Pārpublicēju jūsu uzmanībai aicinājumu pievienoties svarīgai iniciatīvai "Baltijas ceļš 2021", kuras organizātori, izklāstot vērenīgas protesta akcijas motīvus, uzsver: "Mēs esam par vakcinācijas izvēles brīvību." Izlasīt un pievienoties uzaicinājumam var šeit. Ceru, ka satiksimies kaut kur 262 km garajā Baltijas ceļa Latvijas posmā, kas mūs savienos ar domājošiem cilvēkiem no Igaunijas un Lietuvas, kas cīnās par savām ģimenēm un bērniem, par sabiedrību bez diskriminācijas ar green pass starpniecību. 

*****

Mēs sirsnīgi aicinām visus Latvijas iedzīvotājus šī gada 23. augustā doties uz jebkuru jums ērtu oriģinālā Baltijas Ceļa vietu, uz jebkuru šosejas posmu, kas iet no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai, un pulksten septiņos vakarā izkāpt no savām automašīnām un uz 15 minūtēm nostāties atkal plecu pie pleca.

Ir panākts vienošanās, ka lietuvieši un igauņi darīs to pašu.

Sadodieties rokās, vai izmantojiet jostas, tam nav nozīmes, jo mēs visi atkal būsim vienoti Baltijas ceļā! Tagad ir īstais brīdis. Tieši šobrīd Baltijas valstu iedzīvotājiem, vairāk kā jebkad ir jāturas kopā. Tas ir mūsu ceļš, un tas ir mūsu liktenis. Mēs esam tikpat drosmīgi, kādi toreiz pirms 32 gadiem bija mūsu senči, jo tas ir nepieciešams priekš mūsu nākamajām paaudzēm.

Tiekamies 23.augustā septiņos vakarā uz Baltijas ceļa.

Atbalstām viens otru un esam vienoti!

Atmostas Baltija!

Mēs esam par

Mēs esam par vakcinācijas izvēles brīvību. Ikvienam ir tiesības uz sava ķermeņa integritāti.

Mēs esam par vienlīdzību un vienotību. Sabiedrība, kurā cilvēki tiek diskriminēti, ierobežoti un aizturēti, nerada drošu dzīves vidi.

Mēs iestājamies par riska grupu aizsardzību. Mēs aizsargājam riska grupas no jebkādām slimībām un ļaujam pārējai sabiedrībai dzīvot normālu dzīvi, nepārkāpjot cilvēktiesības un brīvības. Arī riskam pakļautajai personai ir tiesības pašai izlemt, kādu dzīvi viņš vai viņa vēlas.

Mēs esam par sabiedrību, kurā nav iebiedēšanas.

Mēs atbalstām atklātu un godīgu statistikas un aptauju datu sniegšanu. Lēmumu pieņemšanas pamatā jābūt pārredzamiem pētījumiem, aptaujām un atklātām debatēm. 

Mēs vēlamies, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta garīgajai veselībai. Mēs atbalstām pozitīvus un iedrošinošus vēstījumus, nevis negatīvas, draudošas un biedējošas ziņas.

Mēs esam par veselīgu un dzīvespriecīgu sabiedrību. Mēs aicinām reklamēt un propagandēt veselīgu dzīvesveidu!

Mēs esam par sabiedrību, kurā visi viens otru uztver ar sapratni un cieņu, nevis kurā cilvēki tiek šķelti un polarizēti.

/Aleksandrs Stepanovs/

Divejādas domas mani pārņema pēc arhibīskapa Z. Stankeviča intervijas LTV 1 raidījumā “Rīta Panorāma”, kas izskanēja 13. augustā.

No vienas puses cieņa pret augsto amatu un Katoliskās Baznīcas bīskapu, bet no otras satraukums par neiecietības gaisotni, kas izveidojusies Baznīcā, aizliedzot garīdzniekiem domāt un runāt par vakcinācijas problemātiku, jo runa taču ir par problemātiku, bet šis aizliegums, kas izkanēja laicīgajā televīzijā, bija kā atvainošanās, ka Katoliskajā Baznīcā Latvijā pastāv viedokļu atšķirības, kas nav vienā līnijā ar oficiālo Baznīcu, masu medijiem un valsts institūcijām, tāpēc šī intervija, manuprāt, ir zemākais punkts Rīgas arhibīskapa karjerā.

