Nežēlo sevi, labāk nožēlo grēkus

Svētdiena, 13 Augusts 2017 09:01

Gatavojoties izlīgšanas sakramentam, pats grūtākais nosacījums bieži mēdz būt grēku nožēla. Skaidrs, ka atzīt un nožēlot savus grēkus nav viegli. Katrā ziņā modernā kultūra mēģina mūs pārliecināt, ka esam paši ģeniālākie un par visu varam lemt pēc pašu ieskatiem. 

Nākamā problēma ir dzīves tempa paātrināšanās, kā rezultātā mums trūkst laika apstāties un pārdomāt savu stāvokli. Grūtības izraisa „īstermiņa mērķu kultūra”. Esi atpūties citā kontinentā? Tagad krāj naudu tālākiem braucieniem! Iegādājies automašīnu? Sāc veidot uzkrājumus labākam, mūsdienīgākam auto! Konkrēta cilvēka dzīves perspektīva koncentrējas uz šādiem mērķiem, zaudējot kopējo ainu, neuztverot dzīvi kā vienotu veselumu. Tāpat zūd priekšstats par tieksmi pēc pārdabiska mērķa un labuma. 

Šīs domāšanas shēmas galu galā apgrūtina mūsu spēju apzināties savus grēkus un tos nožēlot. Tālāk pievērsīsimies dažiem maldīgiem priekšstatiem.

Nespēju nožēlot, jo bija tik forši un jutos labi

Visai bieži šāda attieksme rodas pret grēkiem, kas saistīti ar gandarījuma un tuvības sajūtu attiecībās ar citu personu. Te var pieminēt kaut vai seksuālās attiecības ārpus laulības. Tomēr nožēlot nenozīmē sev iestāstīt, ka noteikta rīcība bijusi neforša, riebīga un tml. Runa ir par teoloģisku, nevis estētisku, psiholoģisku vai filozofisku izpratni. Konkrēta rīcība ir slikta nevis tāpēc, ka izraisa nepatīkamas emocijas, bet gan tāpēc, ka tā ir nepaklausība Dievam un Viņa gribai. 

Grēku nožēla nav tikai estētisks vai psiholoģisks diskomforts. Tas ir reliģisks akts, savas nepaklausības atzīšana Dieva priekšā. Nožēla ir cilvēka lūgšana, kurš apzinās savu neuzticību attiecībā pret Dievu un Viņa morālo likumu. 

Nožēloju, jo tas bija stulbi un neglīti 

Grēku nožēla ir reliģiska nožēla. Tās motīvs ir priekšstats, ka neesmu rīkojies saskaņā ar to, ko no manis sagaida Dievs, uz ko mani aicina Evaņģēlijs Baznīcas mācības izpratnē. Līdz ar to grēks jānožēlo, vadoties pēc reliģiskiem pamudinājumiem. 

Jāpiebilst, ka morālā teoloģija izšķir pilnīgu un mazāk pilnīgu nožēlu, kas atšķiras pēc motīviem. Pilnīga grēku nožēla izriet no mīlestības pret Dievu, apzinoties, ka mūsu grēks ir ļauna atbilde uz Dieva labumu. Mazāk pilnīga nožēla (agrāk to devēja par „nepilnīgu”), var būt saistīta ar citiem reliģiskiem motīviem, piemēram, bailēm no soda par grēkiem. Derīgai un auglīgai izlīgšanas sakramenta pieņemšanai pietiek arī ar mazāk pilnīgu nožēlu. 

Stulbi, ka varēju izdarīt kaut ko tādu

Gadās, ka grēksūdzes laikā cilvēks ir vairāk orientēts uz sevis žēlošanu, nevis savu grēku nožēlu. Var teikt, ka viņš žēlojas grēku dēļ, nevis tos nožēlo. Skaidrs, ka grēks nodara kaitējumu. Daudzi garīgas dzīves skolotāji to salīdzina ar slimību. 

Tāpat dažas Bībelē attēlotas figūras norāda uz fiziskām kaitēm kā morālas slimības pazīmi. Tomēr grēks vienmēr ir brīvs cilvēka lēmums. Morālā teoloģija skaidri norāda: ja lēmums nav pieņemts brīvi, atbildība par grēku tiek ierobežota vai pat atcelta. Neapšaubāmi, grēks bieži liek cilvēkam sevi žēlot, kā arī sūdzēties par apstākļiem un citiem cilvēkiem, kuri nav viņu atturējuši no grēka. Vienlaicīgi jāatzīst, ka visas šīs situācijas neizslēdz paša grēcinieka atbildību par savu grēku. 

Grēku nožēla nav sevis un savu vājību apraudāšana. Tā ir lūgšana, kas vērsta uz Dievu, pazemīgs lūgums pēc piedošanas. To ilustrē muitnieka lūgšana Evaņģēlijā: „Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs!” (Lk 18,13)

Turklāt patiesi un dziļi izdzīvota grēku nožēla ir zīme, kas apliecina sakramentālas gandarīšanas derīgumu. Līdz ar to būtu vērts lūgt Dievam žēlastību no sirds nožēlot savus grēkus, kā arī veltīt laiku tam, lai atbilstošā veidā grēksūdzei sagatavotos. 

Regulāra grēku nožēla un sirdsapziņas izmeklēšana var kļūt par nozīmīgu garīgas izaugsmes elementu. Tā māca ātri atpazīt savus grēkus un vājības, atrauties no tiem un pievērsties Dieva žēlsirdībai. Pastāvīgi praktizējot grēku nožēlu, cilvēks pilnīgāk apzinās patiesību par sevi Dieva priekšā, kā arī attiecībās ar citiem cilvēkiem. 

 

Avots: priesteris Pjotrs Jordans Slivinskis OFMCap (Piotr Jordan Śliwiński) „Żal nad żalem za grzechy”, Życie Duchowe

Foto: jaksiespowiadac.pl

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Svētdiena, 13 Augusts 2017 09:04

Priestera komentārs

Vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Mt 21, 33-43