Radio Marija Latvija, bīskapi, kardināli, pāvests: herētiskā kolāža

Otrdiena, 04 Aprīlis 2023 22:29

/Aleksandrs Stepanovs/

Pēdējo desmit gadu laikā Katoliskā Baznīca ir stipri izmainījusies. Ja vēl pirms trim gadiem apgalvojums par herēžu parādīšanos Baznīcā šķita pārpīlēts, tad tagad šīs pašas herēzes jau ir plaši izplatītas laju un hierarhijas vidū. Kļūst acīmredzams, ka nemainīgās patiesības, kuras līdzīgi kompasam vadīja sv. Pētera laivu, lielākoties paliek tikai uz papīra, kamēr dzīvē pastorālā pieeja ir aizvietojusi doktrīnu, relativizējot ticību, tādējādi herēzes un apostāzes zīmes universālajā Baznīcā izplatās kā eļļas plankums ūdenī. Kristīgā sabiedrība vairs neeksistē. Baznīca ir drupās. Lielais Boloņas kardināls Kafara (Caffarra) viedi teica: “Baznīca, kas velta mazu uzmanību mācībai, vairs nav pastorāla, tā lielākoties ir ignorante”. 

Nevar pilnībā norobežoties no krīzes tā it kā mani tā neskartu, vai arī turpināt iziet uz kompromisiem ar ticības kļūdām un doktrinālajām izmaiņām, kuras jau ir pieņēmušas ortodoksijas izskatu; gluži otrādi – ir svarīgi ir norobežoties no ticības kļūdām un nekrist izmisumā. Sekošajās rindkopās neliels pārskats par to, kā šis process notiek universālajā Baznīcā. 

*****

Latvijā 

1.martā Radio Marija Latvija raidījumā "Kedās" trīs jaunietes apsprieda sievietes lomu Katoļu Baznīcā. Tās bija raidījuma vadītāja Linda Ābeltiņa un divas vieses: Maija Krastiņa, kas sevi stādīja priekšā kā komunikācijas speciālisti un Ķīpsalas klostermāsa Gunta Strode.

Maija Krastiņa izteica katoliskajai ticībai pretēju ideju: "Lai sievietes Katoļu Baznīcā būtu priesteri", reducējot priesterības teoloģisko pamatojumu un apustulisko Tradīciju līdz cīņai par varu un socioloģijas jomai. 

Šī komunikācijas speciāliste neslēpa arī tāli ejošus visai ambiciozus plānus piedalīties Rīgas Garīgā semināra audzēkņu formācijā: "Mums vajag krietni piestrādāt, lai rosinātu un veicinātu viņu [semināristu] izpratni par sievietes tiesībām, līdztiesību un par sieviešu lomu Baznīcā". Jauniem cilvēkiem, kas gatavojas priesterībai, noteikti tas ir jāapgūst, bet no kāda avota un perspektīvas? 

Cita Radio Marija raidījuma dalībniece - māsa Gunta (un nevis raidījuma vadītāja, kā to varētu sagaidīt) negaidīti atskārta, ka viņai, katoļu radio viesei, jāaizstāv katoliskās Baznīcas mācība pret liberāliem uzskatiem, kas ir plaši izplatīti protestantu kopienās. Māsa Gunta rosināja domāt par priesterību nevis socioloģiskās kategorijās, bet gan teoloģiskos terminos; par Baznīcu, kādu to ir iecerējis Kristus, nevis par tādu, kādu to sapņo cilvēki. Tik tiešām katoliskās Baznīcas mācība ir skaidra: jurisdikcijas vara Baznīcā - iure divino - pieder pāvestam un bīskapiem. 

Taču reizē māsa Gunta liecināja, ka pieņēma akolītes "svētības" aiz pragmatiskiem apsvērumiem, jo līdz pavisam nesenam laikam (10.01.21) teoloģisku iemeslu dēļ Katoliskā Tradīcija akolīta svētības bija rezervējusi tikai vīriešiem (sk. teoloģiski argumentētu bīskapa Atanāzija Šnaidera rakstu "Bishop Schneider shows why instituting women as lectors, acolytes is a huge problem", šeit. Ja šī argumentācija būs saprasta, tad daudzas ticībā dedzīgas sievietes aiz cieņas pret Kristu, Augsto Priesteri, apzināti atteiksies izmantot akolīta "svētības"). 