Satriec paziņojums par aizliegumu informēt no kanceles draudzes locekļus par aspektiem, kas neizskan publiskajos medijos, sniedzot tikai daļēju informāciju. Tādu pašu nostāju pauda Rīgas arhidiecēzes priesteru padomes (anonīms) paziņojums, taču tās sākotnejā versija, kas par laimi ir rediģēta un mīkstināta, paredzēja aizliegumu domāt un runāt arī lajiem par obligātās vakcinācijas jautājumiem, saucot pret-kovid vakcīnu par “vienīgo līdzekli”, kas spēj glābt no pandēmijas.

Kāpēc ir aizliegts runāt un publiski diskutēt par eksperimentālajām kovid vakcīnām, it kā tā būtu kāda jauna dogma, jauna definēta ticības patiesība: “Extra vaccinum nulla salus”? (Bez vakcīnas nav glābšanas.)

Taču tā nav dogma, un Katoliskā Baznīcas oficiālie orgāni ir publicējušu visai reducētu Notu par aborta aptraipīto vakcīnu morāliskumu, kurā Ticības Mācības kongregācija, apgalvo, ka, ievērojot divus nosacījumus, pre- kovid vakcinācija var būt morāli pieņemama.

Ja tā ir dogma, tāda tā ir nevis Katoliskajā Baznīcā, bet gan tajā sekulārās sabiedrības daļā, ko spēcīgi atbalsta valsts institūcijas, patiešām neiecietīgi izturoties pret ikvienu, kas publiski to apšauba, sargājot, lai no laicīgajām “kancelēm” (universitāšu fakultātēm, ārstniecības iestādēm, valdošajiem masu medijiem) neizskanētu šaubas un pamatots pretējais viedoklis. Tie, kas uzdrīkstas pārkāpt jaunos kanonus, tiek marginalizēti un sodīti. Daži piemēri man uzreiz nāk prātā. Tas ir prof. Paolo Bellavite gadījums Itālijā, kas pēc intervijas, kurā runāja par blakusparādībām pēc vakcinācijas, tika atbrīvots no amata Veronas universitātē, kur mācija no 1984. līdz 2017. gadam vispārējo patoloģiju, daudzu grāmatu autors arī vakcinācijas jautājumos. Cits gadījums notika ar Polas universitātes medicīnas fakultātes vadītāju prof. Krešimiru Paveliču no Horvātijas. Viņš bija vainīgs, ka televīzijā apaļā galda diskusijā apgalvoja, ka pieejamās vakcīnas ir bīstamas veseībai un valdībai būtu jāpārtrauc vakcinācijas kampaņa. Medicīniskās zinātnes debatēm jābūt brīvām, taču brīvas debates ar tiem, kuru rokās ir represīvā runga, pārāk brīvas arī nav. Un tas notiek viscaur.

Kas notiek ar mūsu sabiedrību, ar Rietumu demokrātiju? Vai brīva zinātniskā diskusija neveicinātu izpratni par jauno vīrusu, ārstniecības metodēm un nepalīdzētu cilvēkiem izvērtēt vakcinācijas riskus un ieguvumus, brīvi pieņemot lēmumu? Bet vai kopš 2020. gada marta mēs esam redzējuši vai dzirdējuši kaut vienu zinātnisku diskusiju, kurā no vienas puses būtu zinātnieki un mediķi, sociologi, virusologi, imunologi, psihologi ar pētniecības datiem rokās, kas atbalsta lockdown, maskas lietošanu, vakcināciju, bet no otras zinātnieki, mediķi, sociologi, virusologi, psihologi ar pētniecības datiem rokās, kas oponē? Es neatminos tādu notikumu…, taču iespējams, tas notiek tikai manas ārkārtīgi ierobežotās televīzijas un radio lietošanas dēļ, no kuriem kā informācijas avotiem esmu atteicies jau sen.

Kam uzticamies datu interpretācijā, zinātniskajā pieejā? Arī institūciju vadībā ir konkrēti, atsevišķi indivīdi. Citādu interpretāciju dod citi zinātnieki. Šaubas rada ne tikai vakcīnas, bet arī pašas ārkārtas situācijas pastāvēšana realitātē, jo pandēmijai jau sen ir endēmisks raksturs, bet FDA un EMA apstiprināja eksperimentālo vakcīnu lietošanu tikai uz ārkārtējās situācijas laiku. Pasludinot ārkārtējās situācijas beigas, vakcīnu uzspiešana kļūst ārpus likuma un strikti individuāla izvēle.

