svētiem. Tas varēja būt tempļa slieksnis, ģimenes galds vai arī altāris. Kristietībā šis ieradums izplatījās 4. gadsimtā. Laika gaitā šo žestu sāka attiecināt arī uz relikvijām, kas atradās altāra pamatā, un Evaņģēlija grāmatām, kas tika noliktas uz altāra. Šajā skūpstā pāvests Inokentijs III saskatījis simbolisko Baznīcas sasveicināšanos ar Kristu. 

Tāpat Mises sākumā tiek praktizēta vīraka kvēpināšana apkārt altārim. Tā gan nenotiek katrā dievkalpojuma laikā, drīzāk svētku dienās. Šī praksē Baznīcas liturģijā radusies 9. gadsimtā. Tā simboliski norāda uz ticību tam, ka upuris, kas tiek salikts uz altāra, ir tas pats upuris, ko Jēzus salika pie krusta. 

 

 

Avots: 3 symbole na początku Mszy świętej, których mogłeś nie znać, deon.pl

Foto: gosc.pl

Tulkoja Marks Jermaks  

Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 08 Februāris 2018 08:57