/Marks Jermaks/

Vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs pāvests Francisks uzstājies par reliģisko brīvību, cilvēka dzīves svētumu un neaizskaramību, kā arī nepieciešamību panākt sociālo taisnīgumu un mieru visā pasaulē.

Patiesa ticība nav savienojama ar naidu

Pirmo reizi uzstājoties ASV Kongresā, pāvests atzina, ka mūsdienu pasaulē turpinās briesmīgi konflikti un noziegumi, kas reizēm tiek izdarīti „pat Dieva un reliģijas vārdā”. Pēc pāvesta domām, jebkurā reliģijā ir iespējamas ideoloģiska ekstrēmisma izpausmes, tādēļ nepieciešama īpaša piesardzība attiecībā pret jebkāda veida fundamentālismu. Cīnoties ar reliģisko fanātismu, vienlaicīgi jāievēro cilvēktiesības, t.sk. reliģiska brīvība, viņš norādīja. Runas laikā pāvests atgādināja, ka ASV vēsturē lielu lomu spēlēja dažādu reliģisko kustību pārstāvji, tādēļ „arī tagad ticības balsij jābūt sadzirdamai”.

Man šķiet, ka tiek noklusēts nesen (11.–16. septembrī) Jeruzalemē notikušās Eiropas Bīskapu Padomes (EBP) pēdējās asamblejas gala dokuments (Message from the Plenary Assembly of the CCEE). Tajā bīskapi vienkārši un skaidri, pieticīgā formā un spēcīgi saturā, ir parādījuši kristīgā reālisma gudrību un līdz ar to arī drosmi.

Dēmoniska apsēstība ir ļoti reta parādība, tādēļ ticīgajiem nevajadzētu pārspīlēt, katrā neparastā situācijā saskatot ļaunā gara „pirkstu”, norāda katoļu priesteris, eksorcists Slavomirs Sosnovskis (Slawomir Sosnowski).

Ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi par dēmoniskās iedarbības problemātiku, Sosnovskis skaidro, ka galvenais ierocis cīņā pret kritušajiem eņģeļiem ir dzīve svētdarošā žēlastībā, tātad, regulāra grēksūdze un sv.Komūnijas pieņemšana, kā arī lūgšana, Bībeles lasīšana, piedalīšanās kopienas dzīvē, un tml.