Arhibīskapa intervija ir bumba savos vārtos, jo nostiprina priekšstatu par Baznīcas vadību, kura liedz brīvi domāt un runāt garīdzniekiem. Šķiet, ka vārda brīvība ir palikusi tikai laju privilēģija un tāpēc labāk palikt par laju. 

Turklāt, atsaucoties uz arhibīskapa liecību par vakcināciju, rodas jautājums, kurš zinātnieks, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra darbinieks, kurš mediķis, vai kura farmaceitu kompānija, kas ražo vakcīnas, parakstīsies zem apgalvojuma, nomierinot sirdsapziņu ar drošības sajūtu, ka vakcinētais ar pret-kovid poti vairs nevar būt par infekcijas pārnēsātāju un pats nevar saslimt (pārslimojot vieglā formā)? Neviens. Tādas vakcīnas pašreiz nav pieejamas.

Kāpēc cilvēki nedrīkst apspriest ārkārtas situācijas nepieciešamos nosacījumus? Realitātē, uz kuru apelē arhibīskaps, mēs redzam pavisam normālu dzīvi, bez ārkārtas situācijas terora, bez apokaliptiskiem scenārijiem, ka bez vakcīnas pasaule praktiski ies bojā.

Un kāpēc gan Katoliskajā Baznīcā ir aizliegts diskutēt un domāt par vakcinācijas problemātiku, it īpaši par morāliem jautājumiem, saistītiem ar plānveidīgi abortēto bērnu izmantošanu vakcīnu ražošanā vai testēšanā? Ja jau pret-kovid vakcīna nav dogmātiskā patiesība, ka “ārpus vakcīnas nav glābšanas”, kāpēc par to tiek aizliegts runāt?

Aizliegt domāt, apspriest, diskutēt - tā ir diktatoriālās valdīšanas forma. Katoliskajā Baznīcā ir spēkā pilnīgi citi principi, ko ir atgādinājis pāvests Jānis XXIII apkārtrakstā “Ad Petri cathedram”, atsaucoties uz svētīgo kardinālu Henriju Ņūmenu. Viņš raksta, ka Katoliskajā Baznīcā saskaņā ar teoloģisku izpratni ir svarīgi diskutēt par tīcības patiesībām, un tas nenozīmē nostāties pret vienotību, bet gan labāk saprast dogmātiskās patiesības, lai tās nonāk sirdī ar jaunu gaismu. Pāvests uzsver katoliskās domāšanas principu ar vārdiem, kas pamato brīvu domas apmaiņu: “In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas.” ("Nepieciešamajos jautājumos - vienotība, šaubu/diskusiju jautājumos – brīvība, visā – mīlestība”). Tātad ir iespējams brīvi domāt un palikt ortodoksijā.

Lūk, oriģinālais fragments latīņu valodā: “Sunt tamen non pauca, quae Catholica etiam Ecclesia theologis disputanda permittit, quatenus haec non omnino certa sint, et quatenus etiam, ut celeberrimus Angliae scriptor loannes Henricus Newman Cardinalis animadvertit, eiusmodi controversiae unitatem non discindant Ecclesiae, sed potius ad altiorem melioremque dogmatum intellegentiam, ex ipso variarum sententiarum attritu novum praebendo lumen, non parum conferant, ad eamque assequendam viam sternant ac muniant. Verumtamen commune illud effatum, quod, aliis verbis interdum expressum, variis tribuitur auctoribus, semper retinendum probandumque est: In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas.”

Tādējādi, ja jau vakcīna nav dogmātiskā patiesība, par to nedrīkst aizliegt runāt, in dubiis libertas, jo vairāk tāpēc, ka paši ražotāji paredz, ka noslēguma ziņojums tiks dots tikai 2023.gada decembrī (Pfizer), tāpēc joprojām esam eksperimenta fāzē un ilgtermiņā NEVIENS nezina, kas notiks, un arī tagad blakusparādības ir smagas (miokardija, trombozes, Bela paralīze, spontānie aborti, kā par to var lasīt ASV CDC ziņojumos, piemēram, labi dokumentēts šeit), jā, tas notiek ar ierobežotu cilvēku skaitu, tomēr šo personu skaits attiecībā pret jauno poti ir ārkārtīgi un neattaisnojami liels.

