Ceturtdiena, 08 Marts 2018 16:25 Publicēts Sleja 2

Turpinājam publicēt interviju ar kardinālu Brandmilleru, kas tika publicēta jezuītu žurnāla “La Civilta Cattolica” 2017. gada oktobra izdevumā.

Piektdiena, 23 Februāris 2018 09:49 Publicēts Sleja 2

Mēs dzīvojam laikā, kad Baznīcā norisinās liela revolūcija. Nav runa tikai par to, ko pašlaik dara pāvests Francisks (neatkarīgi no tā, kā to vērtējam). Tieši tagad daudzi procesi sasniedz savu kulmināciju. Turklāt noteiktas pārmaiņas ir neizbēgamas. 

Nav runa par to, ka joprojām samazinās ticīgo skaits (ne tikai Polijā, bet arī Itālijā un Īrijā, par Austriju un Vāciju nemaz nerunājot), bet laicizācijas iespaidā Eiropā paliek aizvien vairāk cilvēku, kuriem pat kultūras ziņā par kristietību nav ne jausmas. Nav runa par to, ka vairākas katoļu kopienas paliek pie dzīvības tikai pateicoties migrantiem, kuri tām pievienojas, kā arī garīdzniekiem un klostermāsām, kas atbrauc no Āfrikas vai Āzijas. Šīs ir būtiskas pārmaiņas, bet ne pašas būtiskākās. Daudz svarīgāk ir tas, ka Benedikta XVI atkāpšanās noveda pie īstas priekšstatu revolūcijas attiecībā uz pāvestu. Savukārt Franciska deklarācijas viennozīmīgi sekmē ātru Baznīcas decentralizāciju. Decentralizāciju, kas pamazām dara Katoļu Baznīcu līdzīgu Anglikāņu kopienai (apzinoties visas doktrinālās un eklezioloģiskās atšķirības). 

Par ko ir stāsts? Daudz kas liecina, ka mums būs jāiemācās (un nevis tikai konservatīvajiem, bet arī liberāliem kristiešiem) dzīvot Baznīcā, kas reāli sadalīta „augšējā” un „apakšējā”. Tā pirmā saistīsies ar Tridentes liturģiju, tā būs jauna un ļoti dinamiska. Otrā - harismātiska, ar spēcīgu laicīgu līderu iesaisti. Dažreiz (bet nebūt ne vienmēr) tā pakļauta vieglai protestantizācijai, ar plašu, drīzāk liberālu vīziju, atvērta pārmaiņām, uztverot tradīciju kā kaut ko mainīgu. Protams, šis dalījums ir nedaudz mākslīgi pārņemts no Anglijas Baznīcas tradicionālā repertuāra. Tam klāt nāk specifiskais katoļu dalījums uz Jāņa Pāvila II, Benedikta XVI un Franciska „paaudzēm”.

Lietojot šo jēdzienu, apzinos, ka runa obligāti nav par vecumu. Drīzāk par simpātijām. Uz to tiecas dažādu kustību vai strāvojumu piekritēji Baznīcas iekšienē. Tā rezultātā Baznīcas vienotība būtiski samazināsies, bet mēģinājumi izcelt kādu no virzieniem (to pašlaik aktīvi dara pāvesta Franciska līnijas piekritēji) kļūs aizvien sarežģītāki, pat pie nosacījuma, ka augstākajai hierarhijai būs pietiekoši līdzīgi uzskati. Jau tagad var pamanīt, cik piesardzīgi atsevišķus Franciska nodomusuztver ne tikai poļu, bet arī amerikāņu vai pat holandiešu bīskapi. 

Daudz kas norāda arī uz to, ka atšķirsies ne tikai dievbijības praktizēšanas veidi, bet arī pieeja daudziem doktrināliem vai vismaz disciplināriem jautājumiem. Daudzviet Rietumeiropā grēksūdzes sakraments nu vairs gandrīz netiek praktizēts. Savukārt Vissvētākā Sakramenta adorācija (kaut arī netrūkst kustību, kas cenšas to atdzīvināt) kļuvusi par reliktu. Tiesa, ir vietas (piemēram, atsevišķas ASV diecēzes), kur tieši šo dievbijības elementu atjaunošana kļuvusi par pamatu atdzimšanai. 

Atšķirība būs (un jau ir) pieejā šķirtajiem, kuri dzīvo jaunās attiecībās un pat viendzimuma pāriem (par to signalizē izteicieni par „viendzimuma attiecību svētību”). Šis dalījums bieži skar konkrētas lokālās kopienas, diecēzes, valstis. Un ar to būs jāiemācās dzīvot, atzīstot, ka praksē eksistē dažādas teoloģiskās paradigmas un morālo lietu uztvere, bet vienlaikus apzinoties to, kas mūs vieno (neskaitot vēsturi). Tas, savukārt, nozīmē nepieciešamību atteikties no tradicionālistu vai Jāņa Pāvila II piekritēju pasludināšanas par „atpalikušajiem” un „fundamentālistiem”. Tāpat arī „liberāļus” nevar uztvert tikai kā herētiķus. 

