Itāliešu ārsts Paulo Gulizano atzinigi komentē Pfizer pazinojumu par drīzo pretkovid zāļu ražošanu. Tomēr būdams mediķis, kas stāvēja pirmajās rindās, ārstējot kovid slimniekus, viņš neskopojas ar ironiju izsakoties par farmācijas gigantu uzņēmumu paziņojumiem: "Viņi jau brīnumainā kārtā tās sauc par "tabletēm", taču tās ir nekas vairāk kā zāles, kas vēl tiek pārbaudītas, lai apturētu Covid un to izārstētu. Tomēr, lai pārbaudītu to efektivitāti, agrīnās mājas terapijas tabu tika lauzts un tika iesaistīti nevakcinēti pacienti. Rezultāti? Iepriecinoši, pat ja eksperimentālā grupa ir maza un hospitalizāciju procents ir 50%." Šo rakstu nav ieteicams lasīt tiem, kam ironija izsauc alerģiskas reakcijas. 

*****

Dārgie civitas.lv lasītāji, piedāvāju jūsu uzmanībai rakstu par Horvātijā noteikošajiem protestiem pret sanitārās diktatūras ierobežojumiem, kurus tautā dēvē par kovidfašismu. Pateicoties aktīvām horvātu manifestācijām, ko nereti pavada Rožukroņa lūgšana, Horvātijas bīskapi pārstājuši slēpties un izteikuši savu protestu pret valdības diskriminējošajiem tā saucamo Green pass ierobežojumiem. Gribētos ļoti cerēt, ka pie mums, sapņojot par brīvu Latviju un cieņu pret cilvēkiem, bīskapi iestātos par brīvu līdzdalību dievkalpojumos, lai vienīgā caurlaide, kas tiktu prasīta pieņemot euharistiju, ir kristības apliecība un žēlastības stāvoklis pēc labas grēksūdzes. Vai katoliskās Baznīcas bīskapi un garīdznieki klusējot vai aktīvi atbalstot valdības diskriminējošos lēmumus par obligāto vakcināciju ar abortu aptraipītām vakcīnām - lēmumus, kas tiek īstenoti pateicoties segregācijas šantāžai un draudiem zaudēt darbu - tā rīkojas aiz bailēm nepatikt varas iestādēm vai aiz brīvprātīga kolaboracionisma, tā ir viņu sirdsdsapziņas lieta, taču bīskapiem ir pienākums ieklausīties viņiem uzticēto ticīgo lūgumam ne tikai respektēt lēmumu atteikties no eksperimentālas potes savas veselības vai reliģisku motīvu dēļ, bet arī pieprasīt no valdības, lai obligātas vakcinācijas likuma gadījumā tiktu nodrošinātas ētiskas un tradicionālas vakcīnas. Horvātijas piemērs māca, ka bīskapiem jāiestājas par viņiem uzticēto tautu un ka par spīti sanitārās diktatūras kontrolei, patiesība nāk klajā pat pēc tragiska tuvinieku zaudējuma. Lai ir saistoša lasāmviela!

Aleksandrs Stepanovs

*****

Dārgie civitas.lv draugi un ienaidnieki, manuprāt, ir interesanti piedāvāt jums Marco Tosatti ( viņa blogu  Stilum curiae labi pazīstat ) komentāru  Irish Times rakstam, kā arī pašu šī  raksta tulkojumu. Šajā rakstā  ir runa par Voterfordas pilsētu, kurā ir visaugstākais inficēšanās līmenis Īrijā, neskatoties uz vakcinācijas līmeni tuvu 100 procentiem (99,7).

"Šis ir viens no piemēriem  ( gada gaitā esam redzējuši daudzus citus, tikai tie, kas negrib redzēt, tos nepamana) kas vēsta, ka, pat ja mēs pieņemtu, ka gēnu serumam ir arī kāda  pozitīva iedarbība,  tas nepalīdz apturēt vai samazināt inficēšanos. Šis faksts vēlreiz pierāda, ka tie, kas mums apgalvo, ka vakcinācija ir mīlestības akts, vai nu nezina, ko saka, vai arī viņiem ir slikti padomdevēji, vai arī apzināti melo. Iespējams, ka tas ir arī visu trīs elementu kokteilis dažādās proporcijās.

Beigās atradīsiet arī Vika van Brantegema īsu stāstu, kas apstiprina iepriekš sacīto... Tikmēr mūsu apspiedēji mūs šantažē, lai mēs visi tiktu potēti, arī suņi, kaķi un kanārijputniņi... Dievs, lai parūpējas par viņiem. Lai  saistoša lasāmviela!"

                                                                            ****

Pat ja tāds liberālās teoloģijas pārstāvis kā kardināls Kaspers, kvalificē kā “ne-katolisku” vācijas sinodālo ceļu, tad varam tikai iedomāties, kāds būs noslēguma dokuments, kas ir tuvu publikācijai. Šobrīd šī lieta jau ir pārgājusi no drāmas uz traģikomēdiju. Šķiet, ka koncila pēcnācēji gatavojas aprīt paši sevi un ka pāvests Francisks vienkārši paātrina procesu. Un to varētu uzskatīt kā labvēlību. Bez tam būs maz, ļoti maz tādu, kas tiks izglābti, bet viņi kļūs par taisnīgiem, un no viņiem izrietēs Baznīcas turpinājums: "Nekas nav zaudēts. Pūlēties palikt iesakņotiem ticībā ir pareizā izvēle. Bet cik grūti to panākt! Daudzi nesapratīs. Tikai nedaudzi taisnīgie, kas tiks izglābti. Jo viņi būs samaksājuši ar savām likstām. Viņu upuris bija vajadzīgs."

Žurnālists Aldo Marija Valli vērīgi jautāja: «Bergoljo bankrots apliecina neveiksmi, ko piedzīvo “jaunā baznīca”, kas izcēlās pēc koncila. Un tomēr mēs turpinām iet pa to pašu ceļu. Un kas notiks pēc Franciska?». Tas ir Baznīcas bankrots, ko ir grūti nepamanīt, un ko pats Bergoljo, atbildot uz jautājumu par aktuālo Baznīcas stāvolki sarunā ar jezuītiem Slovāklijā, divas reizes nosauca par “izpostīšanu” (desolazione), iespējams, apzinoties savu atbildību par to.

*****