 

Sieviešu priesterības jautājums nebija vienīgā herēze, ko Radio Marija raidīja ēterā. Maija Krastiņa vēlējās lauzt vēl kādu "stereotipu" - "stereotipu par dzimumu". Savukārt Linda Ābeltiņa bikli rezumēja raidījuma laikā vēl nepilnīgi noformulēto domu, aicinot klausītāju pēc viņas piemēra to paņemt līdzi: "Vajag mazāk domāt, kas tu esi bioloģiski un vairāk domāt par to, kas tev ir galvā".  

Diemžēl, Radio Marija Latvija konformisma garā, zeitgeist ideju straumē kļuvusi par ruporu dzimumu ideoloģijai, sludinot absurdās dzimuma teorijas idejas, kas ir diametrāli pretējas kristīgajai antropoloģijai. Baznīca izšķīst, ejot uz pastāvīgiem kompromisiem ar liberāli konsumistisko sabiedrības sistēmu un politiku, kas padara kristietību par tīru un nenozīmīgu folkloru, kultūras mantojumu. Šodien Baznīcai ir nepieciešami drosmīgi kristieši, kas ar saprātu un ticību stājas pretī pasaulē valdošajām destruktīvajām idejām. 

 

Par tādām destruktīvām idejām vairākkārt runājis Francisks, uz kuru atsaucās "Kedās" raidījumā. Trīs nedēļas atpakaļ, intervijā Argentīnas laikrakstam La Nación (11.03.23), pāvests uzsvēra, ka "šodien dzimuma teorija ir viena no bīstamākajām kolonizācijas ideoloģijām". 

 2022.gada 12.septembrī sarunā ar Slovākijas jezuītiem Francisks teica, ka "dzimuma ideoloģija ir bīstama", jo "tā ir abstrakta attiecībā pret cilvēku konkrēto dzīvi, it kā kāds varētu abstrakti pēc savas patikas izlemt būt vīrietis vai sieviete" (šeit). 

Arī 2016.gadā apmeklējot Gruziju, pāvests teica, ka mūsdienās ģimenes vislielākais ienaidnieks ir dzimuma teorija: "Šodien norit pasaules karš, lai iznīcinātu ģimeni. Šodien ir ideoloģiskās kolonizācijas, kas to iznīcina, un nevis ar ieročiem, bet ar idejām" (šeit).

 

Iespējams, nevajadzētu pārāk kritiski vērtēt saturu, par ko meitenes diskutē "brain storming" klubā savās mājās, bet ja tas notiek katoļu radio? Varbūt nevajadzētu satraukties, ka arī pašreizējais Radio Marija direktors pr. Jānis Meļnikovs S.J. savā raidījumā dažus gadus atpakaļ bija aicinājis "Mozaīkas" (LGBT lobija) pārstāvi uz sarunu par homoseksuālam attiecībām, jo tas notika it kā dialoga veidā. Taču viedoklis, kas tur tika izteikts, stipri atšķirās no Katoliskās Baznīcas izpratnes par homoseksualitāti, kas ir skaidri izteikta Katoliskas Baznīcas Katehismā, tāpēc arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam vajadzēja sūtīt priesteri un teoloģijas profesoru Paulu Kļaviņu un toreizējo Radio Marija direktoru pr. Pēteri Skudru, lai paustu katolisko skatījumu, kaut gan ne tikai man palika iespaids, ka, izsakoties ar sakāmvārdu, “ielāps, kas tika uzlikts, bija sliktāks par caurumu”.

 

Radio Marija Latvija katoliskā identitāte ir ierakstīta radio oficiālajā mājaslapā. Tās mērkis ir sludināt "skaidru katoliskās Baznīcas mācību", bet pastorālo apsvērumu dēļ to varētu papildināt ar moto: "ejiet un izpatīciet visai pasaulei" vai : "ejiet un ar visiem veiciet dialogu", vai : "brīvais mikrofons visiem". 

