/Marks Jermaks/

Daudzi pāri Latvijā izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās, tādēļ valstij jānodrošina tiem īpašs atbalsts un aizsardzība, secina pētījuma „Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze” autori no Publiskās antropoloģijas centra un EKOSOC LV komandas.

Pētījuma laikā tika aptaujāta 41 persona, kura bija pārtraukusi vismaz vienu reģistrētu vai nereģistrētu kopdzīvi, kurā ir dzimis vismaz viens bērns. Respondenti pārsvarā apgalvoja, ka vēlētos sagaidīt no valsts lielāku aizsardzību. Tika secināts, ka „pāru skaits, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, tikai pieaugs”. Līdz ar to valdībai esot oficiāli jāatzīst kopdzīve ārpus laulības un jāgarantē tai „kaut vai minimālu tiesisku aizsardzību”.

Neatgriezeniskā un mūžīgā elle ir realitāte, kas šķietami nonāk pretrunā ar ticību Dieva žēlsirdībai. Tādēļ visos laikos eksistēja domātāji, kuri izvirzīja hipotēzi par elles atgriezeniskumu. Viņi uzskatīja, ka Dievs varētu atbrīvot dvēseles no elles pēc nepieciešama soda. Protams, Dievs varētu to izdarīt. Tomēr jāatceras, ka svarīga loma ir ne tikai Dieva gribai, bet arī grēcinieka gribai, kurš negrib mīlēt savu Radītāju un izvēlas palikt ellē. Neviens, arī Dievs, nevar piespiest cilvēku mīlēt.

Elle atrodas mūžībā, kur nav nedz sākuma, nedz gala. Tas ir brīdis, kas nekad nepaiet. Dvēseles ellē nevar nožēlot savus grēkus. „Viņām nav laika grēku nožēlai, jo viņas ir izgājušas ārpus laika un kļuvušas par brīža cietumniecēm. Pēc šī brīža nekad nesekos nākamais,” skaidro mūsdienu teologs, kardināls Džakomo Biffi.

Fakti ir labi zināmi un traģiski. Kad pirmā krusta gājiena laikā 1099. gadā tika atbrīvota Jeruzaleme, krustneši krita kārdinājumā un nežēlīgi slepkavoja. Nedrīkstam slēpt šo nežēlīgo, traģisko un briesmīgo aspektu, kas raksturoja krusta gājienus, taču tai pat laikā jāatceras, ka tas nebija pāvests vai Baznīca, kas pavēlēja slepkavot un būt vardarbīgiem. Šos nežēlīgos darbus veica kareivji pretēji un ārpus krusta gājienu mērķiem.

Mums jāatceras, ka krusta gājienos piedalījās bruņoti bruņinieki un neapbruņoti laji. Šie svētceļnieku pūļi, neievērojot kristīgos principus, pēc kuriem gājienā būtu jāvadās, nedisciplinētu mūku un improvizētu sludinātāju vadīti, kuri spēja aizraut pūļus, pirmā krusta gājiena laikā iesaistījās nedzirdētā vardarbībā, šķērsojot Eiropu vēl ceļā uz Svēto zemi.