Ļaunais darīs visu, lai Tevi atturētu no…

Pirmdiena, 17 Jūlijs 2017 10:38

Viens no galvenajiem kārdinājumiem, ko sātans iesēj cilvēka sirdī attiecībā uz grēksūdzi, ir šāds: „Kāda jēga mesties uz ceļiem cita cilvēka, grēcinieka, priekšā? Ej uz mežu, Dievs taču ir visur! Izkliedz savus grēkus, pieraksti uz kartītes un sadedzini! Kaut kā jau tas viss līdz Dievam nonāks.”

Lepnības posts 

Lepnība ir varens grēks, un izlīguma sakraments dod mums iespēju stāties šis grēkam pretī – tieši caur priestera personu. „Mēģini vērsties pie Marijas vai eņģeļiem, lai viņi uzklausītu tavu grēksūdzi! Kaut arī viņi ir tuvu Dievam, tomēr to nespēj. Savukārt parastam priesterim, kurš, tev, iespējams, nepatīk, piemīt grēku piedošanas vara,” saka sv.Jānis Marija Vianejs. 

Atzīsim, ka grēku piedošanai ir nepieciešams priesteris. Starp citu, arī priesteri iet uz grēksūdzi. Tātad, grēcīgums nav tikai laicīgu cilvēku problēma. Priesteris nevar pats sev atlaist grēkus. Arī bīskapi un pāvests iet uz grēksūdzi pie cita garīdznieka. 

Pārvarēt bailes

Ļaunā kārdinājums var būt saistīts gan ar lepnību („Kādēļ man kādam jāstāsta par saviem grēkiem?!”), gan ar bailēm („Kāds mani vērtēs!”). Nevienam no mums nepatīk, kad viņu vērtē, tātad, grēksūdze izraisa dabisku psiholoģisku barjeru. Tomēr biktstēvam nav tiesību vērtēt ticīgos. Seminārā mums tika mācīts, ka priesterim jāpalaiž cilvēks no biktskrēslā labākā stāvoklī, nekā iepriekš. Turklāt Baznīcā pastāv grēksūdzes noslēpums. Savā mūžā esmu saticis daudz priesteru – gan tādu, kuri man kļuvuši par piemēru, gan tādu, kuriem negribu būt līdzīgs. Tomēr nekad neesmu saticis priesteri, kurš neievērotu grēksūdzes noslēpumu. Šī ir ļoti nopietna lieta, jo garīdznieks, kurš pārkāpj grēksūdzes noslēpumu, tiek izslēgts no Baznīcas. 

Aicinu tevi neuztraukties, ka priesteris varētu iegaumēt tavus grēkus. Iedomāsimies, kā grēksūdzes izskatās no viņa perspektīvas: priesteris sēž konfesionālā, pie viņa atnāk daudz cilvēku, kuri runā par savu dzīvi un grēkiem. Pat tad, ja viņš to gribētu, diez vai garīdznieks spēj to visu paturēt prātā. Biktskrēsls atgādina veļas mazgātavu – cilvēki atnāk ar netīru sirdsapziņu, bet aiziet ar tīru. Netīrumi gan paliek konfesionālā, un tajos nav nekā patīkama vai pievilcīga. Fascinē kas cits – Dievs to visu atlaiž! 

Ekskluzīvais grēcinieks

Vēl viens kārdinājums ir domāt šādi: „Esmu grēkojis pārāk smagi.” Sātans mūs uzrunā divreiz: pirms grēka viņš pamudina: „Izdari to, būs forši!” Taču pēc pēc tam viņš uzbrūk ar citu domu: „Redzi, ko esi izdarījis! Tu nekam neesi derīgs!” Tāpat prātā var ienākt doma: „Ko priesteris par mani padomās? Viņš noteikti sagaida, ka man šādu grēku nebūs. Iespējams, viņš pat padzīs mani no biktskrēsla.” Šis ir „ekskluzīvā grēka” kārdinājums. 

Patiesībā priesteri nekas nepārsteigs. Pietiek kaut neilgi pasēdēt konfesionālā, lai ne par ko vairs nebrīnītos. Turklāt paša grēku apziņa palīdz priesterim nenosodīt citus ticīgos. Bailēm no biktstēva tiešām nav jēgas. 

Meklē labu biktstēvu 

Dažreiz man ir darīšana ar cilvēkiem, pret kuriem viņu biktstēvs izturējies slikti. Ņemot vērā šo pieredzi, cilvēki negrib vairs iet uz grēksūdzi. Varbūt arī tev gadījies piedzīvot no garīdznieka kādu pārestību. Tomēr atsakoties no grēksūdzes tu attālinies no Kristus. Būtu vērts piedot priesterim un atlaist. 

Studiju laikā seminārā reiz atnācu uz katedrāli, lai izsūdzētu grēkus. Priesteris man sacīja: „Tu nevari saņemt grēku piedošanu, jo tu nenožēlo!” Mēģināju paskaidrot, ka jau tas vien, ka esmu atnācis, liecina par to, ka nožēloju gan. „Nediskutē ar mani! Ej prom, nebūs tev piedošanas!” sekoja atbilde. Vairākas reizes apgāju apkārt katedrālei un izdomāju atgriezties. Šoreiz devos pie cita priestera, kurš deva man grēku piedošanu. Nezinu, kas bija ar to pirmo priesteri. Iespējams, viņam gadījās smaga diena. Varbūt, kaut kas viņu nokaitināja. Iespējams, es tiešām runāju par saviem grēkiem tā, it kā tos nenožēloju. Tomēr man neienāca prātā nomest sutanu un paziņot: „Es dodos prom no klostera un Baznīcas! Nekad vairs neiešu uz grēksūdzi, jo priesteris man nodarīja pāri!” 

Grēksūdze ir dvēseles ārstēšana. Mēs taču meklējam savam ķermenim tos labākos ārstus. To pašu var attiecināt uz garīgu dzīvi. Cilvēki stundām ilgi sēž interneta portālos, izvēloties kādu preci, jo viņiem taču par to jāmaksā nauda. Bet grēksūdze ir tavas mūžības jautājums! Būtu vērts ieguldīt laiku, lai atrastu labu biktstēvu, kuram varēsi uzticēties. 

Mēs, priesteri, esam tikai cilvēki. Mums ir savas emocijas, labāki vai sliktāki dzīves brīži. Dažreiz mums neizdodas palaist cilvēku no biktskrēsla labākā stāvoklī, nekā viņš bija atnācis. Lūdzies par labu pastāvīgu biktstēvu un meklē arī iespējas iet uz grēksūdzi nevis Misē, bet atsevišķi norunātā laikā. Goda vārds, daudzi priesteri labprāt vienojas ar ticīgiem par „personiskāku” grēksūdzi, jo abām pusēm tā ir ērtāk. 

Un visbeidzot, pirms nosodīt priesteri, kurš tevi aizvainojis, pārdomā, vai tu pats pietiekoši nopietni izturies pret izlīgšanas sakramentu. 

 

Avots: pr.Marcins Kaveļevskis CMF (Marcin Kowalewski) „Szatan zrobi wszystko, byś tam nie szedł”, deon.pl

Foto: d-nm.ppstatic.pl

Tulkoja Marks Jermaks 

 

Priestera komentārs

Vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Mt 21, 33-43