 

Iespējams, Latvijas katoļu bīskapiem paziņojumi par sieviešu priesterību un dzimuma ideoloģiju, kas izskan no katoļu radio studijas, nešķiet pretrunā nedz ar katolisko mācību, nedz ar dabisko likumu, un to uzskatīšana par herētiskiem šķiet pārspīlējums, jo šie paziņojumi ir izsacīti viedokļu apmaiņas kontekstā. Iespējams arī, ka ticīgie vairs nebūs gatavi atbalstīt finansiāli katoļu radio, kas pārlieku plaši atver durvis ekumēnismam, starpreliģiju dialogam un katrām jaunām ideju vēsmām tā, ka katoļu klausītājam, lai atšķirtu "skaidru katoliskās Baznīcas mācību" no privātiem viedokļiem un herēzēm, vajag klausīties raidījumus ar lielo katehismu rokās un pārlapojot iepriekšējo pāvestu maģistērija dokumentus. Bet vai tāds ir katoļu radio uzdevums? 

 

Vācijā 

Idejas, kas pagaidām vēl bikli un nesakārtoti izskanēja Radio Marija ēterā nu jau gadu desmitiem ir inficējušas Vācijas katoļu Baznīcu un ar Vācijas sinodālā ceļa noslēguma dokumentu pasludināšanu noved to līdz shismas - jaunās šķelšanās robežai. 

Kaut gan vairākiem lēmumiem ir nepieciešams Vatikāna apstiprinājums, Vācijas sinodālā ceļa asambleja vairākās tās sesijās apstiprināja dažādus strīdīgus tekstus, kas atbalsta:

- sieviešu diakonātu, atverot diskusiju par sieviešu priesterību, 

- laju sprediķošanu Svētās Mises laikā, 

- atļauju lajiem svinēt laulības un kristības sakramentus,

- obligātā celibāta atcelšanu priesteriem, 

- sv. Komūniju protestantiem,

- precēto vīru ordināciju (viri probati) un atļauju jau ordinētiem priesteriem laulāties,

- dzimuma teoriju ar visām izrietošām sekām: vīrieši, kas sevi pasludina par sievietēm, ja vien viņiem ir "aicinājums", varēs stāties sieviešu klosteru kopienās, kā arī otrādi: sieviete, kas apgalvo, ka ir vīrietis, varētu saņemt priesterības ordināciju;

- uzaicinājumu pāvestam izvērtēt homoseksualitāti Baznīcas mācības līmenī un pārskatīt katehismu, izņemot homoseksuālus aktus no galveno grēku pret šķīstību saraksta. 

Šī gada 11.martā Sinodālā ceļa noslēguma asamblejas laikā ar lielāko balsu vairākumu tika nobalsots par tā saucamo “homoseksuālo pāru svētīšanas ceremoniju”: 176 delegāti balsoja par, 14 pret un 12 atturējās. Arī lielākā daļa bīskapu balsoja par dokumenta apstiprināšanu: 38 - par, tikai 9 bīskapi - pret un 12 atturējās.

Ķelnes kardināls Rainers Marija Velki (Rainer Maria Woelki) raksturoja Vācu sinodālo ceļu kā "protestantu parlamentu".

 

Pastorālā pieeja homoseksuālu personu gadījumā ir viens no galvenajiem strīdīgajiem jautājumiem katoļu Baznīcā. 2021.gadā Ticības mācības kongregācija paziņoja, ka Baznīcai nav varas un autoritātes svētīt homoseksuālus pārus (Responsum of the Congregation for the Doctrine of the Faith to a dubium regarding the blessing of the unions of persons of the same sex (šeit) un Responsum ad dubium (šeit).

Taču Vācijas katoļu bīskapu konferences vadītājs Georgs Becings (Georg Bätzing) sinodālā ceļa noslēguma paziņojumā uzsver, ka "ar piekto sinodālo asambleju mēs esam sasnieguši revolucionārus rezultātus, tie parāda ticīgajiem un sabiedrībai, ka šī baznīca ir spējīga uz pārmaiņām" un ka "tas ir skaidrs aicinājums visai universālajai Baznīcai."

Sinodālā ceļa prezidente un Vācijas katoļu centrālās komitejas vadītāja (ZDK) Irma Šteter-Karp (Irme Stetter-Karp) noslēguma pazinojumā līdzīgi apgalvo, ka sasniegtos rezultātus "neviens nevar atcelt" un ka tie tiek izmantoti "lai noteiktu tēmas Pasaules sinodei."

