Sestdiena, 21 Janvāris 2023

"Baznīcai, lai tā varētu sevi par tādu saukt, ir jābūt stabilam mācību kopumam, kas spētu pastāvēt gadsimtu gaitā universālā veidā," teic pr. Maikls Nazir-Ali (Michael Nazir-Ali) laikrakstam "La nuova bussola quotidiana". Savulaik, par viņu runāja kā par iespējamo jauno Kenterberijas arhibīskapu, taču šodien viņš ir katoļu priesteris. Dzimis Karači, Pakistānas visblīvāk apdzīvotajā pilsētā, viņš 1976. gadā tika iesvētīts par anglikāņu priesteri un 1984. gadā kļuva par jaunāko bīskapu Anglikāņu kopienu apvienībā (The Anglican Communion), vienīgo, kura dzīslās rit Āzijas iedzīvotāju asinis un kurš ir dzimis ārzemēs. Uzaudzis ģimenē gan ar kristīgām , gan musulmaņu tradīcijām, Nazirs Ali tika uzņemts katoļu Baznīcā 2021. gada 29. septembrī, svēto erceņģeļu Miķeļa, Gabriela un Rafaēla liturģiskajos svētkos, un 30. oktobrī tika ordinēts par katoļu priesteri.


2022. gada aprīlī pāvests Francisks viņu iecēla par Viņa Svētības Goda prelātu. "Konvertējoties Katoļu baznīcā, es sapratu, ka tai pieder autoritāte, kuru es meklēju. Taču tā nav tikai formāla atzīšana: Baznīcas mācība ir palīdzējusi man atrisināt teoloģiskus jautājumus, kas mani bija satraukuši." 73 gadus vecais tēvs Maikls Nazir-Ali nāca no anglikānisma evaņģēliskā spārna. "Mani kontakti ar Romas katoļiem, izņemot parastās ekumēniskās lietas, notika, pateicoties manai ilggadējajai dalībai ARCIC - Starptautiskajā anglikāņu un Romas katoļu komisijā, ko izveidoja Pāvils VI un Kenterberijas arhibīskaps Maikls Ramsijs, lai atjaunotu pilnīgu sakramentālo vienotību starp katoļiem un anglikāņiem. Arhibīskaps ir strādājis, lai spertu izšķirošus soļus ceļā uz vienotību, taču dažos jautājumos sadraudzība bija sabotēta."

Ceturtdiena, 05 Janvāris 2023

/Aleksandrs Stepanovs/

Atceroties pāvestu Benediktu XVI vācu katoļu Interneta portāla Die Tagespost redaktors Gvido Horsts (Guido Horst), uzaicināja uz ekskluzīvu interviju Benedikta XVI privāto sekretāru arhibīskapu Georgu Gēnsvainu (Georg Gänswein).

Pirmdiena, 26 Decembris 2022

Dārgie civitas.lv draugi, ar prieku piedāvāju jūsu uzmanībai itāliešu žurnālista Aldo Maria Valli priekšlasījuma fragmentus (pilns teksts šeit) par Tradicionālo Latīņu Misi, kas izskanēja Romā Augustianum universitātes telpās pretī svētā Pētera bazilikai starptautiskā svētceļojuma laikā 28.-30.oktobrī, ko rīkoja ticīgo apvienība Populus Summorum Pontificum (sk. plašu pārskatu šeit). Šis svētceļojums pulcināja katoļus no 95 pasaules valstīm, liecinot par mīlestību pret Tradicionālo liturģiju un uzticību svētajai Katoliskajai Baznīcai, ko viņi pauda dodoties procesijā uz sv. Pētera baziliku ad sedem Petri.

Valli ir apkopojis vairākas liecības, kas kaislīgi stāsta par Tradicionālās latīņu Mises atklājumu. Lasītājs var viņiem nepiekrist, jo varbūt viņam ir citāda pieredze, ņemot dalību Euharistijā saskaņā jauno Mises ritu pēc Pāvila VI misāles vai arī viņam nav ar ko salīdzināt, jo viņš nepazīst Tridentas mises norises skaistumu. Turklāt šīm liecībām ir personisks, nevis teoloģisks raksturs, kā to steidzas precizēt Anna: “Man ir sāpīgi to teikt, bet reformētā Mise manā uztverē ir tukša. Es nesaku, ka tas tā ir, es tikai saku, ka tā manī rada šo sajūtu.”

Var pilnībā nepiekrist liecību atziņām, var ignorēt kritiku, bet ir grūti neņemt vērā šo katoļu atjaunoto ticību un mīlestību pret Euharistisko Upuri. Un vai šī atjaunotā interese par Liturģiju nav Svētā Gara iedvesmota, un to dvēseļu gani var noslāpēt vai ļaut tai brīvi augt? Nenoslāpējiet Garu, brīdināja apustulis Pāvils (sal. 1. Tes 5,19).

Katrs izdarīs savus secinājumus, piekritīs vai nepiekritīs Valli uzdotajiem jautājumiem, taču, ceru, ka neliegs un novērtēs diskusiju par mūsu ticības svarīgāko patiesību, pat ja viņam var šķist, ka visas atziņas neatbilst tam, ko viņš ir pieradis domāt par vienīgo viņam pazīstamo reformētās Mises formu.

Patīkamu lasīšanu un pārdomas!

Ja civitas.lv lasītājiem deg sirds padalīties ar savām pārdomām par Tradicionālās latīņu Mises dārgumu civitas.lv portālā, aicinu sūtīt savas liecības uz This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Aleksandrs Stepanovs

 

*****

Jaunākie raksti