Daļa protestantu atsakās atzīt Mariju par „Dievmāti”, uzskatot to par tipiski katolisku. Tomēr tā ir kļūda. Reformācijas tēvi skaidri atzina Efezas un Halcedonas koncila (431. un 451.gads) lēmumus, kas izrietēja no garām diskusijām (t.s. „kristoloģiskā strīda”). Daļa teologu uzskatīja, ka Jēzus kopš piedzimšanas bijis cilvēks, kurā uzturējies Dievs. Cita galējība bija uzskats, ka Jēzus jau no sākuma bijis Dievs, bet Viņa cilvēciskām pazīmēm (izsalkums, nogurums, sāpes) piemita vienīgi demonstratīvs raksturs.

Liams Nīsons, viens no slavenajiem Holivudas aktieriem, kurš jaunajā Mārtina Skorsēzes filmā „Klusēšana” attēlo tēvu Fereiro, atklāti runā par Dieva meklējumiem un dziļu iespaidu, ko viņa dzīvē atstājušas attiecības ar kādu jezuītu priesteri.

Būt katolim – tas reizē nozīmē arī būt daļai no visapbrīnojamākās miesas, kas jebkad ir radīta. Kāpēc? Jo to ir radījis Kristus. Jēzus sacīja Pēterim: „Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu Savu Baznīcu” (Mt 16,18). Viņš nesacīja: „Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu vienu no savām baznīcām.” Daudzi katoļi pat neapjauš, cik brīnišķīga dāvana ir būt katolim, jo viņi Katolisko Baznīcu uzlūko tikai kā vienu no daudzām reliģijām, kurai nav kāda īpaša un nozīmīga loma pasaules vēsturē. Bet nekas nevarētu būt tālāk no patiesības.

/Marks Jermaks/

Ja Tu ikdienā strādā vai studē, tad Tu noteikti zini, cik svarīgi ir pareizi saplānot laiku. Droši vien Tu rūpīgi veido savu dienaskārtību, aprēķini laikus, pārdomā, cik daudz jāiegulda noteiktās lietās. Vai būtu iespējams līdzīgā veidā sakārtot kontaktus ar Dievu? Esi drošs. Šajā rakstā piedāvātais uzdevumu saraksts nav jāuztver kā precīza instrukcija, taču būtu svarīgi, lai Tavā ikdienas dzīvē atrastos laiks katrai no šīm lietām. Sāc lēnā garā īstenot katru elementu. Pēc kāda laika Tu pamanīsi, ka lietas notiek pašas par sevi un Tev pat nav īpaši tām jāpievēršas. Tās vienkārši kļūs dabiskas.