Islāmisti, LGBT, kreisie – toksiskā simbioze

Piektdiena, 07 Jūlijs 2017 14:41

Ko nozīmē „kreisie uzskati”? Vienlīdzību. Pilsoniskās tiesības. Strādnieku tiesības. Sieviešu tiesības. Homoseksuāļu tiesības. Vienlaikus kreisie uzstājas pret rasismu, seksismu, homofobiju un islamofobiju.

Redzot ziņās kaut ko par homoseksuāļiem, kreisais neuztver viņus kā cilvēkus, kuri izvēlējušies amorālu dzīvesveidu, bet gan saskata īpašu cietēju grupu, kas būtu jāpasargā no netolerantiem kristiešiem. 

Redzot ziņās kaut ko par islāmistiem, kreisais uztver viņus visai līdzīgi. Nevis kā cilvēkus, kuri nonākuši toksiskās ideoloģijas jūgā, bet gan kā diskriminēto mazākumu, kas uzstājas pret judeo - kristiānisma imperiālismu. 

Tas fakts, ka 10 no 51 valsts ar musulmaņu vairākumu, soda par homoseksuālismu ar nāvi (piemēram, Jemena, Saūda Arābija, Somālija, Sudāna) nebūt nemazina kreiso pārliecību, ka homoseksuāļiem un islāmistiem jāvienojas pret kristiešu tradicionālistiem. 

Lasot rakstu, par to, ka pirms nošaut geju naktsklubā 49 personas Omar Mateen deklarējis savu uzticību Islāma valstij, kreisais piekrīt „New York Times” apgalvojumam, ka islāmisma ideoloģijai ar to nav nekāda sakara. Tā vietā viņš kritizē amerikāņu judeo - kristiāniskos uzskatus attiecībā uz seksuālo morāli. „Naida uzbrukumi nenotiek tāpat vien. Tie rodas tur, kur zeļ pārspīlēta dievbijība, kur tiek pazemotas minoritātes, un kur politiska labuma dēļ cilvēkus padara par grēkāžiem. Traģiskā kārtā tāds ir amerikāņu politikas stāvoklis pārāk lielā republikāņu politiķu ietekmē, pēc kuru viedokļa brīdinājumi ir jāizmanto, nevis jānovērš,” apgalvo „New York Times”

Daži pazīstami kreisie, piemēram, Bill Maher un Richard Dawkins, norāda, ka kreisās ideoloģijas attiecībās ar islāmu pastāv kāda nopietna problēma, kas saistīta ar liekulību. Ja tavas politiskās ideoloģijas „galveno grēku listē” ietilpst seksisms, tad pret ko tev būtu jāuzstājas vairāk – pret vīriešiem, kuri veido savu ģimenes dzīvi saskaņā ar dzimumu lomām, kas aprakstīti Bībelē, vai pret tiem, kuri liek savām sievietēm staigāt burkās? Tomēr vairums kreiso politiķu aktīvi atbalsta politisko islāmu, atmaskojot kristiešus kā „seksistus un homofobus”. 

Kaut gan ir zināms, ka 87% sieviešu Afganistānā mājās piedzīvojušas vardarbību, kreisie avoti, tādi kā „Huffington Post”, secina, ka „islāmam piemīt sieviešu iespēju paplašināšanas kultūra un vēsture, bet tajā pašā laikā kristīgā kultūrā paplašinās patriarhāts un dzimumu nevienlīdzība.” Islāma republikā Mauritānijā 800 000 melnādaino afrikāņu mūsdienās dzīvo kā savu arābu kungu vergi. Taču tādi avoti kā AlterNet sludina, ka nākotnē dzīvi virs planētas apdraud kristiešu politiķu „balto ideoloģijas pārsvars” (runa ir par Latīņamerikas izcelsmes senatoru Tedu Kruzu un melnādaino Benu Karsonu). 

Šīm nesakritībām kreiso un islāma fundamentālistu varavīksnes savienībā var būt jēga vienīgi tad, ja apzināmies, ka abām ideoloģijām ir viens un tas pats īstermiņa mērķis: judeo - kristiānisma kultūras gals. 

„Sākumā musulmaņu un ateistu alianse var izskatīties visai dīvaini, tomēr tā ir realitāte, uz ko būtu jāaicina, un - kas būtu jāmeklē,” apgalvo Mandie Czech rakstā "The Chicago Monitor”. „Abas grupas ir nesaprastas, tās tiek uztvertas kā ienaidnieki un bieži tiek pakļautas verbālām vai politiskām vajāšanām savu uzskatu dēļ. Korāns musulmaņiem skaidri saka, ka „reliģijā nav piespiešanas”. Interesanti, ka daudzi konservatīvie republikāņi uzskata par pienākumu iekļaut kristietību savā darbā un tiesībās, ko viņi atbalsta un iedibina.” 

Šādi apgalvojumi izklausās pēc ņirgāšanās kaut vai tā iemesla dēļ, ka visas pasaules valstīs, kur par ateismu paredzēts nāvessods, ir islāma teokrātijas. 

Bijušais britu leiboristu partijas deputāts George Galloway par „musulmaņu un progresīvo” koalīcijas nepieciešamību izteicies šādi: „Tas ir iespējams, jo progresīvajai kustībai visā pasaulē un musulmaņiem ir tie paši ienaidnieki, t.i. cionistu okupācija, amerikāņu okupācija, britu okupācija, kas vērsta pret nabadzīgām valstīm, pārsvarā musulmaņu valstīm. Vienots mērķis ir pretošanās mežonīgai kapitālistiskai globalizācijai, kas cenšas visu pasauli padarīt vienādu.”

Tātad, musulmaņi un progresīvie ir kopā nevis tāpēc, ka viņiem ir kopīgas idejas, bet tāpēc, ka viņiem ir kopīgi ienaidnieki. Galloway prezentē kreiso uzskatu, saskaņā ar ko politiskais islāms un starptautiskais sociālisms viens otru neapdraud. Tas, kas apdraud, ir angloamerikāņu dominēšana. Mēreni kreisie dažreiz pauž šos uzskatus ne tik provokatīvā formā.

Pēdējais piemērs, kad progresīvo un musulmaņu savienībai izdevies radikāli mainīt valdošo iekārtu, ir revolūcija Irānā 1979. gadā. Dažādas kreiso organizācijas (piemēram, Mojahedin-e-Khalq) šajā valstī tolaik atbalstīja ajatollas Homeini revolūciju pret šeihu Pehlevi. Likvidējuši kopīgo ienaidnieku, Homeini vērsās pret saviem sabiedrotajiem kā pret neticīgiem. Tiek lēsts, ka šīs Homeini nodevības rezultātā tika nogalināts no 15000 līdz 30000 sociālistu, komunistu un citu sekulāristu. Kaut gan par to īpaši netiek runāts, tomēr radikālie islāmisti šādi izturas pret laicīgiem cilvēkiem, kad kopīgais ienaidnieks ir uzvarēts. 

Angloamerikāņu pasaules nākotne islāmistu versijā neapšaubāmi atšķiras no kreiso radikālās versijas. Tomēr īstermiņā abas ideoloģijas vēlas vienu un to pašu – iznīcināt esošo sistēmu. "Mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs." Pagaidām. 

Avots: Islamiści, LGBT, lewica- toksyczna symbioza, fronda.pl

Foto: youtube

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 07 Jūlijs 2017 14:46

Priestera komentārs

Vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Mt 21, 33-43