Vai Black Lives Matter pretrasisma kustība apzinās, ka Āfrikā melnie cilvēki vergo melnajiem?

Otrdiena, 30 Jūnijs 2020 12:06

/Agostino Nobile/

Vai varat iedomāties, ka mēs 2020. gadā arvien slikti zinām vēsturi? Nezināšana rada vairāk problēmu nekā kari, un tas notiek melu dēļ, kurus uzskata par patiesību.

Savā Stilum Curiaepublicētajā rakstā 2019. gada augustā (šeit) es īsi aprakstīju vergu tirgu, ar ko gadsimtu gaitā nodarbojās musulmaņi, bet ko mediji ir tīši noklusējuši, un acīmredzot par ko skolās netika mācīts.

Šajās nedēļās, redzot pretrasisma demonstrācijas ASV un visā pasaulē (ko veicina un atbalsta progresīvās partijas), atcerējos Āfrikas vergu tirgotājus, īstos mocītājus, kam nav cieņas pat pret savas rases brāļiem un māsām. Upuru vaina šajā gadījumā ir cilšu piederība.

Rietumu ateisti un masoni, kas atveda miljoniem vergu uz Jauno pasauli, atveda tos no arābiem un melnajiem vergu tirgoņiem. Rietumniekiem, kas pietauvojās Āfrikas rietumu krastā, bija ļauts tikai izkāpt krastā apskatīt sagūstītās “preces”.

Pat šodien, saskaņā ar UNICEF, cilvēku pārvešana paliek problēma katrā Āfrikas valstī. 2004. gada atskaite par 53 Āfrikas valstīm atzīmē, ka pamatā upuri ir bērni, paverdzināti un rekrutēti kā kareivji vai pārdoti prostitūcijas klanos. Āfrikā bērniem ir divkārt lielāka iespēja kļūt par tirgošanās upuriem nekā sievietēm.

Imodžina Folksa, BBC Ženēvas korespondente kopš 2004. gada, apgalvo, ka 89% Āfrikas valstīs notiek vergu tirdzniecība starp kaimiņu zemēm, bet 34% no Āfrikas valstīm pārdod cilvēciskas būtnes arī uz Eiropu (pateicoties Franciska un progresīvo atbalstam imigrantu plūsmai).

Nigērija, piemēram, ir saņēmusi vergus no 12 Āfrikas zemēm, bet Nigērijas tirgotāji ir atrasti arī vairākās citās zemēs. Saskaņā ar UNICEF nav iespējams uzzināt upuru skaitu, bet domājams, to ir miljoniem. Bet paskatīsimies, kas notiek zemēs, kur vietējā vara ir spējusi izdarīt dažus aprēķinus.

Čadā arabizēto klanu pārstāvji pērk bērnus no nabadzīgām ģimenēm. Spiesti pieņemt Islama ticību un nomainīt savus vārdus, šie bērni nonāk verdzībā un tiek pārdoti citiem arabizēto afrikāņu klaniem.

Mauritānijā mums ir bagātie bideini (baltie arābi, kas nav eiropieši) un haratīni, nabadzīgie. Patreiz ap 90 tūkstoši haratīnu ir pilnībā paverdzināti, un 600 tūkstoši haratīnu – daļēji. Nigērā, lai gan kopš 2003. gada verdzība ir nelegāla, no 24 miljoniem iedzīvotāju 8% ir vergi. Sudānā, kur bija uzspiests Šaria likums, pastāvīgi aug vergu skaits.

Pēc humānās palīdzības organizāciju ziņām, nolaupīti un nopirkti bērni var maksāt no 20 līdz 70 dolāriem. Kam paveicas, tiek izmantoti kā kalpi, un bieži vien īpašnieki viņus seksuāli izmanto. Mazāk veiksmīgie nonāk raktuvēs, kur viņi mirst skarbos apstākļos, vai seksa tirdzniecības tirgos, kur viņus galu galā izmanto. Šajos divos gadījumos cena var sasniegt 3500 dolāru.

Vēsturiski verdzību ASV nav atbalstījuši republikāņi, bet gan progresīvie demokrāti; tā pati politiskā partija, kas laikā no 1861. gada 12. aprīļa līdz 1885. gada 23. jūnijam cīnījās pret ziemeļu republikāņiem, kurus vadīja Abrahams Linkolns – tas, kurš atcēla verdzību visās ASV teritorijās. Dienvidu demokrātiskās valstis to uzskatīja par savu konstitucionālo tiesību pārkāpumu.

Sociālajos medijos desmitiem melnādaino amerikāņu (īpaši gudru un informētu cilvēku) un daži televīzijas tīkli, kas nav pakļauti demokrātiem, vairākkārt ir norādījuši uz vēsturisko realitāti, kura liecina, kura partija bija par verdzību, taču pretrasistu organizācija Black Lives Matterturpina saukt labējos par fašistiem.

Progresīvajiem, kas atbalsta ētiskos un sociālos maldus, kas burtiski grauj Rietumus, ir noteikts mērķis – iznīcināt kristietību. Mums ir simtiem piemēru, kas to apstiprina, pēdējais – Sanfrancisko, gejiem draudzīgākajā pasaules pilsētā, viņi ir nojaukuši svētā Junipero Serra, Kalifornijas evanģelizētāja, statuju.

Tā kā migrācijas, balto pārākuma apmāns un antirietumnieciskās demonstrācijas ved uz visidiotiskāko kultūras pašnāvību vēsturē. Gubernatoriem, kuriem ir kaut jelkāda cieņa pret savu valsti, vajadzētu saukt pie atbildības un sodīt tos, kuri ir izplatījuši un turpina izplatīt vēsturiskos melus, kas rada vainas apziņu rietumniekos. Ja viņi to nedarīs, tad viņu bērni, tāpat kā pārējie iedzīvotāji, pēc dažiem gadiem, ja vien nebūs pilsoņu kara, iespējams, cietīs to pašu “brīvību”, kas tiek uzlikta kristiešiem Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.

 

  

Avots: www.marcotosatti.com