Pirmdiena, 25 Decembris 2017 12:44 Publicēts Sleja 1

Pētera Zēvalda saruna ar kardinālu Jozefu Racingeru, no grāmatas “Dievs un Pasaule. Būt par kristiešiem jaunajā tūkstošgadē”.

 

Piektdiena, 22 Decembris 2017 13:32 Publicēts Sleja 3

1945. gada septembris pasaules vēsturē iegājis kā Japānas lielpilsētu - Hirosimas un Nagasaki, atombombardēšanas traģēdija. Tuvāko mēnešu laikā Hirosimā pēc dažādām aplēsēm gāja bojā no 90 000 līdz 166 000 cilvēku, savukārt Nagasaki — 60 000 līdz 80 000 cilvēku. Aptuveni puse no katrā pilsētā bojā gājušiem mira bombardēšanas dienā. 

Trešdiena, 20 Decembris 2017 09:21 Publicēts Sleja 2

Šajās dienās, pāvests Francisks piešķir maģistērija vērtību savai privātai vēstulei, kurā viņš atbalsta Argentīnas bīskapus no Buenosairesas reģiona, kas izstrādājuši vadlīnijas, lai ieviestu dzīvē apustuliskā pamudinājuma Amoris Laetitia 8. nodaļas mācību, ieviešot pastorālo praksi pielaist pie Svētās Komūnijas laulātos, kas ir šķīrušies un nodibinājuši jaunu kopdzīves savienību: “Nav citas interpretācijas”, rakstīja pāvests, liekot saprast, ka Buoenosairesas bīskapu konference skaidri nolasīja viņa nodomu. Taču līdz šim tā bija privāta sarakste ar vienu bīskapu konferences locekli. Tomēr šī gada nogalē abi teksti, kā paskaidro īsajā ievadā Valsts sekretārs kardināls Pietro Parolins, pēc pāvesta gribas ir ievietoti Vatikāna oficiālajā aktu grāmatā Acta Apostolicae Sedis 10/2016, ko iespējams lasīt elektroniski. Tas nekliedē ticīgo šaubas, gluži otrādi, dod oficiālu bāzi maldīgai pastorālai praksei, pakļauj riskam dvēseļu labumu un turpina dezorientēt Dieva tautu.

Vairākas iniciatīvas centās pievērst tam uzmanību, pieprasot tiešu Baznīcas maģistērija atbildi, kas izriet no nemainīgās Baznīcas mācības. Starp tādām iniciatīvām ir četru kardinālu dubia, akadēmiķu un teologu petīcijas, vienkāršu ticīgo vēstules, uz kurām tomēr joprojām nav atbildes. Vienu šādu petīciju, Uzticības apliecinājums Baznīcas nemainīgai mācībai par ģimeni,  ir parakstījis arī mūsu kardināls Jānis Pujats.

Šajā dienās nāk klajā arī vēsturiskais katolisko kustību Par dzīvību un Par ģimeni manifests.

Manifesta “Uzticīgi patiesajai mācībai, nevis ganiem, kas kļūdās” kodols ir Baznīcas mācības pazīšana un aizstāvēšana, kas palīdz veselīgi nošķirt garīgo ganu kļūdas no patiesas Baznīcas mācības un palikt uzticīgiem neieļaunojoties: “Ja pastāv konflikts starp jebkura hierarhijas locekļa, ieskaitot pāvestu, vārdiem un rīcību – un mācību, ko Baznīca vienmēr ir mācījusi, mēs paliksim uzticīgi Baznīcas pastāvīgajai mācībai. Ja mēs atmetīsim katolisko ticību, mēs sevi nošķirsim no Jēzus Kristus, ar kuru vēlamies būt vienoti uz mūžiem”.

Tas nav uzbrukums pāvestam, bet gluži otrādi, ticīgo likumīga iniciatīva, ko paredz arī Baznīcas kanonisko tiesību kodekss (skat. Kan. 212.3: Ticīgajiem ir “tiesības un reizēm pat pienākums atklāt viņu domas garīgajiem Ganiem lietās, kas attiecas uz Baznīcas labumu, un darīt to zināmu citiem ticīgajiem [...]”

Manifestu parakstījuši trīsdesmit lielu katolisko kustību Par dzīvību un Par ģimeni līderi no trīspadsmit pasaules valstīm. Ir svarīgi, ka viņi nav teorētiķi, bet strādā ar cilvēkiem un ģimenēm, iegremdēti realitātē. Viens no visvairāk pazīstamiem līderiem ir Džons Henrijs Vestens (John-Henry Westen), lielākā starptautiskā dzīvības un ģimenes aizstāvēšanai veltītā portāla Lifesitenews dibinātājs un direktors. Viņš apliecina: “Mūsdienās arī dažās ticīgo katoļu citadelēs tiek dota priekšroka rūpēm par globālo sasilšanu, nevis bērnu holokaustаm mātes miesās; rūpes par jauniešu bezdarbu pārsniedz uztraukumu par draudiem, kam tiek pakļauti mūsu bērni seksuālās deviācijas dēļ; un rūpes par imigrāciju pārsniedz evaņģelizāciju. Apjukumam ir jāizbeidzas, un ir pienācis īstais brīdis smiltīs novilkt robežlīniju.”

Aleksandrs Stepanovs 

Otrdiena, 19 Decembris 2017 09:42 Publicēts Sleja 1

"Parādīšanās Garabandalā ir Fatimas antitēze," raksta pr.Juzefs Varšavskis (Józef Warszawski), Garabandalas atklāsmes pētnieks, pārdabiskie notikumi Spānijas ciematā atspoguļo raksturīgas dēmoniskas iedarbības iezīmes. 

Kā zināms, laikā no 1961. līdz 1965.gadam Garabandalā norisinājušies neparasti notikumi, ko kritiski uztvēra gan diecēzes bīskapi, gan arī Ticības Mācības kongregācija. Uzmanības centrā sakarā ar notikumiem Spānijas ziemeļos bija nonākuši četri bērni - Maria Dolores Mazon, Conchita Gonzalez, Jacinta Gonzalez, Maria Cruz vecumā no 11 līdz 12 gadiem. Visas meitenes nāca no nabadzīgām dievbijīgās ģimenēm. Jāuzsver, ka „atklāsmju” izpēte pierādīja, ka meitenes nemeloja un neimitēja pārdabiskus notikumus. Piemēram, viena no meitenēm vīzijas laikā pacēlās virs zemes (levitācija). Kāds no aculieciniekiem mēģināja viņu atkal nolikt uz zemes, tomēr nespēja, atzīstot, ka „šī mazā to nedara [saviem spēkiem].”