Savā intervijā arhibīskaps komentēja kā pozitīvu kompromisu vai izcīnītu labumu tādas segregācijas sistēmas radīšanu, kas notiks ar vakcinēto un nevakcinēto šķirošanu Aglonā 14. un 15. augustā bazilikas sakrālajā laukumā. Taču vai nevakcinēto novietošana “nedrošo” sektorā nav klaja cilvēku marginalizēšana un stigmatizācija? No 1948. līdz 1990. gadam Dienvidāfrikā bija spēkā legāla aparteīda sistēma, kas nošķīra baltās rases cilvēkus no melnās. Un tam bija savi racionālie argumenti. Aparteīds bija spēkā 42 (!) gadus. Škita, ka 21. gadsimtā cilvēki ir mentāli vakcinēti pret segregācijas vīrusu un ka senās diskriminācijas infekcija ir palikusi tikai vēstures grāmatās.

Pirmā gadsimta Palestīnā diskriminācija un marginalizācija bija lepras slimnieku liktenis. Vecās Derības priekšraksti lika tiem, tuvojoties veselajiem, brīdināt, skaļi saucot: “Nešķīsts! Nešķīsts!” Mūsu Kungs savas zemes dzīves laikā bieži dziedināja šos nelaimīgos, pārkāpjot priekšrakstu distanci, pieskaroties un atgriežot viņus cilvēku kopībā.

Arī viduslaikos tādi “nedrošie” slimnieki nēsāja līdzi brīdinošu zvaniņu. Un mums ir sv. Franciska no Asīzes piemērs, kurš savas atgriešanās sākumā apskāva lepras slimnieku.

Iespējams, ja kāds vispār ieradīsies Aglonas “nedrošajā” sektorā, varēs darīt tāpat, saukt “Nešķīsts!” un zvanīt ar zvaniņu. Vai pat būtu labāk, ja vakcinētie kopā ar viņiem paliktu aiz žoga, pievienojoties sociālajos tīklos apritē esošai akcijai. Protams, šim salīdzinājumam ir robežas un nevakcinētie nav slimi ar infekciju, bet segregācija, kurā piedalās Baznīcas vadība, spontāni liek par to domāt.

Bet vai tas ir evaņģēlijs?

Tās ir smagas pārdomas par Latvijas Katoliskās Baznīcas stāvokli, kas bez ierunām pieņēma sanitārās diktatūras dogmas. Kur aizvedīs šāda attieksme? Tas novedīs pie biedējošās realitātes: jūsu dievnams paliks tukšs.

Kā teica filozofs Stefens par kovid pasi, - tā ir privilēģiju piešķiršana sabiedrībā, “ja Baznīca to nenoraidīs, vēsture to tiesās”.

Labāk būtu vispār atteikties no svētku rīkošanas, nekā radīt precedentu segregācijas sistēmai. To dara kultūras un sabiedriskie darbinieki.
Daži piemēri:

Noraidot to, ka cilvēki tiks šķiroti pēc green pass dekrēta publikācijas Itālijā, atkāpās viena svarīga Neapoles muzeja (Museo Cappella Sansevero) direktors Fabricio Mazuči (demisjas vēstule šeit). Līdzīgu protestu veica filmu producente Federika Piki (Picchi) no Dominus Production kompānijas. Pretēji jebkādai uzņemējdarbības loģikai viņa nolēma protestēt pret green pass ieviešanu, pārtraucot savu filmu projicēšanu, jo tā ir “liecība par brīvību” (šeit). Pagaidām Itālijas Katoļu Baznīca nav publiski aizrādījusi šiem un citiem katoļiem par savu brīvā noraidošā viedokļa paušanu kovid sertifikātu sakarā.

Tāpat rīkojas starptautiski atzīts komponists un dziedātājs Ēriks Kleptons, paziņojot, ka atsaka savu līdzdalību koncertos, kuros ieeja būs ierobežota ar kovid caurlaidēm.

Tā diemžēl nenotiks Franciska Misēs Ungārijā un Slovākijā šīgada septembrī. Tajos pasākumos ieeja būs atvērta tikai vakcinētajiem.

