Jaungada apņemšanās VS kristīgā disciplīna

Piektdiena, 12 Janvāris 2018 14:13

Vai Blue Monday eksistē? 

Ik gadu trešajā janvāra pirmdienā mediji atkārto vienu un to pašu ziņu: „Šodien ir Blue Monday, pēc psihologu vērtējumiem visdrūmākā un visdepresīvākā gada diena.” Kā pamatojums tam tiek minēta nespēja izpildīt Jaungada apņemšanās, kā arī īpaši nepatīkami laika apstākļi. Šī koncepcija piesaista ar savu vienkāršību, un tai noticot cilvēks viegli nonāk slazdā. Viņš piekrīt, ka ārā tik tiešām ir „pelēks laiks”, bet visas labās apņemšanās ir izgāzušās. Patiesībā Blue Monday ir pop-psiholoģijas mīts, kuram nav nekā kopīga ar realitāti. 

Tajā pašā laikā diez vai ir kāds cilvēks, kurš gadumijā nav centies kaut ko mainīt savā dzīvē. Atmest vecus ieradumus, parūpēties par sevi un apkārtējiem, vairāk lūgties… Iepriekšējā gada noslēgumā parādījās arī virkne publikāciju presē un blogos ar aicinājumiem pēc pārmaiņām. 

Mīlestības motivētas pārmaiņas

Teikšu godīgi: esmu izlasījusi daudz šādu rakstu, taču tie mani nav pārliecinājuši. No vienas puses apzinājos, ka manā dzīvē valda balagāns, bet no otras – nebiju spējīga atrast ko tādu, kas mani motivētu rīkoties. Šadā noskaņojumā arī iesāku Jauno gadu. 

Paldies Dievam, aizbraucu uz ignaciāniskām rekolekcijām. Augļi nebija ilgi jāgaida. Sākot jau ar pirmo rekolekciju dienu, laiku pa laikam saņāmu kādu Bībeles fragmentu, kas uzrunāja manu sirdi. Dažu dienu laikā Dievs atbildēja uz visiem maniem jautājumiem sakarā ar pārmaiņām un sūtīja man pašu labāko publikāciju par Jaungada apņemšanu tematu. Lietas būtība nav mūsu vienreizējie, neadekvāti optimistiskie lēmumi, ko motivē egoistiski ieguvumi, bet gan konsekvents darbs pie kristīgās disciplīnas stiprināšanas, kas ir atbilde uz Kunga mīlestību un ilgas Viņu satikt jebkurā dzīves mirklī. 

 

Kas ir kristīga disciplīna? 

Šķiet, esam tendēti dzīvot vadoties pēc principa „kā sanāk, tā sanāk”. Labākajā gadījumā mēģinām izvairīties no smaga grēka, regulāri ejam uz Misi, cenšamies lūgties un kopumā rūpēties par savas dzīves kvalitāti. 

Tomēr palūkojoties dziļāk, atklājam lietas, kas sauc pēc debesu atriebības. Vairākas stundas izniekojam, sēžot Facebookā vai YouTubē, aprunājot kolēģus darbā vai nepatīkamus kaimiņus, lamājot citus šoferus, braucot pie stūres, skatoties filmas, kas ir tālu no kristīgās dzīves standartiem, pārēdoties, par katru cenu meklējot baudu, apmierinot savas vajadzības neadekvātā veidā. Katrs no mums varētu sastādīt savu „grēciņu” sarakstu, ko viņš sev atļauj, jo „bija taču tik smaga diena”, „viņš mani tik ļoti sadusmoja”, „man jau ir piegriezies censties”. 

Šī sevis „apbalvošanas” loģika veido noteiktu mehānismu cilvēka smadzenēs, kas padara to visai bīstamu. Īstenībā mēs pat nepamanīsim brīdi, kad nevainīga izklaide pārvērtīsies par atkarību, bet sīkas cūcības pret tuviniekiem kļūs par dziļu netikumu, ko būs ļoti grūti izlabot. 

Dziļi apzinoties, ka īstais mūsu „slikto iemaņu” vārds ir grēks, t.i. Dieva mīlestības noraidījums, spēsim pamatīgi pārskatīt mūsu attieksmi pret dzīves kvalitāti. Tad vairs nebūs tik svarīga tradicionāla egocentriska motivācija – „nometīšu piecus kilo un sajutīšos labāk!” „Katram lēmumam, nodomam un rīcībai jābūt tīrā veidā vērstai uz kalpošanu Dieva majestātei un tās godināšanu,” teikts sv.Ignacija lūgšanā. Līdz ar to motivācija, kas balstās mūsu pašu iegribās, zaudē savu nozīmi. 

 

Labas izvēles katru dienu

Tad mums vairs nebūs jārūpējas par sevi, lai skaisti izskatītos un lai citi mūs uzslavētu. Mums nebūs smagi jāstrādā, lai iegūtu vairāk naudas un iegādātos aizvien jaunas lietas. Vairs nebūs jādara kaut kas, lai tikai citi mūs pieņemtu. 

Šoreiz uz pārmaiņām mūs motivēs mūsu debesu Tēva mīlestība, Kurš sniedz to katram no mums un ilgojas, lai mēs to „aktivizētu” savā ikdienā. Būtu maldīgi iedomāties, ka pietiek piedzīvot Dieva mīlestību, nopriecāties par to, ka esi Dieva bērns, un pārējais pats par sevi sakārtosies. Skaidrs, ka neko nespējam bez žēlastības. Tomēr paturēsim prātā, ka esam tie Kunga kalpi, kurus Viņš apdāvinājis ar dažādiem talantiem. Mūsu uzdevums ir to visu pavairot. 

Darbs un piepūle ir mūsu kristīgās dzīves sastāvdaļa. Iespējams, patiesas disciplīnas pamatā ir pārliecība, ka šo darbu un piepūli nedrīkstam atmest, pat ja tas ir neizdevīgi. 

Ko Tu izvēlies? Plašu ceļu, nerūpējoties par savu lēmumu kvalitāti, dodot priekšroku īstermiņa risinājumiem un fastfood saturam? Vai to šauro, ceļoties sešos no rīta, lai veltītu laiku lūgšanai, godprātīgu attieksmi pret savu (pat nemīlētu) darbu, mīlestību pret tuvāko? 

Nākamreiz, kad gribēsies apēst veselu paciņu šokolādes, izdzert kādu lieku aliņu vai ieslēgt Facebook tā vietā, lai izpildītu savus pienākumus, izpēti garā, vai šī rīcība kalpos tavam Dievam? Vai tā pavairos Dieva godu? Uzdodot sev šo jautājumu, būsi pārsteigts, tāpat kā es biju pārsteigta rekolekciju laikā, cik daudzas no tavām rīcībām no Dieva Valstības viedokļa ir pilnīgi neauglīgas. Tieši šī apziņa (un nevis kāda cita) var tevi efektīvi motivēt uz dzīves pārmaiņām un patiesām rūpēm par tās kvalitāti. 

 

Avots: Marija Kšemeņa (Maria Krzemień), kristīgā psiholoģe, psihoterapeite, motivācijas trenere. Chrześcijańska dyscyplina zamiast noworocznych postanowień. Co wy na to?, deon.pl

Foto: Ben Webbflickr.com

Priestera komentārs

Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Jņ 1, 35-42

Jaunākie raksti