Alternatīva ir… shizma. Es gan neticu, ka kāds pašlaik to vēlas, un ka tā būtu iespējama pasaulē un Baznīcā, kas tik spēcīgi ilgojas pēc vienotības. 

 

Avots: Przełom w Kościele, rp.pl

Foto: swietarodzina.pila.pl

Tulkoja Marks Jermaks 

 

Trešdiena, 31 Janvāris 2018 07:27 Publicēts Sleja 2

Esi atnācis uz Svēto Misi nedaudz ātrāk. Dievkalpojums sāksies pēc minūtēm desmit. Kā lai labi izmanto šo laiku?

Trešdiena, 20 Decembris 2017 09:21 Publicēts Sleja 2

Šajās dienās, pāvests Francisks piešķir maģistērija vērtību savai privātai vēstulei, kurā viņš atbalsta Argentīnas bīskapus no Buenosairesas reģiona, kas izstrādājuši vadlīnijas, lai ieviestu dzīvē apustuliskā pamudinājuma Amoris Laetitia 8. nodaļas mācību, ieviešot pastorālo praksi pielaist pie Svētās Komūnijas laulātos, kas ir šķīrušies un nodibinājuši jaunu kopdzīves savienību: “Nav citas interpretācijas”, rakstīja pāvests, liekot saprast, ka Buoenosairesas bīskapu konference skaidri nolasīja viņa nodomu. Taču līdz šim tā bija privāta sarakste ar vienu bīskapu konferences locekli. Tomēr šī gada nogalē abi teksti, kā paskaidro īsajā ievadā Valsts sekretārs kardināls Pietro Parolins, pēc pāvesta gribas ir ievietoti Vatikāna oficiālajā aktu grāmatā Acta Apostolicae Sedis 10/2016, ko iespējams lasīt elektroniski. Tas nekliedē ticīgo šaubas, gluži otrādi, dod oficiālu bāzi maldīgai pastorālai praksei, pakļauj riskam dvēseļu labumu un turpina dezorientēt Dieva tautu.

Vairākas iniciatīvas centās pievērst tam uzmanību, pieprasot tiešu Baznīcas maģistērija atbildi, kas izriet no nemainīgās Baznīcas mācības. Starp tādām iniciatīvām ir četru kardinālu dubia, akadēmiķu un teologu petīcijas, vienkāršu ticīgo vēstules, uz kurām tomēr joprojām nav atbildes. Vienu šādu petīciju, Uzticības apliecinājums Baznīcas nemainīgai mācībai par ģimeni,  ir parakstījis arī mūsu kardināls Jānis Pujats.

Šajā dienās nāk klajā arī vēsturiskais katolisko kustību Par dzīvību un Par ģimeni manifests.

Manifesta “Uzticīgi patiesajai mācībai, nevis ganiem, kas kļūdās” kodols ir Baznīcas mācības pazīšana un aizstāvēšana, kas palīdz veselīgi nošķirt garīgo ganu kļūdas no patiesas Baznīcas mācības un palikt uzticīgiem neieļaunojoties: “Ja pastāv konflikts starp jebkura hierarhijas locekļa, ieskaitot pāvestu, vārdiem un rīcību – un mācību, ko Baznīca vienmēr ir mācījusi, mēs paliksim uzticīgi Baznīcas pastāvīgajai mācībai. Ja mēs atmetīsim katolisko ticību, mēs sevi nošķirsim no Jēzus Kristus, ar kuru vēlamies būt vienoti uz mūžiem”.

Tas nav uzbrukums pāvestam, bet gluži otrādi, ticīgo likumīga iniciatīva, ko paredz arī Baznīcas kanonisko tiesību kodekss (skat. Kan. 212.3: Ticīgajiem ir “tiesības un reizēm pat pienākums atklāt viņu domas garīgajiem Ganiem lietās, kas attiecas uz Baznīcas labumu, un darīt to zināmu citiem ticīgajiem [...]”

Manifestu parakstījuši trīsdesmit lielu katolisko kustību Par dzīvību un Par ģimeni līderi no trīspadsmit pasaules valstīm. Ir svarīgi, ka viņi nav teorētiķi, bet strādā ar cilvēkiem un ģimenēm, iegremdēti realitātē. Viens no visvairāk pazīstamiem līderiem ir Džons Henrijs Vestens (John-Henry Westen), lielākā starptautiskā dzīvības un ģimenes aizstāvēšanai veltītā portāla Lifesitenews dibinātājs un direktors. Viņš apliecina: “Mūsdienās arī dažās ticīgo katoļu citadelēs tiek dota priekšroka rūpēm par globālo sasilšanu, nevis bērnu holokaustаm mātes miesās; rūpes par jauniešu bezdarbu pārsniedz uztraukumu par draudiem, kam tiek pakļauti mūsu bērni seksuālās deviācijas dēļ; un rūpes par imigrāciju pārsniedz evaņģelizāciju. Apjukumam ir jāizbeidzas, un ir pienācis īstais brīdis smiltīs novilkt robežlīniju.”

Aleksandrs Stepanovs 

Jaunākie raksti