 

Intervijā televīzijai ZDF (10.03.23) Becings teica, ka homoseksuālo pāru svētīšanas prakse Vācijā jau pastāv. Raidījuma "Heute journal" vadītājs Kristiāns Zīvers (Christian Sievers) oponēja bīskapam, ka "Vatikāns vienmēr ir teicis, ka nav atļauts svētīt homoseksuālas attiecības. Vai tas nozīmē, ka jūs nepakļaujaties pāvestam?" Atbildot Becings atsaucās arī uz Beļģijas bīskapiem, kuri pēc viņa vārdiem ir saņēmuši neformālu pāvesta piekrišanu. Viņš uzsvēra, ka "šodien esam nolēmuši, ka baznīcā svētīsim pārus, kas nav noslēguši laulību: homoseksuālus pārus, pārus, kas ir civili šķīrušies un no jauna apprecējušies, pārus, kuri prasa svētību. Jā, tas ir kaut kas, ko mēs taisāmies darīt". (sk. šeit un divas minūtes ar angļu subtitriem šeit). 

 

Vatikāna Valsts sekretāra Parolina komentārs par Sinodālā ceļa asamblejas lēmumu par homoseksuālo pāru svētīšanu neviesa lielu skaidrību par turpmāko rīcību, jo aprobežojās ar paziņojumu, ka Ticības mācības kongregācija jau bija izteikusies par šo jautajumu un ka "dialogs turpināsies" – tā, it kā pirms trīs gadiem vēl nebūtu bijušas zināmas Vācu sinodālā ceļa tēzes un mērķis, kuru vēlējās caur tām sasniegt. Bez tam Parolīns uzsvēra ne tik daudz jautājuma būtību, cik formu, apgalvojot, ka "partikulārā baznīca nevar pieņemt šāda veida lēmumus, kuri attiecas uz universālo Baznīcu. Dialogam vajag laiku" (šeit), piebilstot, ka "Baznīcā vienmēr ir pastāvējušas atšķirīgas, brīžiem pretrunīgas pozīcijas. Tagad tas viss ienāks sinodālajā ceļā". 

 

Valsts sekretāra vārdi šķiet ejam kopsolī ar Franciska domu – viņš uzskata Vācijas sinodālo ceļu par pārāk elitāru, un ka ir jāpalīdz tam iet vienotībā ar visu Baznīcu un integrēties tajā (sal. intervija Associated Press 24.02.23, šeit) -  šo var interpretēt nospriežot, ka universālajai Baznīcai Romas ģenerālās asamblejas laikā oktobrī būs jāapsver pozīcijas un darbības, kas līdz šim tika uzskatītas esam pretrunā ar Baznīcas nemainīgo mācību. Vai Vācu sinodāla ceļa lēmumi būtu jāintegrē universālajā Baznīcā?

 

Itālijas kardināls pozitīvi novērtēja Vācijas Baznīcas lēmumu gaidīt līdz 2026.gadam pirms svētības ceremonija tiks oficiāli piedāvāta homoseksuāliem pāriem. Kamēr katoliskās Baznīcas autoritātes vilcināsies reaģēt pret ticības vīrusu, šādas svētības neoficiālā veidā tiks turpinātas un izplatīsies. Ja Vatikāns nereaģēs saskaņā ar kanoniskajām normām, pēc trīs gadiem varēs pateikt, ka šādas svētības jau ir iegājušas pastorālajā praksē un būs par vēlu glābt Vācijas Baznīcu. 

 

Tieši to pieprasa kardināli, kas Vatikānā tika atbrīvoti no amatiem. Millers un Berks pieprasa pakļaut sankcijām herēžu veicinātājus. 

Kardināls Gerhards Millers (Gerhard Müller), bijušais Ticības mācības kongregācijas prefekts, intervijā EWTN televīzijai "The World Over" raidījumā nevilcinājās teikt (33:36 min, šeit), ka lielākajai daļai bīskapu, kas balsoja pret dievisķi atklāto mācību jātiek pakļautiem kanoniskām sankcijām: "Tiem, kas tieši iestājās pret katolisko mācību [..] jātiek tiesātiem, par viņiem ir jātiek pasludinātam spriedumam, un, ja tie nelabojas un nepieņem katoļu mācību, tie ir jāatceļ no amata." 

