Civitas
Portāls pārdomām
Maljorkas diecēzes priestera un teoloģijas profesora, Haimes Merkanta Simo (Jaime Mercant Simó) pārdomu kopsavilkums.
*****
1. FSSPX Aktualitātes: Godātais Ģenerālpriekšniek, jūs tikko publiski paziņojāt par savu nodomu šī gada 1. jūlijā veikt jaunas bīskapu konsekrācijas Svētā Pija X Brālības vajadzībām. Svētā Pija X Brālībai. Kāpēc jūs to paziņojāt tieši šodien, 2. februārī?
Pr. Davide Paljarāni: Vissvētākās Jaunavas Marijas Šķīstīšanas svētki Brālībā ir ļoti nozīmīgi. Tā ir diena, kad kandidātus uz priesterību ieģērbj sutanās. Mūsu Kunga Prezentācija svētnīcā, ko šajā dienā svinam, viņiem atgādina, ka viņu formācijas un sagatavošanās ordinācijai atslēga ir sevis ziedošana, kas notiek caur Marijas rokām. Šie ir ļoti svarīgi Marijas svētki, jo, paziņojot Dievmātei par sāpju zobenu, Simeons skaidri parāda viņas kā Līdzatpestītājas lomu līdzās viņas dievišķajam Dēlam. Mēs redzam, ka Dievmāte ir saistīta ar mūsu Kungu no viņa zemes dzīves sākuma līdz pat viņa upura piepildījumam Kalvārijā. Tāpat Dievmāte pavada nākamo priesteri viņa formācijā un visā dzīvē: tieši viņa turpina veidot mūsu Kungu viņa dvēselē.
Šī gada 24.februārī Astanas palīgbīskaps Kazahstānā, Atanāzijs Šnaiders (Athanasius Schneider) publicēja atklātu, pāvestam Leonam XIV adresētu vēstuli.
Vēstules tekstu, kuras tulkojumu atradīsiet zemāk, bīskaps Šnaiders uzticēja ASV žurnālistei Diānai Montaņai (Diane Montagna). Līdz ar Vatikāna ekspertes komentāriem tas tika publicēts viņas Substack vietnē (šeit).
Savā vēstulē ar virsrakstu “Brālisks aicinājums pāvestam Leonam XIV celt tiltu ar Svētā Pija X priesteru brālību”, bīskaps aicina pāvestu uz pastorālu dāsnumu un Baznīcas vienotību tādā brīdī, ko viņš raksturo kā izšķirošu nākotnes attiecībām starp Svēto Krēslu un tradicionālo priesteru brālību.
Šnaidera vēstule nāca klajā pēc Svētā Pija X priesteru brālības (Fraternitas Sacerdotalis Sancti Pii X, saīsinājumā — FSSPX) paziņojuma, ka tā turpinās gatavoties bīskapu konsekrācijai bez pāvesta pilvarojuma, neskatoties uz Vatikāna brīdinājumu, ka šis solis sekmēs „izšķirošu Baznīcas kopības pārrāvumu (šķelšanos)”.
FSSPX Latvijā ir maz pazīstama. Informācijai neliels izvilkums no FSSPX Latvijas mājas lapas:
“Svētā Pija X Priesteru Brālība ir apustuliskās dzīves institūts, kura galvenais mērķis ir priesteru formācija. Laikā, kad ne tikai izplatīts ateisms, agnosticisms un indiferentisms, bet arī neskaitāmas maldu mācības gan doktrīnā, gan morālē, gan kultā, ir nepieciešami priesteri, kas apvienoti līdzīgi misionāru ordeņiem, varētu sludināt katoliskās ticības patiesības un ar tradicionālo Liturģiju, sakramentiem un garīgo dzīvi nestu žēlastības dzīvi dvēselēm.
FSSPX ir katoliskās Baznīcas institūcija, kas dibināta saskaņā ar visām Kanonisko Likumu prasībām. Brālības dibinātājs ir arhibīskaps Marsels Lefevrs, un 1970. gada 1. novembrī to oficiāli atzina Baznīcas autoritātes (Frīburā, Šveicē). Turoties pie Baznīcas Tradīcijas, Sv. Pija X Brālības priesteri upurē Visu Laiku svētā Pija V Misi (pazīstamu arī kā Tridentas Misi), ik dienas lūdzoties par Romas pāvestu Leonu XIV”. (sk. FSSPX).
Turoties pie tradicionālās teoloģijas, kas bija atzīta pirms Vatikāna II koncila, brālība kritizē dažas koncila reformas (piemēram, reliģijas brīvības, ekumenisma un liturģijas jautājumos). Spriedze īpaši saasinājās 1988. gadā, kad arhibīskaps Marcels Lefevrs, vēloties nodrošināt priesteru brālības nākotni (dvēseļu aprūpi, sakramentu piešķiršanu nereformētajā Romas ritā un priesteru ordināciju), bez pāvesta atļaujas konsekrēja četrus bīskapus, kas izraisīja kanonisku konfliktu ar Pāvestu Jāni Pāvilu II. Lai gan vēlāk tika veikti soļi izlīguma virzienā — pāvests Benedikts XVI atcēla ekskomunikāciju 2009.gadā, savukārt Francisks deva atļauju brālības priesteriem likumīgi pieņemt grēksūdzes (2015.g) un asistēt laulības (2017.g.) — pilnīga vienošanās starp brālību un Svēto Krēslu joprojām nav panākta.
Šobrīd Sv. Pija X priesteru brālībai ir palikuši tikai divi cienījama vecuma bīskapi, tāpēc, lai nodrošinātu brālības pastāvēšanu, priesteru ordināciju, sakramentu piešķiršanu un dvēseļu aprūpi, FSSPX brālības generālpriekšnieks pr. Davide Paljarāni izsludināja, ka šī gada 1.jūlijā tiks iesvētīti jauni bīskapi.
