/Roberto de Matei/

Benedikta XVI demisija ieies vēsturē kā viens no viskatastrofālākajiem mūsu gadsimta notikumiem, jo tā atvēra durvis ne tikai destruktīvam pontifikātam, bet arī situācijai, kad Baznīcā arvien vairāk vēršas plašumā haoss. Tagad, kad kopš nelaimi nesušā 2013. gada 11. februāra jau pagājuši septiņi gadi, gan Benedikta XVI dzīve, gan arī pāvesta Franciska pontifikāts nepielūdzami tuvojas noslēgumam. Mēs nezinām, kādā secībā risināsies notikumi, bet abos gadījumos pastāv risks, ka “sātana dūmi” apņems Kristus Mistisko Miesu tā, kā tas, iespējams, vēl nekad vēsturē nav noticis.

Pāvests Francisks nesen izteica atzinīgus vārdus par argentīniešu klostermāsas Monikas Astorgas Kremonas darbu, kas administrē dzīvokļu kompleksu vīriešiem, kuri sevi uzskata par sievietēm.

Tēv Tomas! Es uzmanīgi izlasīju Jūsu eseju Vatikāna II koncils un Svētā Gara darbība, kas bija publicēta izdevumā Vatikānā 2020. gada 27. jūlijā. Man šķiet, ka Jūsu domas varētu apkopot divos teikumos:

Es spēju saprast daudzas izskanējušās bažas un atzīstu, ka daļa no uzskaitītā ir teoloģiski un doktrināli problemātiski jautājumi. Tomēr mani mulsina secinājums, ka Vatikāna II koncils kaut kādā veidā ir uzskatāms tieši par pirmsākumu un cēloni Baznīcas bēdīgajam stāvoklim šodien.