10. oktobrī Asīzes Franciska Augšējā bazilikā par svētīgu tika pasludināts Karlo Akutis (1991–2006). Šis Milānas pusaudzis izcili darbojās jaunajās komunikācijas jomās dvēseļu labdarībai un Dieva Valstībai, tādēļ jau ir ticis dēvēts par Interneta patronu. Taču noslēpums, kas viņu aizveda taisni uz Paradīzi, bija viens vienīgs un reālāks kā jebkad – īpaša mīlestība uz Euharistiju, Dzīvo Jēzus Sirdi.

Daudzi mani draugi, paziņas, draudzes locekļi, kā arī citi praktizējoši katoļi, kas mani pazīst, uzdod man jautājumus par publikācijām civitas.lv un manā facebook profilā. Ar ko ir saistīta šī lielā kritika pret pāvestu Francisku?

Vēlos paskaidrot savu nostāju, publicējot papildinātu uzrunu, ko teicu facebook tiešsaistē, lūgšanā par pāvesta Franciska atgriešanos 11. septembrī. Domājot, kā paskaidrot jūtas, kas mani pārņem, un kā izklāstīt argumentus, izvēlējos tiešās uzrunas formu pāvestam Franciskam.  

*******

Arhibīskaps Karlo Marija Vigano ir atsaucies uz populārās un plaši apmeklētās amerikāņu katoļu interneta vietnes “Catholic Family News” lūgumu un sniedzis savu skaidrojumu par dažiem diskusijas aspektiem, kura pēdējās nedēļās izraisījās par Vatikāna II koncilu. Šis teksts ir ļoti nozīmīgs un piedāvā dziļi pārdomātu izklāstu, lai mēs saprastu, ko darīt un kā varētu rīkoties katoļi.

Katoļu baznīcā es ienācu 1993. gadā, pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā. Tikai dažus mēnešus pēc tam, kad mani uzņēma Baznīcā, es kopā ar miljonu citu entuziasma pilnu jauno katoļu apmeklēju Pasaules jauniešu dienu Denverā. Tāpēc nevajadzētu būt pārsteigumam, ka es bez šaubām biju “JPII katolis”, kas cita starpā nozīmēja, ka biju  laimīgs II Vatikāna aizstāvis, taču arī kritiski uztvēru to, kā tas tika neatbilstoši īstenots. Tad šī gadsimta sākumā es atbalstīju pāvesta Benedikta “Reformu reformu” - viņa aicinājumu pārdomāt, bet ne atcelt, reformas, kas izrietēja no II Vatikāna tā īstenošanas. Lai cik kritiski es izturējos pret to, kas notika Baznīcā pēc koncila, es tomēr biju dedzīgs II Vatikāna aizstāvis.

Mana nostāja lika man rūpīgi izpētīt koncila dokumentus, līdz tam pat, ka apguvu augstskolas kursu, kas veltīts tikai šo dokumentu lasīšanai un interpretēšanai. Kursu pasniedza cits “JPII katolis”, kurš arī mīlēja koncilu, bet žēlojās par tā īstenošanas veidu. Visu semestri iedziļinājāmies dokumentos un noskaidrojām  to “patieso interpretāciju” un to, kā tie būtu jāīsteno. Pēc šī kursa turpināju izpētīt koncila tekstus un turpināju uzskatīt, ka vienīgā problēma ir tā ieviešana praksē, nevis pats koncils. Es turpināju būt dedzīgs II Vatikāna aizstāvis.

Nu vairs neesmu.