Vai tas ir evaņģēlijs?

Turpretī Aglonā “nedrošiem” ir “panākts pretī”, rezervējot atsevišķu sektoru, tādējādi viena ģimene, kur ir vakcinētie un nevakcinētie vienā “mājsaimniecībā”, var būt šķirta Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Ja tas notiks, “vēsture to tiesās”.

Protams, arī zem pelniem vēl ir karstas ogles. Savā būtībā žēlastības dzīve nav Baznīcā izdzisusi. Paralēli oficiālai politkorektai Baznīcas hierarhijai pastāv garīgā Baznīca, un arī tā pati Franciska baznīcas hierarhija – nekritīsim donatistu maldos – sniedz žēlastības sakramentus.

Noteikti pienāks diena, kad Baznīca atjaunosies un uzplauks, kad ar spēku tiks sludināts Kristus un Evaņģēlijs no jauna pievilks cilvēku sirdis. Pienāks laiks, kad atplauks tradicionālais katolicisms un Baznīcas hierarhija nostāsies marginalizēto pusē, pārstājot kalpot svešai higiēnisma ideoloģijai.

Iespējams, ka tas prasīs tik daudz laika, ka daudzi no mums to nesagaidīs šīs dzīves laikā, bet mēs varam strādāt šim mērķim, gatavojot ceļu. Bet pašreiz ir pretestības kustības laiks, kas iziet krietni ārpus Baznīcas mūriem, kas apvieno ļoti dažāda filozofiskā un reliģiskā credo cilvēkus cīņā par brīvību un veselā saprāta uzvaru. Mums jāpretojas ar ironiju, zināšanām, pārbaudītu informāciju, ar prieku satikt un dalīties savās domās ar daudziem domājošiem cilvēkiem, kuru vienotība rada spēku un cerību sabiedrībai bez sanitārās diktatūras un segregācijas.

Lai Dievmāte apmeklē ikvienu, kurš šajos svētkos paliks mājās vai “aiz žoga”.

Foto: youtube.com, screenshot

Man šķiet svarīgi un interesanti piedāvāt civitas.lv lasītājiem labi dokumentētu vācu medicīnas doktores Evas Marijas Hobigeras (Eva Maria Hobiger) rakstu par aktuālo tēmu, ko izvairās un ignorē iztirzāt pat Baznīcas laikraksti.

Šo tulkojumu veltu gan Latvijas katoļu bīskapiem, priesteriem, īpaši tiem, kas ar fanātisku pārliecību aģitē tādu vakcīnu injicēšanu, ko ir aptraipījušas abortētu bērnu asinis, gan arī Franciskam un Ticības mācības kongregācijas vadībai. Zinot patiesību par abortēto bērnu izmantošanu vakcīnu ražošanā, var tikai raudāt par šo prelātu un teologu sirds aptumšotību. Līdzīgi sv. Stefana, pirmā mocekļa gadījumā, viņi “aizbāza savas ausis”, lai nedzirdētu patiesību.

Cik daudz cilvēku aizdomātos par aborta aptrapīto vakcīnu lietošanas moralitāti, ja Baznīcas morālās autoritātes nebūtu kategoriski apgalvojušas, ka tas ir absolūti morāli pieņemami. Tādējādi ļoti daudzi cilvēku tiek burtiski pagrūsti akceptēt ne tikai iespējamo un bieži reālo kaitējumu veselībai, principā parakstot “balto lapu” par nevienam nezināmiem ilgtermiņa veselības traucējumiem, ne tikai tiešo (nevis attālināto) fizisko saikni ar abortēto bērnu šūnām (AstraZeneca un Johnson &Johnson vakcīnu ražošanā tiek izmantotas abortēto bērnu DNS, kā to apliecina Hobiger), bet arī metafizisko saikni ar idejas arhitektu, ar ražotāja nodomu. Vai ir izpētīts, kāda ietekme un garīgs kaitējums rodas no apzinātas izvēles pieņemt labumu, kas ir cieši saistīts ar abortētā bērna bioloģiskā materiāla izmantošanu?

