Dārgie Civitas lasītāji! 25. martā Pasludināšanas svētkos, sekojot Ukrainas bīskapu lūgumam, pāvests Francisks veltīja Dievmātei Krieviju un Ukrainu. Ko sagaidīt no šis konsekrācijas? Vai tā pati par sevi var atnest mieru un izglābt pasauli no katastrofas vai ir nepieciešams izpildīt arī kādus citus nosacījumus? Kādi ir šie Dievmātes nosacījumi? Piedāvājam jūsu pārdomām Hulio Horedo (Julio Joredo) rakstu, kurš publicēts Famiglia Tradizione Proprietà mājaslapā. 

Saskaņā ar Franciska teikto 25. marta homīlijā, konsekrācija nav maģisks līdzeklis, bet "garīga darbība", kas prasa cilvēku atgriešanos, tāpēc ar ticības pārliecību pievienojamies šai konsekrācijai - cerībā, ka neskatoties uz Franciska pontifikāta neskaitāmajām pretrunām un divdomībām, Dievs izmantos visnederīgākos instrumentus (līdzīgi kā Viņš izmantoja Rahabi (sk. Jozuas grāmatu 6 :25)), lai savienotu debesis un zemi, nesot pestīšanu. Pievienojam savas sirdis un lūgšanas šai konsekrācijai, cerot, ka Dievs to pieņems, un ka Krievijai un Ukrainai kļūstot par Dievmātes īpašumu, tās atgriezīsies un sekmēs garīgo pavērsienu pasaulē. 

*****

/Aleksandrs Stepanovs/

Šī gada 13. oktobrī atzīmējam 100 gadus kopš Jaunavas Marijas parādīšanās Fatimā. Pirmā pasaules kara beigās un Krievijas Oktobra revolūcijas priekšvakarā Dievmāte izdarīja “saules brīnumu”, ko vēroja 70 tūkstoši cilvēku liels pūlis vienā vietā, kā arī daudzas personas apkārtnē. Dievmāte nāca, lai brīdinātu, ka cilvēces garīgās veselības temperatūra pacēlusies līdz dzīvībai bīstamai robežai – 42 grādiem, ar skumjām atklājot trijiem vizionāriem: “Jūs redzējāt elli, uz kurieni aiziet nabaga grēcinieku dvēseles. Lai glābtu grēciniekus, Dievs vēlas pasaulē iedibināt manas Bezvainīgās Sirds godināšanu”. Vai šodien pasaules veselības stāvoklis ir uzlabojies? Svinot Fatimas notikumu simtgadi, Dievmātes vēstījumam ir jāuzmodina mūs no garīgā miega, no vienaldzības individuāla un sabiedrības grēka struktūru priekšā, jāpagriež mūsu soļi uz savas dzīves izmainīšanu pēc Dieva gribas un pašaizliedzīgām rūpēm par cilvēku pestīšanu.

Dievmātes parādīšanās simtgades gadskārta Fatimā nav vienkāršs datums kalendārā, bet tas ir vēstījums, kas iesaista un dzīvi uzrunā mūsdienu cilvēkus un ticīgo kopienas. Tieši tāpēc pagājušās nedēļas nogalē tūkstošiem svētceļnieku no Tuvajiem Austrumiem, galvenokārt no Libānas, savu garīgo ganu vadībā piepildīja mazā Portugāles ciematiņa ielas. 24. jūnijā viņi piedalījās Rožukroņa lūgšanā un sveču gājienā, bet 25. jūnijā Libānas maronītu katoļu Baznīcas kardināls Rai (Bechara Rai), kopā ar bīskapiem un Sīrijas katoļu patriarhu Junanu (Ignace Joseph III Younan) veltīja Libānu un tuvos Austrumus Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij. Kā raksta katoļu portāls “Crux”, kardināls Rai teica: “Mēs atbraucām, lai atjaunotu Libānas Tuvo Austrumu valstu veltīšanu Jaunavas Marijas Bezvainīgai Sirdij, saskaņā ar viņas vēlmi. Šīs veltīšanās nolūks ir grēku nožēla, kara beigas un miera nostiprināšana”.

Viņai aizejot mūžībā, Portugalē tika izsludināta nacionālā sēru diena. Pateicoties viņai pasaule uzzināja par Fatimu. Viņa saņēma īpašu misiju: „Tu paliksi ilgāk nekā brālēns un māsīca, lai pastāstītu cilvēkiem par glābiņu pasaulei.”