Atzīstot, ka cilvēks nedrīkst izmantot seksuālu tuvību, lai tikai baudītu „mīlestību” izslēdzot bērna ieņemšanas iespēju, jāpiekrīt arī tam, ka nav pieļaujama bērna ieņemšana, kas nav mīlestības auglis un rezult

Tēvu pēcaborta sindroms ir realitāte, kas mūsu sabiedrībā tiek noklusēta. „Abortu debates” parasti aprobežojas tikai ar sieviešu attieksmi, tomēr būtu jāpatur prātā, ka nedzimuša bērna slepkavība atstāj dziļas pēdas ne tikai sievietes ķermenī un psihē, bet arī vīrieša dvēselē. Jāatzīst, ka pēcaborta sindroms vienādā mērā skar gan māti, gan tēvu.

Kaut kur netālu no tevis dzīvo kāda sieviete. Viņai ir 30 gadi vai pat vairāk, bet viņa joprojām nav kļuvusi par mammu. Ģimenes draugi un paziņas nemitīgi prasa: kāpēc tev nav bērnu?! Kā arī piebilst: ir īstais laiks. Viņas reakcija katru dienu var būt nedaudz savādāka, tomēr visbiežāk tas ir uzspiests smaids un sastingums. Viņa atbild: „Nē, vēl nē”. Dažreiz viņas sejas izteiksme un žesti liecina par frustrāciju un apmulsumu.

Modernajā pasaulē aizvien aktuālāka kļūst neauglības problēma. Latvijas Veselības ministrija lēš, ka mūsu valstī ir ap 20000-25000 pāru, kam varētu rasties problēmas ar bērna ieņemšanu. Kopumā Rietumos ar auglības problēmām saskaras ap 20% pāru.