Benedikta XVI pontifikāta laikā bīskaps Šnaiders ir bijis Vatikāna vizitators FSSPX semināros, kas viņam sniedza iespēju iepazīt priesteru brālības struktūru, tās vadību un ticīgos tiešā kontaktā. Viņa aicinājums pāvestam nāk laikā, kad katoļu pasaulē notiek intensīvas debates, reakcijām svārstoties no piesardzīgas cerības uz izlīgumu līdz atkārtotiem aicinājumiem Vatikānam veikt disciplināras darbības.
Bīskaps Šnaiders iesaka pāvestam Leonam XIV, lai viņš neatturētos no izšķirošas darbības un neļautu „patiesajam Apredzības brīdim” paiet secen. Viņš brīdina, ka, atsakoties no iespējas piešķirt apustulisko pilnvarojumu, pastāv risks nostiprināt to, ko viņš sauc par „patiesi nevajadzīgu un sāpīgu” šķelšanos ar FSSPX – šķelšanos, ko vēsture nevarētu viegli ignorēt.
Laikā, kad Baznīca uzstājīgi runā par sinodalitāti, pastorālo plašumu un Baznīcas iekļaujošo raksturu, Viņa Ekselence apgalvo, ka autentiska vienotība jāattiecina arī uz tiem ticīgajiem, kas pieder pie Svētā Pija X priesteru brālības. Viņš norāda, ka pāvestam ir jāizlemj, vai šis Baznīcas vēstures posms paliks atmiņā kā brīdis, kad tika dāsni veidots vienotības tilts jeb kā jaunas šķelšanās laiks, ko varēja novērst.
Zemāk ir bīskapa Šnaidera pilns aicinājuma teksts pāvestam Leonam XIV.
*****
Vatikāna dokumenta noplūde atklāj, ka lielākā daļa pasaules bīskapu nav vēlējušies ierobežot tradicionālo liturģiju, tādējādi atspēkojot pamatojumu, uz kuru balstoties pāvests Francisks vērsās pret Tradicionālo latīņu Misi.
*****
“Šogad, 2025.gadā apritēja mūsu četrdesmit trešais svētceļojums, kuram mēs esam izvēlējušies tēmu “Lai Viņš valda kā debesīs, tā arī virs zemes". Tādā veidā mēs vēlamies atzīmēt Pija XI enciklikas “Quas primas” simto gadadienu. Vissvētākajai Jēzus Sirdij veltīts apkārtraksts pauž mācību, kas ir mūsu svētceļojuma ieceres pamats, un tā ir vēl jo vairāk nepieciešama mūsu sabiedrībai, kas ir novērsusies no Dieva."

Šajās dienās sazinos ar daudziem draugiem. Mēs runājam par jauno pāvestu, apmaināmies iespaidiem un idejām. Un es redzu, ka ir trīs “partijas”: “Leonam nē”, kura pāvestu Prevostu jau ir nodēvējusi par modernistu, kuram nevar uzticēties; “Jā Leonam”, kas uz viņu raugās ar uzticēšanos un atzīst, ka Baznīcā klimats ir mainījies; un “nogaidītāji”, kas iesaka nesteigties ar spriedumiem.
Un es esmu pa vidu, mazliet šur un mazliet tur.
*****
/Aldo Maria Valli/
Vēlos dalīties ar jums dažās īsās pārdomās par koncepciju, kas tika izstrādāta pirms vairākiem gadiem, bet kas man šķiet ļoti aktuāla. Lai par to runātu, mums ir jāatgriežas 70. gadu vidū un jāpārceļas uz toreizējo Čehoslovākiju.
/Aleksandrs Stepanovs/
Habemus papam!
Patiesi, apustulis Pēteris ir atgriezies mūsu vidū pēc ilgiem prombūtnes gadiem! Tāda ir mana pirmā atziņa pēc jaunā pāvesta Leona XIV ievēlēšanas. Padalīšos ar saviem pirmajiem iespaidiem, jo tie katram visspilgtāk paliek atmiņā un tiem piemīt intuitīvs raksturs.
Sinodalitāte ir process, kas maina (protestantizē) katoļu Baznīcas struktūru, sākot no bīskapu lomas līdz katehismam, no attiecībām ar pasauli līdz doktrinālajam relatīvismam. Tas ir visnopietnākais no apdraudējumiem, jo tā ir prakse, nevis doktrīna. Konklāva balsojumā tas būtu bijis jāņem vērā.
Jaunievēlētā pāvesta, kas pieņēma vārdu Leons XIV, pozīcija sinodālā ceļa sakarā ir tuvu Franciska iecerei, kā raksta žurnālisti Edvards Pentīns un Diane Montaņa konklāvam iecerētajā mājas lapā collegeofcardinalsreport.com: “Prevosts ir stingrs sinodalitātes atbalstītājs. Viņš tiek raksturots kā “skaļš atbalstītājs” pāvesta Franciska uzsvērtajai nepieciešamībai padarīt Baznīcas struktūras iekļaujošākas un līdzdalīgākas, uzskatot sinodalitāti par veidu, kā novērst polarizāciju Baznīcā. Viņš saista sinodalitāti ar nepieciešamību pēc konsultācijām un laju iesaistīšanās.” Cerēsim, ka pēc ievēlēšanas, ar jaunu atbildības sajūtu un rūpēm par universālo Baznīcu, Leons XIV piešķirs sinodālā ceļa struktūrai tikai konsultatīvu, bet ne lielāku nozīmi.
*****
Pārpublicēju interesantu liturģijas jautājumos kompetentu laju sarunu par liturģiju.
*****