Kardināls Raimonds Berks (Raymond Burke), bijušais Augstākās apustuliskās signatūras tiesas prefekts (no 14:33 min, šeit) apstiprina, ka tā paša dzimuma pāru svētīšanas gadījumā mēs esam tāda gadījuma priekšā, kad nemainīgā Baznīcas mācība tiek tiešā veidā apstrīdēta. Tādējādi tie, kas to dara, tiek pakļauti kanoniem, kas nosoda tos, kas māca herēzes un noliedz Baznīcas mācību: "Šie ir noziegumi, grēki pret Kristu, kam ir smaga daba [..] Kanoniskais likums paredz atbilstošas sankcijas". Berks izteica bažas, ka "tas, kas notiek sinodē Vācijā, ir priekšvēstnesis tam, kas notiks Sinodes laikā par sinodalitāti" Romā. Šī inde draud izplatīties visā Baznīcā un tāpēc "to ir jāaptur". 

 

Beļģijā

2022.gadā 20.septembrī Beļģijas katoļu bīskapi nolēma nodrošināt homoseksuāļiem pāriem īstu svētīšanas liturģiju. Kardināls Džozefs De Kesels (Jozef De Kesel) un flāmu bīskapi dokumentā skaidro, ka "viesmīlīgā Baznīca nevienu neizslēdz" un ka viņi "vēlas sniegt konkrētu atbildi uz vēlmi pievērst skaidru uzmanību homoseksuālu personu, viņu vecāku un ģimenes situācijai". Dokumentā Beļģijas bīskapi atsaucas uz Amoris laetitia (šeit). 

 

Puertoriko

2022.gada martā pāvests Francisks atcēla no amata Aresibo diecēzes bīskapu Danielu Fernandesu Torresu (Daniel Fernández Torres) pēc tam, kad viņš aizstāvēja sirdsapziņas iebildumus pret obligātām Kovid vakcīnām (šeit). 

 

ASV

2022.gada decembrī ASV plaši pazīstams un iemīlēts priesteris, kas iestājas par dzīvību, priesteris Frenks Pavone (Frank Pavone), “Priests for Life” nacionālais direktors, kā arī Nacionālās reliģiskās padomes par dzīvību prezidents, tika laicizēts (atbrīvots no priesterības) pēc pāvesta Franciska pavēles (šeit). 

 

ASV

Šī gada 24.janvārī kardināls Makelrojs (Robert McElroy), Sandiego diecēzes bīskaps, publiski izteica un popularizēja herētiskus uzskatus jezuītu žurnālā "America Magazine" (šeit). 

 

Makelrojs mudināja Baznīcu "pieņemt tādu Euharistijas teoloģiju, kas konkrēti aicina visus kristītos pie Kunga galda, nevis euharistiskās konsekvences teoloģiju, kas vairo šķēršļus Euharistijas žēlastībai un dāvanai". Jaunie aicinātie pie Dievgalda galvenokārt bija "aktīvie" LGBTQ, kuri pretēji nemainīgajai Baznīcas mācībai būtu jāpielaiž pie Svētās Komūnijas neatkarīgi no grēku nožēlas un sakramentālās grēku piedošanas.

 

Argentīnā

2023. gada 5. marta homīlijā šo pašu domu sludināja arī La Plata diecēzes bīskaps Viktors Fernandess (Victor Fernández), kurš ir slavens kā liels pāvesta Franciska draugs un daudzu viņa dokumentu, ieskaitot Amoris Laetitia (šeitghostwriter.

Fernandess distancējas no Baznīcas, kura "daudzu gadsimtu garumā bija gājusi citā virzienā", pretējā tam, kurš paredz pieņemt cilvēkus tādus, kādi tie ir. "Pati to neapzinoties, tā ir uzaudusi veselu filozofiju un morāli, kas ir pilna ar klasifikācijām, lai klasificētu cilvēkus, lai uzlīmētu tiem etiķetes: šis ir tāds, bet šis tāds, šis var saņemt Komūniju, bet šis nevar, šim var piedot, bet šim nevar". Šī Baznīcas pagātne, viņaprāt, bija "briesmīga", bet "paldies Dievam, pāvests Francisks mūs ir atbrīvojis no šī modeļa".

Jau izskanējušajai ķecerībai, ko izteica Makelrojs, Fernandess pievieno atteikšanos no grēku nožēlas nepieciešamības, lai saņemtu sakramentālo absolūciju, tādējādi atklāti noliedzot Tridentas koncila mācību (sk. Denz. 1676).

