Problēma ar tableti ir tikai viena. Tā nodrošina gigantiskus ienākumus koncerniem, taču nenes nekādu labumu sabiedrībai, ģimenei, sievietei un pat medicīnai. Tas ir klasisks variants, kad klientam "iegrūž" produktu, kas viņam patiesībā nav vajadzīgs.
Pēc Polijas Sieviešu un ģimenes plānošanas federācijas datiem, 31% Polijas sieviešu reproduktīvajā vecumā (ap. 3 milj) regulāri lieto kontraceptīvās tabletes. Tabletes jālieto katru dienu (ar septiņu dienu pārtraukumu). Sanāk, ka vidēji mēnesim vajadzīga viena tablešu paciņa, kas maksā no 5 (ja zāles tiek kompensētas) līdz 70 zlotiem, tātad vidēji – 35 zloti. Pat pie visai paviršiem aprēķiniem sanāk, ka hormonālas kontracepcijas tirgus Polijā veido vairāk nekā 100 milj. zlotu mēnesī (ap 23,7 milj.euro).
2010.gadā hormonālās kontracepcijas tirgus (78% no visa kontracepcijas tirgus) veidoja 8,2 mljrd. ASV dolāru. Tika sagaidīts, ka 2015.gadā tas pieaugs vēl par vienu miljardu.
Tas var šokēt cilvēkus, kuri izauguši modernajā kultūrā, kas ilgus gadus cenšas pārliecināt par kontraceptīvas tabletes nekaitīgumu, tomēr jāatzīst, ka milzīgā peļņa tiek panākta ar cilvēku asinīm. Hormonālai kontracepcijai piemīt t.sk. agrīna abortīva iedarbība, neļaujot apaugļotai olšūnai, jaunajai dzīvībai, ieligzdoties dzemdē. Pašlaik nav iespējams noteikt, cik bērnu iet bojā šajā posmā, jo grūtniecības testi neļauj tik ātri konstatēt jaunas dzīvības sākumu. Tomēr amerikāņu pro-life aktīvisti lēš, ka sieviete, kura visa reproduktīvā vecuma laikā lieto hormonālo kontracepciju, var zaudēt vismaz divus bērnus, pat to neapzinoties. Sanāk, ka 50 gadu laikā kopš tabletes radīšanas tikai ASV dzīvību ir zaudējuši ap 250 milj. ieņemto bērnu.
Tāpat par kontracepcijas upuriem kļūst pašas sievietes, kuras aizvien biežāk cieš no vientulības un atraidījuma. Ja kādreiz vīrieši apzinājās, ka grūtniecības iestāšanās nozīmē vismaz nepieciešamību oficiāli apprecēties, tad tagad tiek uzskatīts, ka sievietes pienākums ir „nodrošināties” pašai. Un, ja viņa nav to izdarījusi, lai vaino vispirms pati sevi. Šajā izkropļotajā modelī „rīkoties atbildīgi” nozīmē finansiāli atbalstīt savu nepiedzimušo bērnu nogalināšanu. Grūtniecība, tēvišķība un mātišķība vairs nav pamats laulībai. Līdz ar to nepilnas ģimenes no izņēmuma pārvēršas par normu.
Skaidrs, ka preparātiem, kas pārsvarā neko neārstē, bet bloķē veselu sieviešu auglību, piemīt blaknes. Hormonālas kontracepcijas lietošana palielina paaugstināta asinsspiediena, asinsvadu slimību, infarkta un pat insulta risku. Pētījumi liecina, ka būtiski pieaug dzemdes kakla vēža, krūts vēža, hariokarcinomas, aknu vēža, dzemdes ķermeņa un olnīcu vēža, ādas vēža un aknu adenomas risks.
Lietojot hormonālās injekcijas reizi trijos mēnešos ar mērķi novērst iespējamo grūtniecību, pieaug iespējamība inficēties ar HIV, bet ja sieviete jau ir HIV inficēta, palielinās varbūtība nodot vīrusu arī partnerim, ziņo „The Lancet Infectious Diseases”. Neaizmirsīsim arī par nekontrolētu ķermeņa masas pieaugumu, seksuālās dziņas sarukumu un kontracepcijas izraisītas asiņošanas risku…
Farmācijas koncerni, pat neatzīstot to publiski, sāk aizvien biežāk izmaksāt milzīgas kompensācijas sievietēm, kuras iegādājās viņu produkciju. Koncerns Bayer, kas ražo vienu no kontraceptīvu tablešu veidiem, jau izmaksājis cietušajām sievietēm 110 milj. ASV dolāru. Tomēr priekšā stāv jauni kompensāciju pieprasījumi, kas visticamāk liks izmaksāt vēl lielākas summas.
Hormonālo tablešu lietošanas iespaidā sievietes pat zaudē dzīvību. 2011. gadā medijos parādījās informācija par 17gadīgo Šarloti Porteri (Charlotte Porter), kura nomira tromba rezultātā, ko visticimak bija izraisījusi tablešu lietošana. Hormonālo preparātu jaunietei izrakstīja kā zāles pret pinnēm. Divas nedēļas vēlāk viņa nonāca slimnīcā ar kreisās kājas pietūkumu, ko izraisīja dziļo vēnu tromboze. Tās pašas dienas vakarā viņa nomira. Šarlotes vecāki uzsāka plašu informatīvu kampaņu, brīdinot no Dianette tablešu lietošanas.
Avots: Tomasz Terlikowski, „Faktura na zabijanie. Współczesny przemysł śmierci.” („Rēķins par slepkavību. Modernā nāves industrija”)
Tulkoja Marks Jermaks
Foto: Mark Bonica, flickr.com