Jau 2005.gada Pontifikālā dzīvības akadēmija (vēl pirms reorganizācijas Franciska laikā) par to zināja un bija izpētijusi plānotā abortā nogalināto bērnu bioloģiskā materiāla izmantošanu medicīnā, reaģējot uz Debras L. Vinedžas, Children of God for Life dibinātājas, trauksmi. Atbilde uz ASV pro-life līderes jautājumu un pierādījumiem bija “Morālās pārdomas par vakcīnām, kas ir izgatavotas no abortētā cilvēciskā augļa šūnām” (šeit), aicinot katoļus, ārstus, ģimenes tēvus reaģēt un pacelt savas balsis pret ilegālo industriju, ko bez “sirdsapziņas pārmetumiem izvērš farmaceitu kompānijas”. Turklāt toreizējā Dzīvības akadēmija aicināja ticīgos izmantot “sirdsapņas iebildumu” pret šādu nemorālo vakcīnu izmantošanu, izdarot spiedienu uz farmaceitu kompānjām ētisko vakcīnu ražošanā. To absolūti ignorē oficiālā Baznīca šodien, nereti rīkojoties pilnīgi pretēji kā framaceitu koncernu pārdošanas aģents.

2020.gada dokumentā “Nota par dažu covid-19 vakcīnu lietošanas morāliskumu” Ticības mācības kongregācija, pamatojoties uz Pontifikālās dzīvības akadēmijas principiem, izvirzīja divus nosacījumus, kas zināmos apstākļos atļautu tādu vakcīnu lietošanu, taču pieci Romas katoļu bīskapi, starp kuriem ir arī mūsu kardināls Pujats, šos principus sauc par "abstraktiem" un noraida (šeit un šeit). 

Atbildība ir atkarīga no ļaunuma apzināšanās pakāpes. Protams, daudzi uzticas valsts iestāžu vai Baznīcas autoritātēm (atsevišķiem indivīdiem), paši nemeklējot un nepētot dziļāk šo jautājumu.Daudzi, protams, to pieņem brīvprātīgi, kā tam ir jābūt, katram izsverot riskus un ieguvumus. Tomēr daudzi pieņem kovid poti zem valsts institūciju vai darbadevēju atklātas vai slēptas šantāžas/spiediena, neiedziļinoties morālajos jautājumos. Tomēr tai pašā laikā daudzi cilvēki gluži pretēji, tieši protestējot pret spiedienu un propagandu, skaidri pasaka: “Es nevakcinēšos!”. Arī šajā gadījumā cilvēku nepārprotamo “nē” uzspiestai vakcinācijai drīzāk diktē nevis akūtais vakcinācijas morālais jautājums, bet gan neattaisnots un nepietiekami motivēts spiediens. Tā ir cīņa par cieņu un brīvību, kā arī noraidījums būt par izmēģinājuma trusi globālajā eksperimentā.

Atbildības pakāpe ir dažāda, bet kā Kristus teica Romas impērijas civilās varas pārstāvim Jūdejā attiecībā pret jūdu garīgajām autoritātēm: “Lielāks grēks ir tam, kas mani tev ir nodevis.” (Jņ 19,11)

Lai ir saistoša lasāmviela!

Raksts ir publicēts Baznīcas sociālās mācības observatorijā Van Thuan.

Aleksandrs Stepanovs

*****

Dārgie civitas.lv lasītāji, arvien vairāk izskan kritiskas balsis pret dekrētiem, kas padara obligātu vakcinācijas caurlaižu ieviešanu Francijā un Itālijā un kas daļēji jau ir spēkā arī Latvijā. Zaļā kovid-19 caurlaide ir viena no diskriminācijas formām pret tiem, kas nevēlas piedalīties masu eksperimentā ar vakcināciju. Kā raksta Tozati: “Tie, kas apgalvo, ka tas nav eksperimetns, melo, jo Pfizer vakcīnas garajā dokumentā skaidri norāda, ka galīgā vakcīnas pētījumu prezentācija ir paredzēta 2023. gada decembrī. Tādējādi tie, kas vakcinējas līdz 2023. gada decembrim apzināti vai neapzināti ir “izmēģinājuma truši”. Bet, kas to nedara, var tikt diskriminēti.”

Civitas.lv lasītāju uzmanībai publicēju filozofes Šantālas Delsolas (Chantal Delsol) izvērtējumu par obligātās zaļās caurlaides ieviešanu Francijā. Ievads filozofes rakstam ņemts no itāliešu vietnes “Testa del serpente”.

