/Marks Jermaks/

Īsais Samuēla mūžs iemācīja mums, ka Dieva acīs katra dzīvība ir vērtīga. Viņa nāve ļauj mums apzināties, ka mums jāilgojas pēc debesīm un satikšanas ar Dievu tāpat kā ilgojamies satikties ar mūsu dēliņu.

Jēzus Kristus atnācis šinī pasaulē, lai izglābtu grēciniekus, starp kuriem es esmu pirmais. (1Tim 1, 15)

„Patiesas grēka sajūtas atjaunošana ir pirmais līdzeklis, pārvarot nopietno garīgo krīzi, kas nomāc mūsdienu cilvēku”, 1984. gadā rakstījis pāvests Jānis Pāvils II (Reconciliatio et poenitentia). Šodien, kad ticības krīze kļuvusi vēl dziļāka, svētā pāvesta vārdi skan īpaši aktuāli. Kādēļ jāsāk tieši ar grēka sajūtu? Tādēļ, ka, pēc Jāņa Pāvila II vārdiem, tā cieši saistīta ar Dieva sajūtu. Zaudējot grēka sajūtu, cilvēka attiecības ar Dievu automātiski sarūk. Pāvests piebilst: jāuztur cerība uz to, ka „svētīgā grēka sajūta uzplauks no jauna”. 

Katoļu klostermāsa Mihaela Pavlika (Michaela Pawlik) 14 gadus nostrādāja Indijā kā medmāsa. Sieviete devās uz Indiju, būdama pārliecināta par Austrumu mistikas un hinduisma garīguma skaistumu. Tomēr reāla pieredze izjauca viņas idealizētos priekšstatus. Māsai Mihaelai nācās piedzīvot, cik bīstama ir ticība karmai, dharmai un reinkarnācijai...