 

Ņemot vērā pašreizējos laikus, kad šķiet, ka vienīgais saistošais katoļiem ir "netiesāt" un Romas kūrijas dekastēriju un pāvesta klusēšana, iebildumu pret bīskapu Fernandesu un kardinālu Makelroju cēla Springfīldas (ASV) arhibīskaps Tomass Paprocki (Paprocki), jo viņš vienkārši nevarēja samierināties, ka kardināli un bīskapi var publiski sludināt herēzes un palikt nesodīti. "The first things" maģisteriālajā rakstā "Imagining a heretical cardinal" arhibīskaps Paproki, jurisprudences un Baznīcas tiesību doktors, skaidro, kādas sankcijas Kanonisko tiesību kodekss paredz apostāzes un herēzes gadījumā (šeit).

 

Saskaņā ar kanoniskajām tiesībām (1364 kanons), ikviens, kas sludina heterodoksālās doktrīnas, tiek automātiski ekskomunicēts latae sententiae. Šeit ķecera ekskomunikācijai nav nepieciešams kanonisks process, jo, kā skaidro Paproki, ar savu rīcību "viņš faktiski ir ontoloģiski - tas ir - reāli - nošķīris sevi no Baznīcas kopības". Tāpēc ekskomunikāciju izraisa pats ķecerības pasludināšanas akts, un par to vienkārši jāpaziņo kompetentai iestādei.

 

Fakts ir tāds, ka par ekskomunikāciju ir jāpaziņo gan Makelrojam, gan Fernandesam; turklāt abi prelāti ir jāatbrīvo no baznīcas amata saskaņā ar 194. kanona 1. §, jo viņi ir "publiski atteikušies no katoļu ticības". 

 

Pāvests bija pietuvojies šai formālajai ķecerībai pagājušā gada novembrī, kad, uzrunājot Latīņamerikas semināru rektoru un formatoru kursu dalībniekus, bija nosaucis priesterus, kuri atsaka penitentam absolūciju un uzdod jautājumus smagu grēku gadījumā, par "noziedzniekiem" (sk. šeit). 

 

Nav skaidrs, kurš no abiem argentīniešiem ir skolotājs un kurš - skolnieks (šeit).

 

Kongo

Pēc Amazones sinodes 2020.gada decembrī no aizmirstības tika izvilkta Romas rita "Zairas" misāle, ko 1988.gadā 30. aprīlī apstiprināja Dievišķā kulta kongregācija. Jaunās inkulturētās misāles publikāciju pavada pāvesta Franciska ievadvārdi, kurā viņš apsola jaunā Amazonijas rita izstrādi: "Zairas rituāla piemērs liecina par daudzsološu virzību arī Amazonijas rita iespējamai izstrādei". Viņš piebilda: "Atcerēsimies to, ko mēs skaidri pateicām Querida Amazonia: "sapulcināt liturģijā daudzus elementus, kas raksturīgi iezemiešu pieredzei viņu ciešā saskarsmē ar dabu, un stimulēt vietējās izpausmes dziesmās, dejās, rituālos, žestos un simbolos." 

2023.gada 1.februārī Kongo apustuliskās vizītes laikā Liturģija notika pēc "Zairas" rita, kuru pāvests jau divas reizes bija svinējis Romā. Šis rits ir saskaņā ar Pāvila VI "Romas misāli", taču tam ir dažas īpatnības, piemēram, mirušo priekšteču piesaukšana sākumā, dzīvā mūzika un deja ap altāri, visas sapulces pulcēšanās Evaņģēlija pasludināšanas laikā, "nkumu", t. i., rituāla kalpotāju jeb tautas vecāko pulcēšanās ap priesteri.

Pastāv liels risks ievadīt Svētajā Misē pagānu ticējumu elementus, tāpēc ir aktuāls Benedikta XVI brīdinājums, ka "liturģijas nedzimst ar dekrētu palīdzību". 

 

Meksikā

Amazones rita izveidi apsteidz Meksikas bīskapi, kas jau ir izveidojuši Maiju rita Svētās Mises formu. 

San Krištobalas (San Cristobal, Čjapasa) diecēze ierosinās pāvestam iekļaut jaunajā maiju rita Misē tādus nacionālās folkloras elementus kā ritulās dejas, maiju altāri un pagānu lūgšanu elementus. 