Aleksandrs Stepanovs 

*****

Publicēju itāliešu filozofa un politiķa Masimo Kačari otrās atklātās vēstules tulkojumu, kurā viņš paskaidro publikācijas motīvus, nepieciešamību pievērst demokrātiskās sabiedrības uzmanību “bīstamam signālam”, kas izskan līdz ar zaļās caurlaides ieviešanu, kas diskriminē cilvēkus, nemotivēti liedzot viņu pamata tiesības uz brīvību.

Kačari, bijušais un ilggadējais Venēcijas mērs, vadot slaveno Itālijas pilsētu un reģionu kopumā divdesmit divus gadus, ir ironisks un nav saudzīgs pret Veselības ministru un valdošajiem medijiem, kas “pārvērš drupās jebkuru pretējo viedokli”. Itāliešu domātājs rosina lasītāju domāt, uz kurieni sabiedrību aizvedīs jaunās sanitārās normas, kuras pieņem bezkritiski: “Ja mēs pakļausimies kādiem priekšrakstiem vai noteikumiem, nejautājot iemeslu un neapsverot iespējamās sekas, demokrātija tiks reducēta līdz vistukšākajām formām, līdz ideālai mirāžai.”

Kačari apsvērumi pārsniedz Itālijas sabiedrības kontekstu, jo nepietiekami motivētās ārkārtējas situācijas pastāvēšanas turpinājums pasaulē ir “pandēmisks”, kas skar arī mūs, kas dzīvojam Latvijā.

Lai ir saistoša un pārdomām bagāta lasāmviela!

Aleksandrs Stepanovs

*****

Divi itāliešu filozofi publicē īsu kritisku vēstuli, brīdinot sabiedrību, kura atrodas “despotiskā režīma” priekšā, kas līdz ar Green pass ieviešanu ar likuma palīdzību deskriminē savus pilsoņus, kuri to uztver ar “neapzinātu vieglumu”.

Divi atklātās vēstules autori ir Itālijā plaši pazīstami politiskie un sabiedriskie darbinieki. Tas ir Masimo Kačari (Massimo Cacciari), filozofs, rakstnieks, politiķis, kas sevi pieskaita pie “kreisā” spārna, Venēcijas mērs (1993-2000; 2005-2010). Un profesors Džoržo Agambens (Giorgio Agamben), kas pasniedza Francijas, Anglijas un Itālijas augstskolās. 2012.gada 13.novembrī saņēma doktora grādu honoris causa teologijā Frīburgas universitātē, lasot konferenci ar nosaukumu Mysterium iniquitatis, kas tika publicēta kā grāmata Il mistero del male (Ļaunuma noslēpums). 2006.gadā filozofs saņēma Eiropas prēmiju Charles Veillon par publicista darbu un 2018.gadā Nonino prēmiju “Mūsu laikmeta skolotājs”.

Agambens ir pētījis un rekonstruējis ārkārtas stāvokļa doktrīnas ģenealoģiju antīkās Romas republikā un attiecinājis to uz mūsdienu demokrātijām, norādot, ka parlamentārā demokrātija ir tikai Leviatana maska un ka “ārkārtas stāvoklis” nav vienkārša kļūda demokrātiskās valsts darbībā, bet politiskās elites tendence iegūt neierobežoto varu un kontroli par pilsoņiem. Tiesiskums un juridiskās procedūras ir spēkā tikai tad, ja valstī nav ārkārtas situācijas. Aiz konstitucionālā likuma “slēpjas” absolūtās varas suverēns, kurš kontrolē likuma varas piemērošanu pēc sava ieskata.

Savu vēstuli itāliešu filozofi publicēja Neapoles filozofijas studiju itāliešu institūta mājaslapā (Istituto Italiano per gli Studi Filosofici), kas “nav saistīta ne ar vienu politusku frakciju”. Atklātā vēstule, izsauca milzīgo rezonanci un diskusijas tālu ārpus Itālijas robežām, jo skar aktuālo tēmu par demokrātiju un brīvību, ko apdraud “zaļās caurlaides” ieviešana. Tikai Neapoles filozofijas institūta vietnē kopš 26.julija tas tika izlasīts 152 149 reizes (uz 04.08) un tas neskaitot atsauces, citātus, tulkojumus citās valodās.

Aleksandrs Stepanovs

*****