Kā evaņģelizēt nekristiešus? Vai Svētā Mise latīņu valodā āfrikāņiem tradicionālajā Romas ritā viņiem ir šķēršļis iedziļināties Kristus Upura noslēpumā? Par savu pieredzi stāsta misionārs no Malavi. Raksts pārpublicēts ar laipnu "Una voce Latvija" atļauju. 

*****

Evaņģēlijs ir adresēts visām tautām, taču pastāv zemes, kur Kristus mācības sludināšana notiek ar grūtībām un pat izraisa naidu. Galvenokārt tās ir musulmaņu valstis. Parasti par atteikšanos no islāma šajās zemēs draud nāve. Pat, ja to neparedz vietējā likumdošana, tas izriet no šariata normām, kas balstās Korānā, un kas ir jāievēro katram islāmticīgajam. Musulmaņu valstīs paredzēti arī stingri sodi tiem, kas atļaujas izplatīt kristīgo ticību. Par spīti šiem šķēršļiem, katru gadu Kristus mācība piesaista aizvien vairāk musulmaņu. Viņi riskē ar sociālo statusu, drošību, dzīvību un veselību, izvēloties Ceļu, Patiesību un Dzīvību.

Kas cilvēku padara patiesi laimīgu? Kas dzīvei piešķir vērtību?

Vai tā ir nauda? Slava? Popularitāte? Veiksmīga karjera?

Visi zina atbildi uz šo jautājumu, pat ja dažkārt mēs dzīvojam tā, it kā to nezinātu. Visas šīs lietas ir īslaicīgas. Ir tikai viena lieta – precīzāk sakot, viena Persona, - kas var mūs padarīt patiesi laimīgus. Tas ir mūsu Kungs Jēzus Kristus.    

Viņu sauc Kristīna Akvistapače un viņa ir 41 gadu veca. 2006. gadā viņa iestājās Ordo Virginum jeb Jaunavu ordenī. Atšķirībā no pārējām konsekrētajām un klostermāsām, viņa ir īpaša ar to, ka piedzima ar Dauna sindromu un ir kļuvusi par drosmīgu liecinieci par mīlestību pret dzīvi.