Dārgie civitas.lv draugi, ar prieku piedāvāju jūsu uzmanībai itāliešu žurnālista Aldo Maria Valli priekšlasījuma fragmentus (pilns teksts šeit) par Tradicionālo Latīņu Misi, kas izskanēja Romā Augustianum universitātes telpās pretī svētā Pētera bazilikai starptautiskā svētceļojuma laikā 28.-30.oktobrī, ko rīkoja ticīgo apvienība Populus Summorum Pontificum (sk. plašu pārskatu šeit). Šis svētceļojums pulcināja katoļus no 95 pasaules valstīm, liecinot par mīlestību pret Tradicionālo liturģiju un uzticību svētajai Katoliskajai Baznīcai, ko viņi pauda dodoties procesijā uz sv. Pētera baziliku ad sedem Petri.

Valli ir apkopojis vairākas liecības, kas kaislīgi stāsta par Tradicionālās latīņu Mises atklājumu. Lasītājs var viņiem nepiekrist, jo varbūt viņam ir citāda pieredze, ņemot dalību Euharistijā saskaņā jauno Mises ritu pēc Pāvila VI misāles vai arī viņam nav ar ko salīdzināt, jo viņš nepazīst Tridentas mises norises skaistumu. Turklāt šīm liecībām ir personisks, nevis teoloģisks raksturs, kā to steidzas precizēt Anna: “Man ir sāpīgi to teikt, bet reformētā Mise manā uztverē ir tukša. Es nesaku, ka tas tā ir, es tikai saku, ka tā manī rada šo sajūtu.”

Var pilnībā nepiekrist liecību atziņām, var ignorēt kritiku, bet ir grūti neņemt vērā šo katoļu atjaunoto ticību un mīlestību pret Euharistisko Upuri. Un vai šī atjaunotā interese par Liturģiju nav Svētā Gara iedvesmota, un to dvēseļu gani var noslāpēt vai ļaut tai brīvi augt? Nenoslāpējiet Garu, brīdināja apustulis Pāvils (sal. 1. Tes 5,19).

Katrs izdarīs savus secinājumus, piekritīs vai nepiekritīs Valli uzdotajiem jautājumiem, taču, ceru, ka neliegs un novērtēs diskusiju par mūsu ticības svarīgāko patiesību, pat ja viņam var šķist, ka visas atziņas neatbilst tam, ko viņš ir pieradis domāt par vienīgo viņam pazīstamo reformētās Mises formu.

Patīkamu lasīšanu un pārdomas!

Ja civitas.lv lasītājiem deg sirds padalīties ar savām pārdomām par Tradicionālās latīņu Mises dārgumu civitas.lv portālā, aicinu sūtīt savas liecības uz This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Aleksandrs Stepanovs

*****

8. decembrī Parīzes ielās notika skaista Dievmātes godam veltīta procesija. Tā iesākās pie Sv. Cecīlijas un Sv. Eugēnija baznīcas un devās līdz Sv. Roha baznīcai.

Piedāvājam pr. Serafino Lancetas (Serafino Lanzetta) raksta tulkojumu, kurā viņš ļoti vispārējā veidā centies iezīmēt dziļākās teoloģiskās un pastorālās problēmas, kuras saistītas ar pēdējā Baznīcas ekumēniskā koncila norisi un recepciju. Autors par starta punktu izmanto pāvesta Benedikta XVI uzrunu Romas kūrijai 2005. g. 22. decembrī, kur pāvests pretnostatīja reformu kontinuitātē (pēctecībā) un pārrāvumu kā divas pretējas koncila tekstu hermeneitikas . Autors arī parāda šādas pieejas ierobežojumus un apspriež dažus alternatīvus priekšlikumus, kas izteikti pēdējos gados. Pr. S. Lanceta dzimis 1977. g. Pēc vidusskolas iestājies Bezvainīgās Dievmātes franciskāņu ordenī. Studējis filozofiju Benevento seminārā, ieguvis licenci un doktora grādu teoloģijā universitātē Santa Croce Romā. Ordinēts par priesteri 2002. g. Strādā par pasniedzēju Lugano Teoloģijas fakultātē (Šveicē) un rediģē žurnālu Fides Catholica. Vairāku teoloģisku grāmatu autors. – Tulk. piez.

•••••••

“Bīskaps Tausigs ir slēdzis Sanrafaelas semināru Argentīnā, atsaucoties uz Covid-19, bet patiesībā tāpēc, ka semināristi un katoļticīgie no vairāk nekā 150 ģimenēm ir iebilduši pret Komūnijas saņemšanu uz rokas. Bīskaps ir informējis kardināla Benjamino Stellas vadīto Klēra kongregāciju Romā, un B. Stella nekavējoties reaģēja”, raksta Marco Tozati.

Emeritētais Argentīnas bīskaps Aguers komentēja: “Es divas reizes teicu bīskapam Tausigam, ka viņš kļūdās, taču, ja tas ir Svētā Krēsla lēmums, neatliek nekas cits kā paklausīt”. Šie notikumi ir kā lakmusa papīrs, kas parāda kādas “ķīmiskas reakcijas” notiek Baznīcā. Kāpēc bija jāslēdz lielākais garīgais seminārs Argentīnā, kur mācījās 39 priesteru kandidāti? Skumji.

Tiek apklusināti tie, kas turas un izkopj dzīvo Baznīcas Tradīciju. Taču joprojām paliek spēkā pāvesta Pāvila VI instrukcija “Memoriale Domini”, kas skaidro un pamudina bīskapus, priesterus un ticīgos turpināt saņemt Svēto Komūniju saskaņā ar seno Baznīcas Tradīciju – uz mēles, nometoties pielūgsmē ceļos. Dievišķā kulta kongregācijas prefekts, kardināls Benno Guts jau 1969. gadā skaidri redzēja riskus, kas ir saistīti ar Komūnijas dalīšanu uz rokas: ticības apdraudējumu Kristus reālai klātbūtnei, vieglu svētzādzību pieaugumu un Svētās Komūnijas smalko fragmentu necienīgu izkaisīšanu, kas diemžēl mūsu latīņu rita baznīcās ir kļuvis par paradumu.

Uz Sanrafaelas bīskapa lēmumu ir reaģējis arhibīskaps Karlo Marija Vigano. Publicējam viņa atklāto vēstuli.

Pr. Aleksandrs Stepanovs

*****