/Rikardo Kašoli/

“...Nākamās paaudzes apstulbušas brīnīsies par to, ka XXI gadsimta sākumā attīstīta pasaule iekrita histēriskā panikā par temperatūras pieaugumu pasaules līmenī par dažām desmitdaļām, kā arī par to, ka, balstoties uz rupjiem pārspīlējumiem par prognozēm, kas ir izkalkulētas uz datora, tā pareģoja nepieciešamību pēc pilnīgā industriālā laikmeta apvērsuma.” Šie meteoroloģijas profesora, fiziķa Ričarda Lindzena (Richard Lindzen) vārdi izsaka visu vājprātu, kas raksturo konferences par klimata jautājumiem. Šī gada 1. decembrī Parīzē iesākās divdesmit pirmā šīs sērijas konference.

/Masimo Introvinje/

“Mēs esam karā”, tā teica sociālistu pacifists Francijas prezidents Olands. Tas ir klasisks utopista piemērs, kurš negaidīti piedzīvo realitātes uzbrukumu.

Šajā karā Rietumu arsenālā ir labākie ieroči un labākās tehnoloģijas. Tomēr tie var zaudēt, jo viņiem pietrūkst būtiskā: kara garīguma. Islāma valsts nemīl Osamu bin Ladenu, tomēr savās publikācijās tie atkārto viņa teorēmu ar Rietumiem mesto izaicinājumu: mēs uzvarēsim, jo jūs mīlat dzīvi, bet mēs mīlam nāvi.

/Mateo Matcuci/

Tajā laikā, kad Itālijā, Romā un Milānā notika manifestācija ar haštagu #notinmyname, kuras mērķis bija uzsvert atšķirības starp mērenajiem musulmaņiem un musulmaņiem-teroristiem (kas tomēr ir pats par sevi saprotams, jo ikviens, kuram piemīt kaut mazliet vesela saprāta, nevar uzskatīt, ka virs zemes dzīvo vairāk nekā miljards indivīdu, kas ir gatavi sevi uzspridzināt “Allah Akbar” kliedziena pavadībā), kā arī cīnītes pret islamofobiju (kam nav vajadzīga manifestācija, bet iedziļināšanās katrā atsevišķā gadījumā), Francijā notika imamu konference, kas ieņēma skaidru un nepārprotamu pozīciju pēc Parīzes 13. novembra asinspirts.