Ziņu aģentūra EFE ziņo, ka šīs iniciatīvas koordinators kardināls Felipe Arizmendi Eskivels (Felipe Arizmendi Esquivel) ir paziņojis, ka priekšlikums aprīlī tiks iesniegts Meksikas bīskapu konferences asamblejai, bet maijā ar to Romā iepazīstinās Pueblas arhibīskaps Viktors Sančess (Víctor Sánchez), Liturģiskās pastorālās komisijas priekšsēdētājs.

San Krištobalas bīskaps Rodrigo Agilars Martiness (Rodrigo Aguilar Martínez) priecājas un saka, ka "šādas svinības jau notiek Tzeltalā un Tzotzilā", bet viņš piebilst, ka "tās ir bīskapa un kopienas apstiprinātas, un tagad mēs vēlamies, lai tas būtu Romas, Apustuliskā Krēsla apstiprinājums universālajai Baznīcai" (šeit, šeit un šeit "Official draft of new Mayan rite of Mass confirms elements of ancient pagan worship, lay ‘principals’"). 

Iznāk tā, ka jebkurš rituāls ir derīgs, izņemot vien Tridentes Mises ritu…

 

Vatikānā

Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas dekastērijs smagi ierobežo Svētās Mises svinēšanu saskaņā ar svētā pāvesta Pija V misāli (ekstraordinarā Romas rita forma), Traditionis custodes un Rescriptum ex audientia. Šīs pēdējais dokuments ierobežo bīskapu, apustuļu pēcteču varu Liturģijas jautājumos, kas ir diecēzes bīskapa tiešā kompetencē. 

 

Itālijā

Šī gada 2.aprīlī Boloņas kardināls Cuppi (Zuppi) un Itālijas bīskapu konferences vadītājs intervijā liberālajam laikrakstam Il Domani aizstāvēja tiesības uz abortu, aizstāvot netaisnīgo likumu 194 (spēkā no 1978.g.), kas Itālijā atļāva abortus, nevainīgo nogalināšanu mātes miesās: "Nevienam nav nodoma to apstrīdēt" (šeit). 

 

Vatikānā

Pāvests Francisks noliedz fizisko elles realitātes pastāvēšanu. Jau sarunās ar itāliešu liberālo žurnālistu Eugenio Skalfari (saskaņā ar Skalfari teikto), pāvests bija noliedzis elles pastāvēšanu, taču šo domu piedēvēja Skalfari interpretācijai, jo sarunas nebija ierakstītas. Bet šoreiz pāvesta teiktais tika ierakstīts intervijā Argentīnas žurnālam La Nación (šeit):

 

"Elle nav vieta ; ja kāds dodas uz Pēdējo tiesu un redz to cilvēku sejas, kuri nonāk ellē, viņš būs nobijies. Ja jūs lasāt Danti, jūs baidāties. Bet tie ir mediju veidoti attēli. Elle ir stāvoklis, ir cilvēki, kas visu laiku dzīvo ellē. Es to nesaku par cilvēkiem, kas cieš, par tautu, kas cieš, bet par tiem, kas veido sevī autoreferenciālo pasauli, kas ir slikta vai neveselīga, un galu galā viņi dzīvo ellē. Elle ir stāvoklis, tas ir sirds, dvēseles stāvoklis, attieksme pret dzīvi, pret vērtībām, pret ģimeni, pret visu. Ir cilvēki, kuri dzīvo ellē, jo paši to meklē, ir citi, kuri to nevēlas, kuri cieš. Un kurš dodas uz elli, uz šo elli, uz šo stāvokli? Tas jau tiek izdzīvots šeit."

 

Diakons Niks Donelijs bez aplinkiem komentēja pāvesta izteikto herētisko domu: "Pāvesta Franciska karikatūra par elli kā psiholoģisku stāvokli ir vēl viens piemērs elkdievīgajam humānismam, kas visu reducē uz šo pasauli, it kā cilvēka pieredze būtu Dieva mēraukla, nevis Dieva mūžīgais plāns un plāns kā cilvēka likteņa mēraukla. Vieglprātība, ar kādu pāvests Francisks noraidīja mūsu Kunga sniegto elles fiziskā stāvokļa aprakstu, ir vēl viens piemērs tam, ka viņš patieso Dievu detronizē par vienu no saviem radījumiem."

Baznīcas Tradīcijā mācība par elles fizisko realitāti ir skaidri definēta (sal. sv. Akvīnas Toms Dial. iv, 25 e in De Eccl. Dogm. xlvi).

 

Turpinājums sekos 

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 04 Aprīlis 2023 23:54